Panorāma

EK Latvijai rekomendē iesniegt plānu par 2 miljardiem eiro

Panorāma

Multiorgānu transplantācija RAKUS

Gaujā pie Carnikavas gatavojas spridzināt ledu

Ir cerības uz ledus izkustēšanos Gaujā pie Carnikavas; domā par ledus spridzināšanu pie Pļaviņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kurzemē lielākajā daļā upju ledus izgājis un ūdens līmenis sāk mazināties, taču draudīgas situācijas trešdien veidojas Gaujas un Daugavas krastos, kur līdz ar ledus sablīvējumiem strauji kāpj ūdens līmenis. Carnikavā ir cerības uz ledus izkustēšanos trešdienas vakarā, savukārt, lai pasargātu Pļaviņas no plūdiem, tiek apsvērta ledus spridzināšana Daugavā, kur plūdi pēdējo reizi pieredzēti pirms četriem gadiem.

ĪSUMĀ:

  • Hidroloģe: Ir cerības, ka pie Carnikavas ledus izkustēsies.
  • Kritiskāka situācija ar ledus sablīvēšanos sagaidāma Daugavā.
  • Carnikavā vērojams ledus sastrēgums. 
  • Carnikavā applūdušo māju saimnieki iebilda pret dambja būvniecību. 
  • NBS plāno spridzināt ledu Gaujā ceturtdienas rītā.
  • Pali tuvākajās dienās stabilizēsies līdz ar vēsāku laiku, bet atsāksies marta vidū.

Pali kopumā aizrit mierīgi, bet Gaujā un Daugavā apsver iespēju spridzināt ledus sablīvējumus
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ledus masa kopā ar izrautiem kokiem un krūmiem šobrīd ir sastājusies pie Carnikavas abiem tiltiem. Tieši uz tilta balstiem ledus izdara vislielāko spiedienu. Par to ir norūpējušies atbildīgie  dienesti. Ūdens līmenis ir apstājies pie atzīmes 2 metri un 10 centimetri, un līdz kritiskajai  robežai ir atlikuši 30 centimetri.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints Latvijas Radio pastāstīja, ka kritiskāka situācija ar ledus sablīvēšanos sagaidāma Daugavā.

Pēc viņas teiktā, ir diezgan liela iespēja, ka pie Carnikavas trešdien varētu turpināties ledus kustība un izdosies uzlauzt to nelielo ledus segas posmu pie iztekas uz Rīgas līci.

Savukārt Daugavā pie Jēkabpils šobrīd ir reta ledus iešana, ledus masas nāk no augšas un papildina to uzkrājumus, kas ir veidojušies Pļaviņu ūdenskrātuves augšgalā, pie Jersikas vēl saglabājas ledus sega.

Viņa arī aicināja cilvēkus būt atbildīgiem un neiet tieši blakus ūdenim, jo, ūdenim strauji ceļoties, var palikt ne tikai slapjām kājām, bet var ieraut arī upē.

Carnikavas novada Siguļu ciemā Gaujas krastā dienas vidū bija redzams ledus sastrēguma sākums, lielie ledus gabali turpina atdurties pret sablīvēto ledus barjeru un sastrēgums arvien turpina pagarināties.

Gar Gauju šeit stiepjas aizsargdambis, pie kura sastaptais Kristaps stāsta, ka īpašumu dambja pakājē viņa vecāki iegādājuši tikai pērn un Gauju šogad ģimene vēro ar bažām.

“Var redzēt, ka tas ūdens līmenis tajā pusē dambim ir augstāks nekā mūsu mājai, ja applūstu, tad kāds pusmetrs būtu ūdenī. Te ir līkums upē, un tur tas sastrēgums arī ir sastājies. Nav nekas tāds pagaidām piedzīvots, un tāpēc nav ne jausmas, vai un kā mēs gatavosimies,” atzina Kristaps.

Video: Ādažu novada dome

Tālāk Gaujas krastā jau līdzās Carnikavas dzelzceļa un gājēju tiltam applūdušas sešas mājas.

Viena no ēkām vairāk applūdusi – pagalmā sakrauti smilšu maisi un piekļuve mājai iespējama tikai ar kādu laivu vai gariem gumijas zābakiem.

Arī kaimiņu māju pagalmi applūduši.

Upi krastā vērot sanākuši arī tie iedzīvotāji, kuru mājas ir ceļa otrā pusē:

  • “Ziniet, vakar bija visi dienesti un apsekoja, arī droni lidinājās un skatījās upi. Viņi te visu nakti staigāja. Es pagaidām jūtos droši.”
  • “Šos 5 gadus bija klusums, bet tagad nevar saprast, kas būs, ja ūdens atnāks uz ceļa otru pusi, bet es nedomāju, ka tā notiks.

Iedzīvotāji arī stāstīja, ka Gauja katru gadu ziemā uzvedas citādāk.

Parasti sastrēgumi bija pretī Dzirnupītei, tur ir sala, un tur sanesa 7 metrus augstus krāvumus, tagad nezinām, kas būs, stāstīja Carnikavas iedzīvotājs Mārtiņš Jērums.

Gauja apņēmusi mājas, kuru īpašnieki savulaik iebilda pret pašvaldības ieceri uzbūvēt dambi arī gar šiem īpašumiem. Aizsargvalni, kas pasargātu no plūdiem, te neuzbūvēja.

Pie applūdušajām mājām sastaptais iedzīvotājs un plašu privāto zemju īpašnieks norādīja, ka bijis pret aizsargdambja turpinājuma būvniecību tieši šajā vietā, lai nebojātu ainavu.

No intervijas viņš atteicās, taču skaidroja, ka viņa māja gan nav applūdušajā teritorijā, jo būvēta senāk un neatrodas upes palienē.

“Ļoti šaura strēle zemes, un otrā stāva līmenī būtu dambja virsma, un mēs negribējām, lai tur būtu publiska promenāde. Tos plūdus jau bijām piedzīvojuši, un sapratām, ka tas nav nekas nāvējošs. Puspasaules dzīvo ūdenī. Ja nenotiks ļaunākais scenārijs ar ledus krāvumiem, nekas traks jau nav noticis,” savukārt stāstīja Carnikavas iedzīvotājs Edgars Sliede.

Carnikavas domes vadītāja Daiga Mieriņa norādīja, ka ūdens līmenis Gaujā pie Carnikavas strauji sāka celties vakar pēcpusdienā, kad pieaudzis par metru.

“Apmēram 500 metru ledus josla Gaujā vēl nemaz nav salūzusi virzienā aiz “Cēlājiem”. Kopumā sastrēguma garums jau ir pāris kilometru garš. Citos gados ūdens līmenis mazliet paceļ to ledu uz augšu un tas vienmērīgi iziet uz jūru. Taču šogad tā situācija ir mazliet citādāka – ledus ir sablīvējies, bet tas spiediens uz ledu nav pietiekami liels,” skaidroja Mieriņa.

Trešdien civilās aizsardzības komisijas sēdē nolemts piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, kas vakarā veiks sagatavošanās darbus un, iespējams, ceturtdien no rīta spridzinās ledu Gaujā puskilometra attālumā no ietekas jūrā.

“Rīt ar pirmo gaismu mēs būtu gatavi urbt un likt sprāgstvielu, tad lai līdz pusdienām notiek tas lielais blīkšķis,” sacīja Sauszemes spēku mehanizētās brigādes Kaujas atbalsta bataljona komandieris Edmunds Svenčs.

Vēl ir arī jābrīdina apkārtējo māju iedzīvotāji.

Ja tomēr plūdi notiks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sola sniegt atbalstu pašvaldībām.

Pēcpusdienā Gaujā pie Carnikavas atsākas neliela ledus kustība un ūdenslīmenis, kas rīta pusē bija nostabilizējies, atkal atsāka lēni pieaugt.

Hidroloģe Klints piebilda, ka pali tuvākajās dienās stabilizēsies līdz ar vēsāku laiku, bet atsāksies ap marta vidu.

KONTEKSTS:
Otrdienas vakarā Gaujā pie Carnikavas izveidojās ledus sastrēgums, tādēļ strauji cēlās ūdens līmenis, appludinot arī dažas ēkas, applūdušas sešas mājas, kuru īpašnieki savulaik iebilduši pret dambja būvniecību gar mājām. 2015. gadā uzbūvētais dambis Gaujas labajā krastā jau tagad pasargā Siguļus un apdzīvotu vietu Gauja no applūšanas, kur bez dambja ūdens jau būtu sācis ieplūst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti