Panorāma

Centrāltirgus lietā izmeklēšana turpinās

Panorāma

"Dod pieci!" himna – "Klusi čukst Dievs"

Kārto Latvijas Vēža reģistru

Kādiem datiem jābūt Latvijas vēža reģistrā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Gan mediķi, gan pacientu organizācijas jau ilgstoši aicina Latvijā sakārtot un aktualizēt Vēža reģistru, kas sniegtu būtisku atbalstu onkoloģijas slimnieku ārstēšanā un arī ļautu skrupulozi izsekot ārstniecībai un izmaksām. Vēža reģistra nepieciešamību atzīst arī veselības politikas veidotāji, taču līdz šim bijušas dažādas vēlmes par datiem, kādi šajā reģistrā iekļaujami un kādiem mērķiem tos varētu izmantot. Kā reģistrs darbojas Somijā, un kāds tas plānots Latvijā?

ĪSUMĀ:

  • Somijā vēža reģistrs palīdz arī veidot valsts politiku un samazināt mirstību no vēža.
  • Latvijā iepriekš bijuši dati tikai statistikai.
  • Paredzēts, ka vairākas organizācijas veidos reģistru, kura dati palīdz arī ārstniecībā.

Somija ir valsts ar vienu no augstākajiem vēža izdzīvotības rādītājiem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Līdzās sakārtotai veselības aprūpes sistēmai valsts politiku onkoloģijā palīdz veidot arī dati par diagnostiku un pacientu ārstēšanu, ko jau kopš 1953. gada apkopo Somijas Vēža reģistrs. 

"Mēs veicam gan klīniskus, gan epidemioloģiskus, gan arī statistiskus pētījumus - piemēram, saslimstības tendences, mirstību, izdzīvotību. Mēs arī prognozējam vēža izplatību nākotnē - paredzam, cik daudz un kāda veida vēži 20 - 30 gadu laikā varētu būt un kāda vecuma cilvēkiem," pastāstīja Somijas Vēža reģistra direktore Nea Malila. Reģistra datus daļēji izmantojot arī, lai mainītu veselības politiku.

"Piemēram, attiecībā uz skrīninga programmām -  tās visas ir mūsu ierosinātas, ņemot vērā Vēža reģistra datus. Dzemdes kakla vēža skrīnings mums ir kopš 60. gadiem, un 70. gados mēs jau redzējām - sastopamība ļoti samazinājās un joprojām ir zema," norādīja Malila.  

Projekts "Diagnoze vēzis"

Projekta "Diagnoze vēzis" mērķis ir valstiskā līmenī aktualizēt pastāvošās problēmas onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā, lai ilgtermiņā varētu panākt savlaicīgu, modernu un kvalitatīvu onkoloģijas pacientu ārstēšanu Latvijā. 

Arī mirstība no dzemdes kakla vēža Somijā ir ļoti zema. Rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, un, kopš pagājušā gadsimta 60. gados tika ieviests skrīnings, nāves gadījumu skaits samazinājies piecas reizes. Somijas Vēža reģistra dati tiek izmantoti arī krūts un kolorektālā vēža skrīningā. 

Līdzīgu Vēža reģistru plāno izveidot arī Latvijā. Kopš 2009. gada noteikti dati par onkoloģijas pacientiem tiek uzkrāti kopējā ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā "PREDA", kas iepriekš bija Slimību profilakses un kontroles centra pārziņā. Tas tika izmantots galvenokārt, lai veidotu statistiku. Taču pagājušajā gadā to pārņēma Nacionālais veselības dienests (NVD), kas gatavojas veikt ievērojamas izmaiņas.

"Runa ir par to, kā datus dabūt pilnīgākus un kvalitatīvākus. Jo te ir jārunā par personalizētās medicīnas paradigmu - šobrīd tirgū nonāk vairāk terapijas medikamentu, ko sauc par mērķterapijām, kuru nozīmēšana ir atkarīga no konkrētām vēža mutācijām.

Lai attīstītos šai virzienā un lai pacientiem būtu tā mūsdienīgā terapija pieejama, nepieciešams paplašināt šī reģistra tvērumu.

Viņam jāsatur visa informācija par pacienta ārstēšanas gaitu - visām ķirurģiskām manipulācijām, nozīmētām staru terapijām, ķīmijterapijām, konkrēti kuras zāles pielietotas, kādas blaknes ir bijušas, kādas mutācijas ir noteiktas, kādas analīzes veiktas. Un šim reģistram ir jābūt saslēgtam ar visām ārstniecības iestādēm," stāstīja NVD direktors Edgars Labsvīrs.

Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis uzsver, ka ārstus Vēža reģistrā īpaši interesētu tieši detalizēta informācija par ārstēšanu. Piemēram, ja pacientam veikta operācija, tad vajadzētu uzzināt, cik limfmezgli izdalīti un varbūt vēl kādi blakus orgāni izoperēti.

Dažādās slimnīcās vēža operācijas veic atšķirīgi, un bieži vien tas mēdz būt izšķirošs faktors pacienta turpmākajā atveseļošanās procesā.

"Tas pats attiecas uz ķīmijterapiju, jo faktiski valsts pēdējā desmitgadē diezgan būtiski palielināja finansējumu medikamentiem, - vai mums tā atdeve ir pietiekama vai nav pietiekama? Un es domāju, ka arī vēl viens, ko vajadzētu noteikti atspoguļot vēža reģistrā - tie ir pataloģijas dati, kuri nākotnē būs arvien komplicētāki, jo ir arī daudzi dažādi bioloģiskie parametri pašā konkrētā audzējā un audzēja šūnās," stāstīja Eglītis.

Rubrikā "Diagnoze-vēzis" lasi arī par vēža diagnostikas aparatūru Latvijā:

  • Ko Latvijā nespējam diagnosticēt?
  • Iekārtas, ko izmanto vēža diagnostikā.
  • Pacientus šķiro netaisnīgi.
  • Rindas aug, kvotu nepietiek.

Pagaidām galvenā problēma ir tā, ka dažādi pacientu dati glabājas dažādās sistēmās un dažādās organizācijās. Ir jāveic visu datu audits, lai saprastu - vai un kā tos apvienot centralizēti.

Nākamgad onkologa Eglīša vadībā sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Nacionālo veselības dienestu plāno sākt pētījumu, lai saprastu, kādus datus tad būtu nepieciešams apkopot Latvijas Vēža reģistrā. Pēc tam varēs ķerties pie regulējuma izstrādes un meklēt arī tehniskos risinājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti