ĪSUMĀ:
- Tiesvedība Rimšēviča lietā apturēta, līdz būs skaidrība, vai šajā lietā viņam kā Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim ir imunitāte.
- Tiesa vērsīsies ES Tiesā ar vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča imunitāti. Šo lūgumu pirmajā tiesas sēdē pieteica aizstāvības advokāti.
- No ES Tiesas vēlas saņemt atbildi, vai uz Rimšēviču attiecas imunitāte, vai tā attiecas tikai uz tiesvedību vai arī uz pirmstiesas izmeklēšanu.
- ES Tiesai lūgs piemērot paātrinātu tiesvedību, bet līdz rezultātam process ir apturēts.
- Prokurore ir pārliecināta, ka imunitātes nav, jo viņš apsūdzēts kā Latvijas Bankas vadītājs.
- Rimšēvičs par lēmumu ir gandarīts, tomēr atzīst - tas palēninās lietas izskatīšanu.
- Kad tiesvedība šajā lietā atsāksies, nav zināms.
Tiesnese Gundega Lapiņa piektdien, 20. decembrī, pēc vairāku stundu pārdomām nolēma apmierināt advokāta lūgumu un uzdot piecus prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai.
No ES Tiesas vēlas saņemt atzinumu, vai uz Rimšēviču kā Eiropas Centrālās bankas padomes locekli attiecas imunitāte, un vai tā attiecas tikai uz tiesvedību vai arī uz pirmstiesas izmeklēšanu un vai apstiprinošas atbildes gadījumā tas ietekmē pierādījumu leģitimitāti.
ES Tiesai lūgs piemērot paātrinātu tiesvedību, bet līdz rezultātam process ir apturēts.
Prokurore ir pārliecināta, ka imunitātes Rimšēvičam nav, jo viņam uzrādītā apsūdzība nav saistīta ar darbībām, ko viņš veicis, pildot Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumus. Rimšēvičs ir apsūdzēts par kukuļošanu kā Latvijas Bankas vadītājs.
Tomēr viņa pieļauj, ka tiesa vēlas, lai šis jautājums tiktu izvērtēts, lai pēc tam to nevarētu izmantot, lai lūgtu sprieduma atcelšanu.
"Es to uztveru kā pārliecināšanos - vai nu ir, vai nav tā imunitāte. Es to pat uztveru pozitīvi, lai gan mana iekšējā pārliecība par to, ka nav imunitāte, nav mainījusies, bet acīmredzot tiesa nevēlas, lai nākotnē tiktu atcelts spriedums," sacīja prokurore Viorika Jirgena.
Viņa arī uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējā procesa, kad Eiropas tiesa atjaunoja Rimšēviču Latvijas Bankas prezidenta amatā, tagad, kad lieta jau nonākusi līdz tiesai, Latvija nekavēsies Eiropas pusei sniegt visus lietā esošos pierādījumus.
Tikmēr otrs apsūdzētais – uzņēmējs Māris Martinsons – par tiesas lēmumu priecājas, un apmierināts ir arī pats Rimšēvičs.
"Tīri intelektuāli tā bija ļoti laba diskusija. Tā raitā izskatīšana, kā jūs sākumā teicāt, ka gribētu, tagad īsti nesanāks laikam – man viņa ir ļoti svarīga, jo jūs zināt, nomainījušās četras tiesas, neskaitāmi tiesneši, man pat šodien advokātu atņēma. Katrā ziņā, tagad laika ir pietiekoši, un es domāju, ka es atradīšu šo advokātu, sacīja Rimšēvičs.
Tiesa lūgusi Eiropas tiesai šo lietu skatīt paātrinātā procedūrā, kuras maksimālais izskatīšanas laiks ir pusgads.
Lai arī Rimšēvičam 21. decembrī beidzas Latvijas Bankas prezidenta un līdz ar to arī ECB padomes locekļa pilnvaras, ECB padomes locekļiem noteiktā imunitāte attiecībā uz viņa darbībām kā bankas padomes loceklim ir beztermiņa un ir spēkā arī pēc pilnvaru beigām.
Kad tiesvedība šajā lietā atsāksies, nav zināms.
Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps iepriekš norādīja, ka ir jāvēršas Eiropas Centrālajā bankā (ECB), lai saprastu vai Rimšēviču var tiesāt un apsūdzēt, jo Eiropas Savienības (ES) tiesību akti viņam kā ECB padomes loceklim dod imunitāti jautājumos, kas saistīti ar viņa kā ECB padomes locekļa darbību. Kvēps norādīja, ka šādi punkti apsūdzībā parādoties, bet lūguma atcelt imunitāti nav bijis.
Tādēļ Kvēps lūdza tiesai vērsties ES Tiesā, lai situācija tiktu izskaidrota.
Rimšēvičs pats iepriekš uzsvēra, ka tas neesot mēģinājums slēpties aiz imunitātes, bet gan esot filtrs, kuru var noņemt, iesniedzot pierādījumus. Tiesa lēma uzdot prokurorei uz nākamo sēdei decembra beigās sagatavot savu skaidrojumu par situāciju, un tad arī tiks pieņemts lēmums, vai iztiesāšanu turpināt vai vērsties ES Tiesā ar jautājumu par Rimšēviča imunitāti.
KONTEKSTS:
KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču ES Tiesa 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.
Tiesa atcēla lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir atstādināts no amata. Latvija nav sniegusi pierādījumus par tās centrālās bankas vadītājam pārmesto smago pārkāpumu, uzskatīja Tiesa.
