Ārpus ētera
Kā Krievijas propaganda turpina mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka slaktiņš Bučā bijis iestudēts? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.
Ak, tāda tā jūsu "redakcionālā neatkarība un mediju brīvība"! Kāpēc par šo teikumu, viedokli vai vārdu nav konstatēts pārkāpums? Kāpēc Jūs to neaizliedzat? Sāciet diskusiju par žurnālistu kriminālu sodīšanu!
Tieši pirms gada, pēc atklātas vēstules saņemšanas, analizējām, vai sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties būtisku jautājumu apspriešanā Latvijas sabiedrisko mediju diskusiju formātos. Dati rādīja nozīmīgu disproporciju, kopumā no visiem dalībniekiem diskusijās bija aicinātas izteikties 38% sieviešu, kuras lielākoties runāja par sociāliem un kultūras jautājumiem, pārstāvēja izglītības un veselības jomu, nevalstiskās organizācijas (NVO).
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Lai Latvijā vienuviet apkopotu informāciju par medijpratību, radīta vienota medijpratības platforma.
Medijpratības projekti Latvijā bijuši daudzi, taču joprojām ir daļa sabiedrības, kas par medijpratību neko nezina. Īpaši svarīgas šīs prasmes un zināšanas ir Latgales iedzīvotājiem, kuri saskaras ar Krievijas propagandu. Eksperti norāda, ka līdz šim medijpratības projekti bijuši īslaicīgi, lai gan ārzemju pētījumi liecina, ka rezultātus dod projekti, kas ilgst 2–3 gadus, un lielāka loma medijpratības veicināšanā varētu būt pašvaldībām.
Ar e-pasta vēstulēm, kuras it kā parakstījušas augsta ranga drošības dienestu amatpersonas un kurās sūtījuma saņēmējam uzrādīti dažādi pārkāpumi interneta satura lietošanā, viltus likumsargi izkrāpj naudu. Drošības speciālisti aicina kritiski izvērtēt sūtījuma saturu, nereaģēt uz aizdomīgām vēstulēm internetā un nevērt vaļā pievienotās saites.
Kā ziņu portāli ar sociālo mediju klikšķu virsrakstiem veicina paniku par pensiju izmaksu? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.
Gandrīz 87% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka medijiem jānodrošina satura daudzveidība un jāatspoguļo dažādi fakti un viedokļi, pat ja daļai sabiedrības tie ir nepieņemami, piemēram, par vēlēšanām, etniskajām attiecībām, vakcināciju, karu, pieminekļu nojaukšanu un citām tēmām. Šāds secinājums izriet no biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" (LMĒP) Mediju ētikas mēneša ietvaros veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu.
Kaimiņvalstu mediju piedāvājums pierobežā aizvien plašāks. To šonedēļ netālu no Latvijas–Krievijas robežas konstatēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji. Virszemes apraidē pieejamos vietējos bezmaksas televīzijas kanālus pierobežā var redzēt un vismaz divas radio programmas var dzirdēt. Iespējas Latvijas austrumu pierobežā paplašināt mediju piedāvājumu, cenšoties izkonkurēt Krievijā un Baltkrievijā ražoto saturu, ir, taču ne visas tiek izmantotas.
