Mājas un meža cūkām bīstamais Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latvijā pirmo reizi reģistrēts 2014. gada 26. jūnijā, kad sērga konstatēta trim mežacūkām Krāslavas novadā. Drīz vien cūkām bīstamā slimība konstatēta arī mājas cūkām. Nedaudz vairāk kā gada laikā ĀCM ir konstatēts 37 novados. Ierobežojumu teritorijas ir daudz plašākas par infekcijas skartajām platībām.
Nevienlīdzības mazināšanas darba grupa trešdien atbalstīja vairākus pasākumus, kam nākamā gada budžetā būtu jādod zaļā gaisma nevienlīdzības mazināšanai. Taču šo pasākumu vidū nebija līdz šim bieži piesauktās ieceres audzēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajiem. Pie šiem un citām iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā atbildīgā Finanšu ministrija vēl nav sākusi darbu, lai gan nākamā gada budžeta aprises valdībā sāks apspriest jau jaunnedēļ.
Piena izejvielas sadārdzināšanās dēļ piena pārstrādātāji vēlas paaugstināt piena produktu cenas. Ražotāji par piena produktiem vēlētos saņemt par 5-8% vairāk, un šo sadārdzinājumu varētu segt tirgotāji, samazinot savu uzcenojumu. Ar šādu priekšlikumu otrdien nāca klajā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Tikmēr tirgotāji ir neizpratnē par šādu vēlmi un dēvē to par spiedienu.
Finanšu ministrija (FM) aicina iedzīvotājus aktīvi sekot līdzi un izteikt viedokļus par nākamā gada budžeta veidošanu. Pie šī uzdevuma valdība ķersies 30. jūlijā. Jau tagad zināms, ka visām iecerēm naudas nepietiks – ministrijas nākamā gada budžetā dažādām vajadzībām pieprasījušas kopumā papildus 550 miljonus latu, bet pieejami ir vien 50 miljoni.
Ekonomikas policija trešdien veikusi kratīšanu ne tikai biroju ēkā Rīgā, Āgenskalna ielā, kur ir arī Mārim Martinsonam daļēji piederošā cauruļu ražotāja „Evopipes” juridiskā adrese, bet arī šīs kompānijas ražotnē „Evopipes” Jelgavā. Policijā plašākus komentārus nesniedz, bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā apstiprina, ka tā pirms pāris gadiem lūgusi pārbaudīt aizdomas par iespējamu „Evopipes” mēģinājumu izkrāpt ES fondu naudu.
No šā gada 1.septembra par ikviena no pusotra līdz četrus gadus vecu bērna pieskatīšanu, kurš ir pieteikts pašvaldības bērnudārzā, bet kurš garās rindas dēļ tajā netiek, būs pieejams valsts atbalsts. Tas domāts, lai daļēji kompensētu vecāku tēriņus un to varēs saņemt profesionāli bērnu pieskatītāji - privātie dārziņi un aukles, kas atbildīs noteiktām prasībām.
Jautājums par naudas trūkumu pedagogu algām šodien izraisīja strīdus valdībā. Nesaskaņas izvērtās starp premjeru Valdi Dombrovski un izglītības ministru Vjačeslavu Dombrovski. Izglītības ministrs pieprasīja, lai jautājumu par naudas trūkumu valdība skata jau šajā sēdē, bet premjers uzstāja, lai šo jautājumu vēl saskaņo ar Finanšu ministriju.
Valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma atsākt pirms vairākiem mēnešiem iesaldēto bankas „Citadele” pārdošanu. Šo procesu plānots noslēgt nākamā gada septembrī. Ekonomikas ministrijai (EM) tagad uzdots meklēt pārdošanas konsultantu, izvēloties kādu no starptautiskajām investīciju bankām, kam ir pieredze banku pārdošanā Austrumeiropā. Ekonomikas ministrija lēš, ka līdz pilnīgai “Citadeles” pārdošanai varētu paiet vairāk nekā divi gadi.
Lai arī Krievija paziņojusi, ka pēc mēneša gaidāmas izmaiņas starptautiskās muitas tranzīta sistēmas jeb TIR režīma piemērošanas nosacījumos, pagaidām par šīm pārmaiņām ir liela neziņa. Pārvadātājus satrauc, ka gaidāmās izmaiņas var apstādināt auto kravu plūsmu uz Krieviju. Tikmēr citi jomas dalībnieki nav tik pesimistiski noskaņoti un aicina nedramatizēt situāciju.
Valdība centīsies neatkāpties no solītā un mēģinās mazināt darbaspēka nodokļu slogu arī nākamgad, kā tas uzņēmumiem iepriekš solīts. Šāda vienošanās piektdien panākta starp valdību un tās sociālo partneru pārstāvjiem. Risinājumus meklēs finanšu ministra vadīta darba grupa, kam ar priekšlikumiem jānāk klajā pēc aptuveni mēneša.
Pēc ilgiem pūliņiem Eiropas Komisijai izdevies gūt Eiropas Parlamenta atbalstu izmaiņām oglekļa dioksīda jeb CO2 emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tās paredz iesaldēt šo kvotu izsoles, lai tādējādi bremzētu atļauju cenu kritumu, kā dēļ rūpnīcām zūd interese ieguldīt piesārņojuma ierobežošanā. Latvijas rūpnieki neiebilst pret plānotajiem ierobežojumiem, taču ir bažīgi par citām iespējamajām izmaiņām.
Lai arī eiro lata vietā stāsies jau pēc pusgada, vairums iedzīvotāju un arī uzņēmēju nav gatavi valūtu maiņai – to rāda „Swedbank” un TNS veiktā aptauja. Tikmēr finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs mierina, ka vien nupat pieņemts gala lēmums Latvijas uzņemšanai eirozonā un drīz sekos kampaņa par pārejas uz eiro praktisko pusi.
Šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinās spriedumu krimināllietā, kurā medicīnas māsa apsūdzēta par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu. Prokurore Jekaterina Kušakova iepriekš lūdza apsūdzētajai piespriest mūža ieslodzījumu ar policijas kontroli uz trīs gadiem bez mantas konfiskācijas.
Kamēr valdība vēl tikai gatavojas informēt iedzīvotājus par eiro ieviešanas praktisko pusi, atsevišķas komercbankas to jau nupat ir sākušas darīt. Piemēram, viena no Latvijā lielākajām bankām „Swedbank" savus internetbankas lietotājus sākusi informēt par svarīgākajām lietām pārejā uz eiro, lai šis process cilvēkiem būtu pēc iespējas vienkāršāks.
Lai risinātu briestošo inženieru deficīta problēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāks darbu pie augstākās izglītības budžeta vietu pārdales par labu inženierzinībām. Šīs reformas plānots īstenot pakāpeniski, un vienlaikus paredzēts skaidrojošais darbs, lai jaunieši jau laikus apzinātos, kādas studijas valsts finansēs vairāk, kādas mazāk.
Līdz ar lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā jau sākusies praktiska gatavošanās pārejai uz jauno eiro valūtu. Proti, no šodienas no jauna reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) pamatkapitālu var reģistrēt eiro. Toties jau strādājošiem uzņēmumiem pamatkapitāls jaunajā valūtā būs jāpārreģistrē no nākamā gada. Uzņēmēji prognozē, ka pielāgošanās jaunajai valūtai būs darbietilpīga un atsevišķos gadījumos - arī sarežģīta.