Vakantajam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra amatam virza ministra juridisko padomnieku Kasparu Ozoliņu. Viņš atzīts par labāko kandidātu starp kopumā pieciem pretendentiem, kuri pateicās izsludinātajā konkursā ministrijas valsts sekretāra amatam.
No nākamā gada uz Latvijas ceļiem pakāpeniski parādīsies jauni stacionārie fotoradari. Par to šodien informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) pēc informatīvā ziņojuma par radaru ieviešanu konceptuālas atbalstīšanas valdības komitejā. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kāda tipa radarus iegādāsies un cik tas izmaksās - to uzdots precizēt līdz jautājuma skatīšanai valdībā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar ārstiem - fiziologiem šodien Saulkrastos, „Statoil” degvielas uzpildes stacijā, veiks autovadītāju noguruma testus, bet rīt šādas pārbaudes būs Slokā. Vispirms autovadītājus brīvprātīgā kārtā anketē, kas prasa apmēram piecas minūtes laika. Pēc tam veic pašu mērījumu, kas ilgst apmēram 11 minūtes.
Latvijas Banka pirmdien laidīs apgrozībā jaunu viena lata monētu ar kokles attēlu reversā. Monētas kopējā tirāža ir viens miljons, un tā apgrozībā papildinās citus īpaša dizaina vienlatniekus - ar eža, sēnes, stārķa, alus un citiem simboliem, kā arī ierasto - ar laša attēlu. Pagājušā gada beigās apgrozībā bija gandrīz 40 miljoni viena lata monētu, un lielāko daļu veido monētas ar laša attēlu.
Jau no pirmdienas apgrozībā nonāks jauns īpaša dizaina vienlatnieks - ar kokles attēlu reversā. Tādējādi apgrozībā būs jau nedaudz vairāk kā 20 īpaša dizaina viena lata monētu. Pēc eiro ieviešanas šie simboliskie vienlatnieki pazudīs no apgrozības, taču to dzīve ar pāreju uz eiro nebeigsies - tie kalpos kā piemiņas simbols un noteikti kļūs vērtīgāki.
Līdztekus Zemes fonda izveidei Zemkopības ministrija virza ierobežojumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgū. Plānots noteikt, ka šādu zemi varēs nopirkt vien pieredzējuši zemnieki ar atbilstošu izglītību. Turklāt, valstij būs tiesības atpirkt lauksaimniecības zemi, ja to neizmantos ražošanā. Šie ierobežojumi attieksies uz to lauksaimniecības zemi, kas būs iegādāta pēc Zemes fonda izveides. Tas iecerēts no nākamā gada, un pagaidām par fondu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Skaidrs ir, ka sākotnējā ideja vērsties pret zemju nonākšanu ārzemnieku rokās ir noplakusi - tagad virsmērķis ir mazināt zemju nonākšanu spekulantu rokās.
Lai izbēgtu no elektrības sadārdzināšanās saistībā ar obligāti iepērkamās elektroenerģijas komponentes jeb tā sauktās OIK apjomu pieaugumu, valdība šodien konceptuāli atbalstīja īpaša kompensācijas fonda izveidi. Pagaidām gan nav skaidrs, kur ņems tam nākamgad nepieciešamos gandrīz 30 miljonus latu.
Tas jau bija sagaidāms - tik lakoniski Eiropas Komisijas (EK) pozitīvo atzinumu Latvijas uzņemšanai eirozonā vērtē aptaujātie ekonomisti. Lai gan Latvijai ceļazīme uz eirozonu ir gandrīz jau kabatā, ekonomistiem joprojām ir dažādi viedokļi par laiku, kad Latvijai labāk būtu jānomaina lats pret eiro.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") līdz oficiālai Eiropas Komisijas konverģences ziņojuma publiskošanai, kas gaidāms pēc divām dienām, atturas vērtēt un komentēt šī dokumenta saturu. Tikmēr finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") atzīmē, ka Latvija gaidīja tieši šādu ziņojuma rezultātu, pie kā daudz strādāts.
Ārvalstu investoru padome šodien tikšanās laikā ar valdības pārstāvjiem mudināja pabeigt iesāktos reformu pasākumus. Tikšanās laikā spriests arī par pēdējās dienās plaši diskutēto ideju iesaldēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, un šajā jautājumā ārvalstu investoriem nav kategoriskas nostājas.
Latvijas iespējamā pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD nestu ne tikai ekonomiskus labumus, bet arī atbildību, uzskata aptaujātie ekonomisti. Viņi norāda, ka dalība par „bagātnieku klubu” dēvētajā organizācijā nozīmētu lielāku atskaitīšanos par attīstību dažādās jomās.
Pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas plānots Dziesmu svētku laikā no 2.līdz 4.jūlijam, paredzēts no ārzemju latviešiem smelties pieredzi, idejas un zināšanas, kas palīdzētu sasniegt mūsu valsts virsmērķi – ekonomikas izrāvienu. Pagaidām forumam reģistrējušies apmēram 200 dalībnieku, taču pasākuma organizatori cer, ka viņu pulks būs krietni lielāks.
Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk pieprasa īpaši vasarā iecienīto našķi - saldējumu, vairāk dodot priekšroku tieši no piena ražotam produktam. Tomēr nereti pircējam ir grūti atšķirt, kurš saldējums ir ražots no piena un kurš - no augu taukiem, jo produkta sastāvs marķējumā bieži vien ir grūti salasāms.
Pēdējos pāris gados visai zīmīgi augusi Krievijas uzņēmēju interese par Latviju - lielās kaimiņvalsts biznesmeņi aktīvāk pērk nekustamos īpašumus, arī iegādājas uzņēmumus finanšu, pārtikas nozarē un citur. Vieni priecājas par naudas ieplūšanu. Citi uz to raugās piesardzīgāk, jo investīcijas no lielās kaimiņvalsts vienmēr ir raisījušas bažas par to drošumu iespējamās politiskās aizmugures dēļ.