Raidījumi
Otrdien, 24 maijā, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumu cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" diskusijā piedalās Latvijas Krievu savienības politiķi – partijas līdzpriekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs, Rīgas domes deputāte Inna Djeri, Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors, kā arī Andris Vurčs un Jeļena Osipova.
Pirmdien, 23. maijā, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumu cikla "Kādai jābūt 14. Saeimai?" kārtējā diskusijā piedalās politiskās partijas "Latvija pirmajā vietā" deleģētie pārstāvji – partijas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, valdes locekļi Līga Krapāne un Vilis Krištopans, kā arī Ringolds Balodis un Karina Plaude.
20. maijā raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumu ciklā "Kādai jābūt 14. Saeimai?" piedalās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji – Saeimas deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis un Armands Krauze, kā arī Ādažu domes deputāte Daiga Mieriņa un Ventspils domes deputāte Kristīne Lemberga. Citus cikla raidījumu ierakstus var noskatīties šeit.
Ceturtdien, 19. maijā, raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu cikla “Kādai jābūt 14. Saeimai?” kārtējā diskusijā piedalās partiju apvienības “Attīstībai”/”Par!” politiķi – aizsardzības ministrs Artis Pabriks, veselības ministrs Daniels Pavļuts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, šonedēļ no iekšlietu ministra amata demisionējusī Marija Golubeva un “Attīstībai”/”Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Visus cikla raidījumus var noskatīties šeit.
18. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" diskusijā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!"), Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars, ''Attīstībai/Par!'' Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce un partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, kā arī bijušais premjerministrs Māris Kučinskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
17. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” piedalās politiskās partijas “Katram un katrai” deleģētie pārstāvji – Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kādreizējā Valsts zemes dienesta vadītāja Solvita Zvidriņa, bijušais “Latvijas dzelzceļa” viceprezidents Aivars Strakšas, Daugavpils domes deputāts Igors Prelatovs un uzņēmējs Jānis Ronis.
16. maijā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumu ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” politisko partiju apvienību “Jaunā Vienotība” pārstāv Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas deputāte Anda Čakša un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, apvienības "Jaunā Vienotība" valdes locekle Inga Bērziņa.
Paredzams, ka Saeima ceturtdien, 12. maijā, ar likumdošanas izmaiņām sagatavos ceļu Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžai, kā arī citu PSRS laikā tapušu Sarkanajai armijai veltītu piemiņas zīmju noņemšanai Latvijā. Šim nolūkam sagatavots lēmumprojekts, kas paredz apturēt Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pantu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem, kā arī plānots lemt par Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem".
Kopš 24. februāra, kad Krievija uzsāka savu pēdējo iebrukumu Ukrainā, Latvijā no Ukrainas ieradušies gandrīz 25 tūkstoši bēgļu – daudzi no viņiem ir apmetušies pie saviem radiem, draugiem vai paziņām, savukārt citus izmitinājušas pašvaldības. Iekšlietu ministrija sagatavojusi scenāriju, kas paredz, ka Ukrainas bēgļu skaits Latvijā var pieaugt līdz 40 000.
Valdība konceptuāli vienojusies atteikties no Krievijas gāzes, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, un būvēt Latvijā sašķidrinātās gāzes termināli. Ekonomikas ministrijai līdz maija beigām jāsagatavo ziņojums, kurā būs izvērtēts, kurš no iespējamiem termināļu projektiem būtu atbalstāms. Kā šīs ieceres īstenot un ko tas nozīmēs patērētājiem, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" skaidroja politiķi un vadošo enerģētikas uzņēmumu pārstāvji.