Raidījumi
Šā gada 9.maijs Latvijā ir noteikts par Ukrainā bojā gājušo upuru piemieņas dienu, taču Rīgā ir oficiāli pieteikti vairāki pasākumi pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa, kas maz atšķiras no agrāk rīkotajām Uzvaras dienas svinībām. Tikmēr daži politiķi ir aktualizējuši iniciatīvu par pieminekļa nojaukšanu un gatavo tam arī juridisku pamatojumu. Vai šādām aktivitātēm šogad ir piemērots laiks un kā tās vērtē dažādas grupas Latvijas sabiedrībā, skaidros raidījuma “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki.
Lietuva paziņojusi par pilnīgi atteikšanos no Krievijas gāzes, un līdzīgi plāno rīkoties arī Latvija un Igaunija, kas kopš aprīļa vairs nesaņem “Gazprom” gāzi, taču galīgais lēmums un tā spēkā stāšanās datums vēl nav noteikts. Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 6. aprīlī, lēma, ka Krievijas dabasgāzes iepirkšana Latvijai jāaptur pavisam. Līdz šim dabasgāzes īpatsvars kopējā Latvijas energoresursu patēriņā sasniedza aptuveni piektdaļu.
Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmē arī Latvijas tautsaimniecību, jo pret Krieviju un Baltkrieviju ir noteiktas sankcijas, bet Ukraina vairs neveic ārējos maksājumus. Tas ietekmē gan tirdzniecību, gan arī tranzītu. 30. marta raidījuma "Kas notiek Latvijā?" viesi diskutēs par kara ietekmi uz Latvijas ekonomiku, pirmkārt – uz nozarēm, kuras kādu iemeslu dēļ līdz šim bijušas lielākā vai mazākā mērā saistītas ar importu no Krievijas.
Piektdienas, 25. marta, LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā" diskusijā “Karš Ukrainā, drošība Eiropā un pasaulē: kas notiek pēc NATO, ES un G7 samitiem Briselē?” piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), Rīgas Stradiņa universitātes docents, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele un dziedātāja Katrīna Gupalo.
Eiropas Savienības un NATO līderi, kā arī ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ Briselē spriedīs par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī par veidiem, kā to apturēt. Sarunu tēmas ietvers arī finansiālās un humānās palīdzības aspektus, kā arī Ukrainas bēgļu problēmas.
16. marta LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" starptautisko organizāciju un atsevišķu valstu līdzšinējo reakciju uz Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā vērtē Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, palīdzības sniegšanā iesaistītais Reinis Pozņaks un ārste Dana Isarova.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējušas jau gandrīz divas nedēļas un šajā laikā ANO Drošības padome ir pieņēmusi rezolūciju, kurā pieprasa nekavējošu Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas, bet Eiropas Savienība, ASV un vairākas citas valstis ir apstiprinājušas jaunas sankcijas un vienojušās par vairāku Krievijas banku atvienošanu no SWIFT. Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā ir pārtraukta vairāku Krievijas televīzijas kanālu retranslācija, bet SKDS ir veicis aptauju, lai noskaidrotu, kā Ukrainā notiekošo vērtē dažādās valodās runājošie Latvijas iedzīvotāji.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau nedēļu, un kopš tā uzsākšanas Eiropas Savienība, ASV un daudzas citas valstis ir ieviesušas sankcijas gan pret Krievijas bankām un uzņēmumiem, gan arī pret agresorvalsts politiķiem un oligarhiem, kas sadarbojas ar Putina režīmu. Diskusijā "Kas notiek Latvijā?" gan politiķi un uzņēmēji, gan arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vērtēja pirmajā kara nedēļā notikušo, iedzīvotāju aktivitātes un sankciju sociālekonomiskās sekas.
Reaģējot uz ceturtdien, 24. februārī, sākto plašo Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība, ASV un vairākas citas valstis noteikušas neparasti plašas sankcijas pret Krievijas amatpersonām, bankām un oligarhiem, kā arī slēdz vai gatavojas slēgt savas gaisa telpas Krievijas lidmašīnām. ANO Drošības padome svētdienas vakarā lems par ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijas sasaukšanu.
Krievija šonedēļ nolēma atzīt jau iepriekš okupēto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību, šādi izbeidzot centienus īstenot Minskas vienošanos, kas paredzēja konflikta risināšanu sarunu ceļā, piešķirot apgabaliem lielāku autonomiju Ukrainas sastāvā. ASV, Eiropas Savienība un vēl virkne valstu to vērtē kā Ukrainas suverenitātes pārkāpumu un robežu pārskatīšanu, tādēļ Krievijai noteica sankcijas.