Noderīga informācija
- Maršruta garums: 19 kilometru
- Maršruta grūtības pakāpe: viegls
- Maršruta segums: asfalts, smiltis, mazas meža taciņas, koka laipas, akmeņi
- Maršruta sākuma un beigu punkts: bezmaksas stāvlaukums pie Rojas Jūras zvejniecības muzeja
- Rojas mākslas darbu maršruts atrodams šeit vai šeit.
- Rojas upes dabas taka.
- Maršruts sasniedzamas ar starppilsētu transportu.
- Iesaku pieturēties pie rakstā minētajām apskates vietām, bet veidot pašam savu Rojas iepazīšanas maršrutu.
Starp diviem liedagiem un diviem moliem
Atstājuši automašīnu Rojā sauļoties pie Jūras zvejniecības muzeja, soļojam uz jūras pusi. Jomas iela mūs aizved tieši līdz slavenajam Rojas Jūras dižakmenim, kas rātni guļ liedagā simtiem mazāku akmeņu ielenkumā. Ir reizes, kad apkārt jūrakmenim viļņojas ūdens un tas nav nemaz tik viegli sasniedzams, taču šodien varam papaijāt akmens milža sānus. Izrādās, ka Rojas Jūras dižakmens savus glītos vaibstus atklāja tikai pēc Rojas molu izveides, kad krasi izmainījās krasta līnija, skatam atsedzot gan vareno jūrakmeni, gan citus viņa brāļus.
Liedags un jūra šaipus Rojas upes no vienas vietas nokaisīti ar akmeņiem, bet krasts šķiet maķenīt mežonīgs un skarbs. Laiku pa laikam jāspraucas cauri niedru džungļiem, turklāt tik ierastā priežu meža vietā šeit plešas brangi salapojuši krūmi un koki, ļaujot kādā aizsegtā līcītī paslēpties no civilizācijas un novērtēt dabas varenumu.
Izbaudām akmeņaino liedagu un dodamies iekarot dienvidu molu, kura galā slejas neliela, oranža bāka. Pirmajā mola posmā nākas kāpelēt no akmens uz akmeni. Daži no tiem ir kustīgi, tāpēc nedrīkstam zaudēt modrību. Kad nonākam mola tālākajā daļā, kas veidota no dzelzsbetona blokiem, jāraugās, lai nepaklūpam aiz laika ritējuma un jūras viļņu nodeldētas armatūras. Tā vien liekas, ka metāla stieņi tīko notvert kādu neuzmanīgāku gājēju. Tomēr tie ir sīkumi, jo skats no dienvidu mola paveras burvīgs. Līdz pat horizontam stiepjas jūras plašumi ar zvejnieku laivām, ostā notiek aktīva darbība, bet iepretim mums atrodas ziemeļu mols.
Izgājuši cauri ciemam, nonākam labiekārtotajā Rojas pludmalē, kurā mūs sagaida baltas smiltiņas, liegas jūras šalkas un "Zilais cerību sivēns", kas kļuvis par Rojas vai vismaz tās pludmales neoficiālo simbolu. Koši zilo vides objektu veidojis vietējais mākslinieks Māris Grosbahs, un jau daudzus gadus sivēns vasaras sezonā priecē Rojas pludmales viesus, bet ziemā tiek novietots siltākā vietiņā.
Rojas pludmalē lasāms brīdinājums par kuģa vraka fragmentu, kas atrodas jūrā mazāk nekā simts metru attālumā no krasta. Stipra vēja laikā smiltis mēdz atsegt kuģa fragmentu, apdraudot peldētājus. Interesanti, ka par vraka izcelsmi pastāv vairākas versijas, bet īsto un patieso laikam zina tikai jūra.
Uz ziemeļu mola rēgojas melna svītra, kas pārvilkta pāri akmeņiem. Tā nav netīšām izlijusi krāsa, kā varētu domāt, bet gan mākslas darbs – Dārtas Sideres "Vertikālā līnija". Arī tālāk uz mola esošais dzelzsbetona bloks ar diviem lodziņiem ir vides objekts ar nosaukumu "Cerību apvāršņi", ko veidojis Uģis Pucens. Mola galā slejas zaļa bāka. Īsta bāka, bet tikpat labi varētu kalpot arī par vides objektu.
Izstāde un gardumi autoostā
Kādreizējās Rojas autoostas uzgaidāmās zāles telpās tagad baudāmas mākslas izstādes, kā arī turpat līdzās pieejami tūrisma informācijas centra pakalpojumi. Šķiet, šī ir vienīgā izstāžu zāle Latvijā, kas ierīkota autoostas telpās. Mākslas tīkotājiem gan jāņem vērā, ka izstāžu zāle pirmdienās un svētdienās ir slēgta. Ja vasaras sezonā sanāk viesoties Rojā šajās dienās, tad izstādē varēs ielūkoties vien caur stikla logiem. Tā gadās arī mums. Ziemas sezonā savukārt izstāžu zāle ir atvērta no pirmdienas līdz ceturtdienai.
Lai remdētu bēdas par neizdevušos izstāžu zāles apmeklējumu, iečolējam kafejnīcā "Divi draugi", kas atrodas ēkas otrā galā. Nokļūstam moderni iekārtotā kafejnīcā ar patīkamu apkalpošanu. Lai gan parasti autoostas nav tā jaukākā apkārtne, tomēr Rojā izdevies šo stereotipu apgāzt.
Mākslas izstāžu zāle, tūristiem noderīga informācija, mūsdienīga kafejnīca un vietējā bode – tas viss atrodams pašā autoostas sirdī.
Mākslas darbu medības
Viena no aizraujošākajām lietām, ko darīt Rojā, ir doties mākslas medībās. Zvejnieku ciema ielās atrodami vairāk nekā 40 darbi, ko daudzu gadu garumā radījuši gan vietējie, gan ārzemju mākslinieki. Ideja par starptautisku plenēru rīkošanu un mākslas darbu izvietošanu Rojas ielās pieder "Zilā cerību sivēna" autoram Mārim Grosbaham. Daudzveidīgie mākslas darbi ciemam piešķir īpašu šarmu, padarot to par milzīgu brīvdabas izstāžu zāli. Jātur acis vaļā vai arī jāseko mākslas darbu kartei – darbi atrodami neiedomājamākajās vietās.
Mežonīgajā liedagā guļ no akmeņiem veidots magnēts. Pie muzeja smaidīgu ģīmi un kameru kaklā stāv japāņu tūrists "Yohaidi". Uz kādas ķieģeļu mājas sienas rēgojas naftas pikučiem vai varbūt kam trakākam līdzīgs darbs bez nosaukuma. Ielas malā esoša nama logos izvietotas fotogrāfijas. Betonā izliets "PALDIES", kas maķenīt ieaudzis zālē. Priedēs paslēpusies lode ar neparastu stāstu. Papildinātās realitātes reņģu bars plivinās virs jūras, ja uz to lūkojas caur telefona ekrānu. Sieviešu galvas lien ārā no mūra ēkas. Šie un citi darbi priecē un pārsteidz Rojas viesus. Vislielāko sajūsmu man sagādā Māra Grosbaha veidotie "Mazie zilās cerības sivēni", kas omulīgi satupuši uz veikala "Ķipītis" jumta. Lūk, šos agrāk nebiju pamanījusi. Cik gan bieži cilvēki iedomājas izpētīt veikala jumtu? Sivēni izskatās mazliet nosūnojuši. Nav viegla dzīve uz veikala jumta. Tas laikam pieder pie vides objektu mūžam mainīgās būtības.
Taka gar Rojas upi
Roja ir lieliski piemērota arī tiem, kuriem pie sirds vairāk meži, nevis jūra, smiltis un vējš – gar Rojas upi stiepjas jauka pastaigu taka, kas izveidota trīs dažāda garuma versijās. Atkarībā no gaumes, slinkuma vai fiziskajām spējām iespējams izvēlēties divus, septiņus vai 15 kilometrus garu pastaigu maršrutu, kas vijas cauri glītam priežu mežiņam un seko Rojas upei. Tā kā mums šodienai ieplānota visnotaļ gara pastaiga pašā Rojas ciemā, tad izvēlamies septiņu kilometru maršrutu.
Takas sākumā mūs mazliet samulsina informatīvās planšetes novietojums un daudzās stigas, kas aizstiepjas līdzīgos virzienos, tālab netīšām izvēlamies nepareizo. Tā gan nav liela skāde, jo virziens ir riktīgs, un drīz vien nonākam uz pareizās takas. Jebkurā gadījumā mežs paliek mežs. Jauka un mīlīga taciņa līkumo starp priedēm un tik koši zaļiem mellenājiem, ka no to krāsas žilbst acis. Nav skaistāka mežu tipa par šo!
Taka ir viegli un ērti ejama. Pievelkam pilnas plaušas svaiga gaisa un izbaudām pauguraino priežu meža ainavu. Atpakaļceļā taka vijas gar Rojas upi. Upes tumši rūsganajā ūdenī spoguļojas krasta krūmi un koki, no kuriem daži iemērkuši savus zarus Rojā. Šad un tad taka piedāvā iespēju nokāpt lejā pie upes un sajust tās noskaņu tuvplānā. Vienā no šādām vietām labiekārtota piekļuve avotiņam, ko vietējie ļaudis iecienījuši kā gardu dzeramo ūdeni.
Pa straumi, pret straumi
Ja špegot kājām ir slinkums, Rojas upi var iepazīt arī no laivas, ūdens velosipēda vai SUP dēļa, dodoties ainaviskā izbraucienā gan pa straumi, gan pret straumi. Peldlīdzekļu nomas punkts "Spura" atrodas Rojas upes krastā līdzās tiltam, un turpat iekārtota arī dikti omulīga kafejnīca īsteni vasarīgās noskaņās.
Tā kā pirms došanās Rojas ūdeņos jāuzkrāj spēki, tad vispirms piesēžam kafejnīcā, kas atbilstoši savam nosaukumam dekorēta ar sērfa dēļiem un citiem vasarīgiem atribūtiem. No plašajiem logiem un āra terases vērojama Rojas upe, kas viļņojas pāris metrus zemāk. Izvēlamies brieža gaļas burgerus, ko servē ar karodziņu, uz kura attēlots kafejnīcas logo – spura. Tematiski saskaņots katrs sīkums.
Izlemjam veltīt kādu stundu laika Rojas upes iepazīšanai ar ūdens velosipēdu. Virzienā uz jūras pusi drīkstam peldēt līdz pēdējām jahtām, bet uz otru pusi – cik tālu sirds kāro. Ņemot vērā, ka Rojas jahtu osta ir ciemata krāšņākā rota, vispirms dodamies turp. Jahtas liegi zvārojas upes vilnīšos, to baltie masti mirdz saulē. Ak, te valda īstens piedzīvojumu un jaunu atklājumu gars! Tālumā čakli darbojas nelieli kuģīši. Izbaudījuši burvīgo jahtu ostas noskaņu, griežam ūdens velosipēdu pretējā virzienā un minamies pret straumi. Šajā posmā Roja ir mierīga un līgana, tāpēc mīšanās pret straumi pārāk lielas grūtības nesagādā. Upes labajā krastā slejas privātmāju apbūve ar pagalmiem, kas stiepjas līdz pašai upei. Kas nekait tā dzīvot! Skaista vieta. Dodoties arvien tālāk pret straumi, upe paliek mežonīgāka. Cik tālu peldēt – katra paša izvēle.
Rododendru pārsteigums
Atceļā uz muzeju izmetam loku cauri atpūtas parkam "Plocis", kur mūs sagaida pamatīgs pārsteigums krāšņu rododendru veidolā. Dzelteni, laškrāsas, spilgti rozā, violeti, balti eksemplāri dižojas ar bagātīgiem ziediem – izskatās, ka šeit iestādīti visu iespējamo nokrāsu rododendri. Ja sanāk viesoties Rojā rododendru ziedēšanas laikā, tad šo visnotaļ nomaskēto parku, kas atrodas starp Parka, Peldu un Priežu ielām, garām laist nedrīkst.
Izzināt zvejniecību un trakas ēdienu receptes
Esmu viesojusies Rojā vairākkārtīgi, bet vienmēr sagadījies tā, ka Rojas Jūras zvejniecības muzejs ir slēgts. Arī šī reize nav izņēmums, tomēr citā braucienā beidzot izdodas apmeklēt muzeju, tāpēc varu pačukstēt, ka bija vērts gaidīt. Muzejā iepazīstami ar zvejniecību saistīti atribūti, vietējās tradīcijas un Rojas vēsture cauri laikiem, turklāt tas darāms ļoti aizraujošā veidā – pie grimstoša kuģa maketa pēkšņi atskan šaušalīgi vētras auri, zvejas laivas modeli ieskauj patīkama viļņu čalošana, bet smilšu kastē iespējams izrakt mājas, kas pazudušas zem kāpām.
Muzeja ekspozīcijas ir nelielas, viegli uztveramas, interesantas un izglītojošas. Piemēram, zvejniecības rīku sadaļā atklāju, ka vārda "ķesele" īstā nozīme ir īpašs tīkliņš zivju ķeršanai. Tradīcijām veltītajā zālē var iemācīties, kā pareizi pagatavot pienā sautētas brētliņas, bet zivju pārstrādes ekspozīcijā atrodamas receptes šprotu salātiem, viltotajiem nēģiem un šprotu pastētei. Vai neizklausās aizraujoši?
