Uzauga ar tēvu – alkoholiķi
Edgara bērnība bija sarežģīta un smaga. Viņš dzīvoja kopā ar tēvu alkoholiķi, kurš nespēja cīnīties ar savu atkarību.
"Piedzīvoju bērnībā agresiju un visu laiku tādu nepastāvību, kad tu nezini, kas būs rīt.
No tā visu laiku bija kaut kāds stress, un īstenībā tagad es saprotu, ka no tā, ka es īsti nezināju, kas būs rīt, esmu iemācījies tādā stāvoklī dzīvot. Kaut kur tas ir manī iesūcies iekšā," stāstīja Edgars.
Nepastāvībā un bailēs viņš pavadīja visu savu bērnību. Tas noveda pie tā, ka visbiežāk viņš atradās uz ielas. Tur bija brīvība un nosacīts miers, taču tam līdzi nāca citas problēmas un grūtības.
"Uz ielas bija narkotikas, alkohols un daudzas problēmas. Tādas, kuras principā viss šis radīja. Problēmas, kuras bija saistītas arī ar policiju. Tas viss, kas notika agrāk uz ielas, 90. gados, tam visam principā es gāju cauri. Es tur biju reāls dalībnieks tajā visā," stāstīja Edgars.
Lai mainītos, jānonāk zemākajā punktā
Viņaprāt, katram cilvēkam jāsasniedz kaut kāds savas dzīves zemākais punkts, lai viņš pēc tam dzīvē nolemtu un spētu kaut ko mainīt. Katram tas ir savs.
"Es negulēju uz ielas, es nebiju slikti ģērbies, es neatrados starp noziedzniekiem. Mans zemākais punkts bija tad, kad es dzīvoju Rīgā un izklaidējos pa naktsklubiem. Skaidrs, ka tur bija narkotikas un alkohols – visas tās lietas, kas skaitās ķipa stilīgas. Skaitījās, ka esmu stilīgā, superīgā kompānijā, bet mans zemākais punkts bija tad, kad es jau sen sapratu, ka vairs nevēlos to darīt, bet nespēju izmainīt," stāstīja Edgars.
Tajā brīdī viņš saprata, ka tas, ko piedzīvo, ir atkarība, jo par spīti tam, ka viņš vēlējās savu dzīvi mainīt, viņš to nespēja un turpināja atgriezties pie uzdzīves.
"Tā bija mana problēma, kura man bija mantota no pašas bērnības. Mans zemākais punkts bija tas, ka es vairākas reizes mēģināju atmest, bet tāpat atgriezos atpakaļ.
Mans zemākais punkts bija tad, kad es gadu nebiju lietojis, bet savā dzimšanas dienā atkal atsāku lietot," stāstīja Edgars.
Tajā brīdī viņš arvien spēcīgāk apzinājās, ka nevēlas tā dzīvot, ka vēlas mainīties, jo tas ceļš, pa kuru viņš iet, lietojot alkoholu, narkotikas un izklaidējoties, aizvedīs viņu turpat, kur aizveda viņa tēvu.
"Agri vai vēlu jebkurš cilvēks, kurš lieto alkoholu vai narkotikas, dziļi iekšā ir nelaimīgs. Neviens aiz laimes to nedara. Es biju noteikti tas cilvēks, kurš bija nelaimīgs, un sapratu, ka vairāk tā nevēlos dzīvot. Tas man bija liels pagrieziens, kad sapratu, ka pats sevi nekontrolēju, ka ir jāgriežas pēc palīdzības," stāstīja Edgars.
Sāka ar savas bezspēcības pieņemšanu
Viņaprāt, pirmā svarīgā lieta, kas jāizdara, ir jāatzīst sava bezspēcība, bet tas ir vissarežģītāk un visgrūtāk, jo tam traucē lepnums. Kad viņš saprata, ka ir bezspēcīgs un pats sev palīdzēt nespēj, viņš sāka meklēt palīdzību un lēniem soļiem mainīt dzīvi.
Tikai tagad, atskatoties atpakaļ uz savu kompāniju, no kuras daudzi joprojām savu dzīvi mainījuši nav, viņš saprot, cik ļoti alkohols un narkotikas spēj cilvēkus notrulināt.
"Man bija tikai viens mērķis. Mans mērķis bija vairāk neatgriezties tur, jo es biju uz robežas ar noziedzību, ar kriminālo pasauli.
Daudzi mani bērnības draugi aizgāja tajā robežas pusē, kur es, paldies Dievam, neaizgāju, bet man bija ļoti liels risks tur aiziet. Šobrīd es saprotu, ka točna to nevēlos. Man ir pazīstamie, kas ir no tā jau nomiruši 30 gadu vecumā," stāstīja Edgars.
Nodarbes, kas Edgaram palīdzēja mainīt savu dzīvi, bija sportošana, veselīgs dzīvesveids, sevis attīstīšana, izglītošana un grāmatu lasīšana. Lai gan skolā viņš vispār nemācījās un nelasīja, šobrīd viņš grāmatām ir pateicīgs, jo tieši lasīšana atstāja vislielāko ietekmi uz viņa domāšanu.
"Es skolā nelasīju, bet tagad ļoti daudz lasu. Skolā, atceros, mums bija jāskrien kross, un man ļoti nepatika skriet, bet tagad es skrienu pusmaratonus, regulāri skrienu un sportoju.
Es uzskatu, ka mēs piedzimstam divreiz. Pirmoreiz, kad mēs piedzimstam fiziski, bet otrreiz, kad saprotam, kas mēs esam un kas ir mūsu stiprās puses, un sākam tās pielietot. Nesen esmu piedzimis otrreiz," stāstīja Edgars.
Paša pieredze ļauj palīdzēt citiem
Dzīves mainīšana palīdzēja Edgaram arī saprast un piepildīt savus mērķus. Ja iepriekš viņš radīja vairākus biznesus tikai tāpēc, lai nopelnītu, tad šobrīd viņš strādā uzņēmējdarbībā, lai varētu darīt to, kas viņam patīk, lai augtu un attīstītos.
"Es jau padsimt gadus regulāri strādāju ar psihoterapeitiem, ar koučiem, es strādāju ar mentoriem. Tāpat paralēli tam lasu grāmatas, eju cauri dažādām apmācībām dažādās vietās pasaulē. Amerikā esmu mācījies un vēl viss kaut kur un meklējis informāciju, lai uzlabotu savas prasmes un zināšanas," stāstīja Edgars.
Šobrīd arī viņš pats ir mentors uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri vēlas attīstīties, bet tāpat viņš arī palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt atkarības. Edgars ir nonācis pie secinājuma, ka viņa stiprā puse ir tieši stratēģiskais redzējums, mērķu nospraušana un realizēšana. Tas ir tas, ar ko viņš nodarbojas un, protams, arī pelna naudu, bet peļņa viņam vairs neesot galvenais.
"Es esmu praktiķis. Es ļoti daudz kļūdos, bet caur to es ļoti daudz iemācos. Tā ir vislielākā prakse.
Vislabākā skola ir dzīves skola – vienkārši darīt un paralēli mācīties. Es šobrīd ļoti daudz daru, bet paralēli tam arī mācos. Tas ir mans ceļš, kādā es attīstos un ko es arī mācu saviem cilvēkiem, kuriem palīdzu iet uz priekšu un attīstīties," stāstīja Edgars.
