Kvalitatīvu īres dzīvokļu – maz
Rudens ir laiks, kad pilsētās atsākas aktīva rosība īres tirgū. Pēdējos gados tendences Rīgā nav iepriecinošas – piedāvājums mazs, cenas – augstas. Kāda šobrīd ir situācija īres tirgū Rīgā un reģionos?
"Kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir mazs. Nekvalitatīvus var atrast daudz vairāk un jau par pieņemamām cenām, bet tādos īsti neviens negrib dzīvot," atzina uzņēmuma "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Laura Bergmane.
Īres tirgus Rīgā noteikti ir intensīvāks un dinamiskāks nekā reģionos, taču tendence, ka kvalitatīvu īres mājokļu trūkst, ir vienāda visā Latvijā, norādīja Bergmane.
"Daudzas pilsētas pie tā šobrīd strādā, ne velti ir valsts programma ar "Altum" atbalstu, kurā ir doma par īres tirgus veicināšanu un vispār dzīvojamā fonda atjaunošanu. Tādas pilsētas kā Valmiera, Cēsis un Liepāja diezgan daudz domā par šo, jo mājokļu tiešām pietrūkst. It sevišķi kvalitatīvu," pauda uzņēmuma "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Ekša skaidroja situāciju ar to, ka Latvijā joprojām ir viens no pasaulē augstākajiem mājokļu piederēšanas indeksiem. Tas nozīmē, ka ļoti lielai sabiedrības daļai vienkārši pašiem vai varbūt ģimenes locekļiem pieder savs mājoklis.
"Līdz ar to ļoti liels daudzums dzīvo jau sev piederošos mājokļos, un viņiem tas pat nav aktuāli. Bieži īres tirgū parādās dzīvokļi, kad aiziet kāds tuvinieks vai šis mājoklis vienkārši vairāk nav nepieciešams, un tad to, minimāli pieremontējot, palaiž īres tirgū," norādīja Ekša.
Bieži vien dzīvoklis netiek pat minimāli remontēts, un to piedāvā tādu, kāds ir. Tieši tas veido šos ilgstoši redzamos sludinājumus ar dzīvokļiem, kuri varbūt ir lētāki, bet kuros neviens īsti negrib dzīvot, vērtēja Ekša.
Varbūt remontēt pašiem?
Arvien biežāk parādās piedāvājumi, kuros izīrēto dzīvokli apmaiņā pret zemāku īres maksu ļauj remontēt īrniekiem pašiem. Šāds variants jāapsver ļoti uzmanīgi, norādīja Bergmane, iekļaujot un rūpīgi aprakstot šos nosacījumus arī īres līgumā.
Zvērināts advokāts, juristu biroja "Sorainen" jurists Jorens Jaunozols atzina, ka remontdarbu veikšana īpašumā juridiski vienmēr ir svarīga lieta, kam pievērst uzmanību īres līgumā.
"Jau faktiski trīs gadus Latvijā ir spēkā jauns dzīvojamo telpu īres likums, kura pieņemšanas mērķis bija tieši veicināt īres tirgus attīstību, lai likums beidzot būtu balansētāks, lai abām pusēm būtu aizsardzības mehānismi, jo iepriekš tas bija ļoti par labu īrniekiem. Attiecīgi pašreiz visi šie jautājumi ir īres līgumā, kas nozīmē, ka likums to neregulē," skaidroja Jaunozols.
Ja īrnieks vienojas ar izīrētāju, ka veiks ieguldījumus īpašumā, tad tas īres līgumā ir rūpīgi jāatrunā tā, lai gan īrniekam, gan izīrētājam būtu jātur savi solījumi.
"Viena no visbiežākajām kļūdām ir, ka nepaskatās, vai apsolītais vai norunātais ir atrunāts līgumā.
Ja jūs vienojaties ar izīrētāju, ka veiksiet ieguldījumus, tas būtu jāatrunā līgumā, un īrniekam būtu jāparedz aizsardzības mehānismi, kas nozīmē vai nu samazinātu īres maksu, vai ierobežojumus pacelt īres maksu īres līguma laikā," skaidroja Jaunozols.
Savukārt izīrētājam jānodrošina sava juridiskā aizsardzība un līgumā jāievieš punkti par to, ka, ja noteiktajos laikos ieguldījumi īpašumā tomēr nav veikti, kā solīts, tad tam ir kaut kādas sekas.
