Ja trūkst skaidrības
Psihodinamiskā terapija jeb dinamiskā terapija, kā to sarunvalodā ikdienā dēvē speciālisti, ir tiešs psihoanalīzes pēctecis. Tā ir vērsta uz emocionālo pārdzīvojumu psiholoģisko sakņu atklāšanu un jaunas attiecību pieredzes iegūšanu.
"Psihodinamikas jēdziena formulējums ir tāds, ka tā ir cilvēka dzīves attīstība jau no piedzimšanas brīža.
Tajā brīdī, kad cilvēks vēršas pēc palīdzības pie terapeita ar kaut kādām grūtībām, speciālists cenšas noskaidrot, kāda ir bijusi tā dinamika, kā tas viss veidojies, attīstījies," stāstīja Putniece.
Cilvēka personības attīstību ietekmē bioloģiskie, sociālie un psiholoģiskie faktori, un līdz ar to arī gan šo faktoru kopums, gan savstarpējā mijiedarbība, gan katrs no tiem atsevišķi. To visu ir svarīgi apjaust un apzināties, lai labāk izprastu esošo situāciju.
"Diezgan bieži cilvēki, kas nāk pie terapeitiem, nāk ar jautājumu, ka kaut ko jau es tā kā saprotu, es esmu kaut ko domājis, kaut ko analizējis, bet pietrūkst kaut kāda tāda kopsavilkuma. Tad mēs arī to procesu tādā kontekstā skatām dinamiski – tātad atkāpjamies vēsturiski un skatāmies, kā dinamikā pacients mainās," skaidroja Putniece.
Psihodinamiskajā psihoterapijas virzienā tiek uzskatīts, ka pacients attiecībās ar terapeitu atkārto kaut kādu sev ierastu uzvedības vai attiecību modeli un ienes to arī terapeitiskajā procesā.
"Tad, dinamikā ar to strādājot, paskatoties, kā tas ir bijis sākumā, kā tas attīstās un veidojas, izsekojot teorijās balstītajām interpretācijām, mēs cilvēkam palīdzam ieraudzīt to, kur viņš ir, kā mēs sakām, fiksējies. Tātad ir kaut kas neskaidrs, kur pietrūkst šī kopsavilkuma, un tad mēs soli pa solim ejam uz priekšu un to šķetinām," stāstīja Putniece.
Psihodinamiskā terapija ir viens no ilgstošākajiem psihoterapijas virzieniem, jo ilgst apmēram divus–trīs gadus, taču eksistē arī īstermiņa psihodinamiskā terapija, kas ilgst aptuveni 20 sesijas.
Dinamiskā terapija prasa tik daudz laika, jo tajā ir svarīgas uzticības pilnas un stabilas pacienta attiecības ar terapeitu.
Puniece uzsvēra, ka lielākais dinamiskās terapijas ieguvums ir tas, ka ilgtermiņā strādājot un uzticoties terapeitam, cilvēks, neskatoties uz pagātnes pieredzi, piedzīvo, ka var izveidoties stabilas attiecības un iemācīties to darīt ārpus kabineta.
Dzīves "draivs"
Psihodinamiskā psihoterapija balstās uz četriem pīlāriem jeb četrām vēsturiskām teorijām. Pirmā no tām vēsturiski ir tā saucamā "draivu" jeb dziņu teorija, ko radījis Freids un viņa līdzgaitnieki.
"Ideja ir par to, ka ir divas pamata dziņas jeb "draivi", kas nosaka cilvēka eksistenci, – libido un agresīvais "draivs". Dziņu teorija arī mūsdienās savā veidā tiek ņemta vērā. Kad pie psihodinamiskā terapeita atnāk pacients, mēs arī runājam par šo sadaļu – ko nozīmē "draivi"," stāstīja Putniece.
Bieži vien ar terminu "libido" cilvēki saprot, ka tā ir tikai seksuālā dziņa, taču tā nav, norādīja Putniece.
"Libido ir tā sadaļa, kas mūs padara par cilvēkiem, kas ļauj mīlēt, kas ļauj empatizēt (spēt izjust otra jūtas – red.), kas ļauj rūpēties ne tikai par partneri, bet arī par bērniem, dzīvniekiem vai vecākiem un tā tālāk. Tā ir spēja arī līdzi just un līdzi pārdzīvot," norādīja Putniece.
Savukārt agresīvais "draivs" nenozīmē tikai par agresīvu uzvedību, bet arī dzīves sparu, dzīves dziņu un enerģiju.
"Agresīva uzvedība ir tikai viena no agresīvā "draiva" izpausmēm. Tajā ir arī sadaļa par spēju pieņemt izaicinājumus dzīvē, par konkurenci gan darba ziņā, gan partnerattiecību kontekstā. Šo sadaļu mēs joprojām ņemam vērā, skatoties kopumā, kā cilvēks funkcionē," stāstīja Putniece.
Vairāk par bioloģisku būtni
Nākamā teorija ir egopsiholoģija, kas uzsver, ka cilvēks nav tikai bioloģiska būtne, kuru vada dziņas, un katrā ir kas vairāk – vēlmes, intereses un ambīcijas, kas liek pieņemt vienu vai otru lēmumu.
"Pat ja iemācos redzēt, kā es funkcionēju ar savu agresīvo un libido "draivu", un saprotu, kas to visu nosaka, kāpēc es kaut kādā brīdī palieku dusmīgs un tā tālāk – ar to īsti nepietiek. Egopsiholoģija skaidro vajadzību pēc pievienotās vērtības man kā cilvēkam," skaidroja Putniece.
Bez mīlošām attiecībām izaugt ir grūti
Trešā teorija vēsturiski ir tā saucamā objektu attiecību teorija. Tajā uzsvērts, cik ļoti svarīgas katram cilvēkam ir tuvas, siltas attiecības ar primārajām aprūpes personām. Bez tuvām un mīlošām attiecībām agrā bērnībā par veselīgu un nobriedušu personību izaugt ir ļoti grūti, un tas spēlē nopietnu lomu cilvēka attīstībā, bet terapijas gaitā to iespējams koriģēt, stāstīja Putniece.
Iespēja būt autentiskam
Ceturtais psihodinamiskās psihoterapijas pīlārs ir "self" jeb patības teorijas, kas skatās uz to, cik konkrētais cilvēks ir spējīgs būt īsts, patiess un autentisks, bet cik daudz viņam ikdienā nākas tēlot.
"Urbanizācijai un prasībām sabiedrībā pieaugot, mainās tas, kas tiek sagaidīts no indivīda, kad indivīds tiek uzskatīts par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Šīs prasības aizvien vēl ir augošas, bet ne katram tomēr ir pieejams viss. Ir jāsaprot, ka mēs visi piedzimstot tomēr neiegūstam vienādu kāršu komplektu. Līdz ar to izaicinājumi vienam var būt vieglāk pārvarami, bet citam gandrīz neiespējami, un tad dažiem sanāk ļoti daudz, kā mēs sakām, pietēlot," stāstīja Putniece.
