Latvijas pensiju sistēma balstās uz trīs līmeņiem. Trešajam pensiju līmenim iedzīvotāji var pievienoties brīvprātīgi, proti, ikviens var brīvprātīgi izvēlēties maksāt papildu naudu savai nākotnes pensijai no šā brīža ienākumiem. Savukārt iemaksas, kas tiek veiktas pirmajā un otrajā pensiju līmenī, ir obligātas.
"Atšķirība ir tāda – ja pensiju pirmais līmenis strādā pēc solidaritātes principa, kad tas, kas šobrīd tiek iemaksāts, tiek izmaksātas esošajiem pensionāriem, tad pensiju otrajā līmenī jau tiek uzkrāts kapitāls individuāli katram mums. Šīs iemaksas tiek pārskaitītas līdzekļu pārvaldītājiem, un attiecīgi līdzekļu pārvaldītāji iegulda šīs iemaksas finanšu tirgos atbilstoši izvēlētajam ieguldījumu plānam," stāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Ilze Vindele.
Šobrīd ik mēnesi iemaksas pensiju otrajā līmenī veic aptuveni 800 000 cilvēku.
Atšķirībā no pirmā pensiju līmeņa, otro pensiju līmeni ir iespējams mantot, ja iemaksu veicējs mirst, pirms viņam ir piešķirta vecuma pensija.
Portālā www.latvija.lv cilvēks var izvēlēties, kas šādā gadījumā viņa uzkrāto kapitālu mantos.
"Ir trīs izvēles. Pirmā ir pārskaitīt uz pensiju speciālo budžetu. Otrā izvēle ir norādīt konkrētu personu. Šajā gadījumā uzkrātais kapitāls tiks pievienots pie norādītās personas otrā līmeņa kapitāla. Un trešā izvēle ir Civillikums, kad pensiju otrā līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts kopējā mantojuma masā un sadalīts pa mantiniekiem, ko nosaka zvērināts notārs," skaidroja Vindele.
Ja kāda no šīm izvēlēm netiek norādīta, tad pensiju otrā līmeņa kapitāls automātiski tiek pārskaitīts pensiju speciālajā budžetā. Lai mantotu otro pensiju līmeni, pie notāra ir jāatver mantojuma lieta. Pensiju otrā līmeņa mantošanas procedūra ne ar ko neatšķiras no, piemēram, automašīnas vai mājokļa mantošanas.
"Tas nekad nenotiks vienā dienā. Minimālais termiņš, ko notārs drīkst izsludināt un noteikt kā pieteikšanās termiņu mantiniekiem un kreditoriem, ir trīs mēneši. Tas ir minimālais termiņš, par to mazāk notārs nedrīkst noteikt nekad," skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle.
Tomēr ne vienmēr mantinieki piesakās mantojumam, atzina Metuzāle: "Cilvēki varbūt nezina, ka ir šis uzkrājums. Ja nav cita reģistrējama kustama vai nekustama manta, tad mantošanas process, protams, nav obligāts. Ja kādam ir tikai ģimenes albumi vai piemiņas lietas, tad dabīgi, ka neviens nesāks mantošanas procesu procedūru kā tādu."
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve Vindele norādīja, ka ir apmēram tūkstotis dalībnieku, kuri izvēlējušies otrā līmeņa kapitālu ieskaitīt mantojumā, taču pēc viņu nāves mantinieki tā saņemšanai nav pieteikušies.
Pārliecināties par mirušā mantojumā novēlēto pensiju otrā līmeņa kapitālu iespējams, sazinoties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
"Ir iespēja pieteikties desmit gadu laikā Civillikuma gadījumā pie zvērinātiem notāriem atvērt mantojuma lietu. Ja desmit gadu laikā no nāves nepiesakās, tad šī nauda aiziet uz pensiju speciālo budžetu," skaidroja Vindele.
Aģentūrā arī norāda, ka no kopējā cilvēku skaita, kam uzkrāts pensiju otrā līmeņa kapitāls, šobrīd iesniegumu par tā novēlēšanu priekšlaicīgas nāves gadījumā iesnieguši vien 36%.
