Vai sociālais tīkls ir atbildīgs par lietotāju sacīto? Dezinformācija «TikTokā» arī Latvijā izgaismo pasaules problēmu

Latvijā

"TikTok" tiešraides var beigties arī cietumā

Kurzemes rajona tiesas tiesnese Anita Eglija šovasar kādam "TikTok" lietotājam jeb tiktokerim par verbālo agresivitāti un nauda kurināšanu piesprieda gadu ilgu nosacītu cietumsodu ar pusotru gadu ilgu pārbaudes laiku. "Nosakot soda veidu, ņemts vērā apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot sociālo tīklu "TikTok", jo apsūdzētajam tiešraides laikā bija ne mazāk kā 758 skatītāji," savu lēmumu "Kultūršokam" skaidro tiesnese. Anita Eglijai šī bija pirmā lieta, kas saistīta ar "TikTok" platformu, taču sociālā medija līdzatbildību tienese nevērtēja: ""TikTok" Pakalpojumu lietošanas noteikumos lietotājiem Eiropas Ekonomikas zonā noteikts, ka nedrīkst publicēt, straumēt tiešraidē vai citādi izplatīt platformā saturu, kas kurina naidu vai rada aizspriedumus, ir naidīgs vai aizskarošs." Šis nav vienīgais gadījums, kad vietējiem tiktokeriem par savām aktivitātēm ir jāatbild. Saistībā ar Latvijas valstspiederīgo izteikumiem platformā "TikTok" Valsts drošības dienests kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir uzsācis kopumā 15 kriminālprocesus. Lielākā daļa ir par Krievijas agresijas attaisnošanu un slavināšanu un naida kurināšanu sabiedrībā.

Ar vairāk nekā 1200 iedzīvotājiem, kas interneta vidē, tostarp "TikTok", pauduši atbalstu Krievijai, veiktas preventīvas pārrunas.

Par "TikTok" izplatīto saturu atbildība ir jāuzņemas arī pašai platformai

Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja Evita Puriņa uzskata, ka ar lietotāju sodīšanu par katru dezinformāciju un apmelošanu  pārāk nevajadzētu aizrauties: "Tas nav ne iespējams, ne pareizi, un mēs neesam totalitāra valsts. Tai ir jābūt platformu atbildībai, kas to nepieļauj, kas nedod šādiem video un tādiem ierakstiem un tekstiem šo papildus redzamību, kas neļauj tiem izplatīties."

Tam piekrīt arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Monitoringa departamenta vadītāja Dita Remberga:

"Protams, ka primāri atbildība par šāda satura neizplatīšanu būtu jāuzņemas pašām platformām, būtu jāveido mehānismi, kā šķirot saturu. Būtu jābūt kādiem filtriem, kas vispār neļautu šim saturam platformā nonākt."

Evita Puriņa norāda, ka pagaidām tikai "Facebook" sācis demonstrēt atbildību par publiskoto saturu: ""Facebook" kaut ko dara dezinformācijas mazināšanā. Dara nepietiekami, novēloti, bet kaut ko, teiksim tā, dara. "TikTok" ir tā problēma, ka tur faktiski maldinoša informācija vai dezinformācija, kas ir apzināti nepatiesa, sagrozīta informācija, meli, – tur netiek filtrēta. Tur nav šādu kontroles mehānismu, vismaz Latvijā ne, nav sadarbības ar faktu pārbaudītājiem; algoritmi ir tādi, ka ļoti viegli tu esi pakļauts tai dezinformācijai – tu atver vienu video, noskaties, un tev nāks no visām malām virsū burtiski vēl un vēl."

NEPLP tieši nevar ietekmēt satura izvietošanu Latvijā nereģistrētos sociālos medijos. Tā veic monitoringu, vai šajās platformās netiek izvietotas televīzijas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta, kā arī vai netiek izplatīts sankcionētu personu veidots saturs. To konstatējot, aicina platformas šo saturu izņemt. ""TikTok" mums ne reizi nav atbildējuši, bet "Tiktok" ir viena no retajām platformām, kas bez jautājumu uzdošanas par mūsu ziņotajiem kontiem tos ir izņēmuši," stāsta Remberga.

"TikTok" saturs – risks Latvijas informatīvās telpas drošībai

Tomēr daži desmiti izņemtu video pret tūkstošiem, kas tiek pievienoti klāt ik minūti, ir ūdens pile okeānā. Lejupielādējot "TikTok" aplikāciju un meklētājā jautājot par aktualitātēm Ukrainā, "Kultūršoka" žurnālistes telefonā dezinformācijas straume sākas jau pēc 10 minūtēm. Latvijas Radio dezinformācijas pētniece un faktu pārbaudītāja Anete Bērzkalne uzsver, ka sociālie tīkli paši par sevi nav ne labi ne slikti: "Tā teikt, analoģija – ar nazi var griezt, bet ar nazi var arī durt. Un diemžēl nevar izvairīties no tā, ka sociālos medijus izmanto arī šādiem ļaunprātīgiem, manipulatīviem mērķiem." 

Risku rada arī dezinformācijas izplatības ātrums.

Pēc dezinformācijas pētnieces novērojumiem nepatiesa informācija izplatās ārkārtīgi ātri: "Dezinformācijas ieraksti lielākoties ir emocionāli piesātināti, tur vienmēr ir tāds "Wow!" faktors, tas ļoti ātri aiziet tautās. Kamēr mēs spējam uz to reaģēt, paziņot par to, ka šeit ir sniegta nepatiesa informācija, tad lielākoties šī informācija sasniedz mazāk cilvēku."

Valsts drošības dienesta vērtējumā "TikTok" plaši izplatītais saturs rada riskus Latvijas informatīvās telpas drošībai un nacionālās drošības interesēm. Šos riskus min arī domubiedru grupa, kas vietnē manabalss.lv sākusi vākt parakstus "TikTok" vietnes bloķēšanai Latvijā. CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilans atzīst, ka tas ir iespējams: "Lai veiktu ierobežošanu, ir nepieciešams vai nu tiesas rīkojums, vai pavēste, vai valdības lēmums. Un principā, ņemot vērā, ka šīs lietotnes arī ir izplatītas vairākos aplikāciju veikalos – "Google Play" vai "iPhone App Store" – tad tur arī, balstoties uz tiem valdības lēmumiem vai tiesas rīkojumiem, jāsūta pieprasījums vai nu "Apple", vai "Google" tieši ar pieprasījumu bloķēt šīs lietotnes izplatīšanu attiecīgās valsts šī veikala teritorijā."

"TikTok" aizliegšana – politiska izšķiršanās 

"VDD vērtējumā piekļuves bloķēšana platformai "TikTok" būtu politisks lēmums. Turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, ierobežošanai jānotiek vienlaikus plašākā reģionā – vēlams visā Eiropas Savienībā," raidījumam "Kultūršoks" raksta Valsts drošības dienesta preses pārstāvis. 14. Saeimas deputāts, Mediju politikas apakškomisijas vadītājs Atis Švinka ("Progresīvie") ir informēts par parakstu vākšanu saistībā ar "TikTok" aizliegšanu Latvijā: "Ja sabiedrība izsaka savu vēlmi, tad, protams, šeit, Saeimā, tas tiek skatīts un novirzīts komisijām, un pēc tam ir vēlreiz padziļināta diskusija, un prognozēt, kas no šīs diskusijas varētu būt, man ir grūti." Mediju politikas apakškomisija saistībā ar "Tiktok" un arī "Telegram" jau pagājušajā nedēļā tikās gan ar valsts drošības, gan ar komunikācijas speciālistiem. Pēc Ata Švinka teiktā, eksperti apzinoties, ka "TikTok" aizliegšana neatrisinās problēmu:

"Aizliedzot vienu kanālu, noteikti atradīsies otrais, trešais, ceturtais. Un šeit ir jāatrod sistēmiski risinājumi. Un šeit būtu nepieciešama arī tāda Eiropas līmeņa sadarbība, kur mēs kopumā saprotam, ko mēs varam ar šo jautājumu darīt."

Cīņā ar "TikTok" iesaistījušās Amerikas Savienotās valstis. Platformas īpašniecei, Ķīnas kompānijai "ByteDance", Vašingtona devusi laiku līdz nākamā gada pavasarim video kopīgošanas lietotni pārdot, ja ne – tā tiks aizliegta ASV. "TikTok" ielāde ir aizliegta valsts pārvaldes institūciju darbinieku telefonos vairākās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā. Iemesls – datu aizsardzība un bažas par spiegošanu no Ķīnas puses.

Bērni un jaunieši visvairāk pakļauti dezinformācijai 

12 gadus vecā Sofija "TikTok" skatās dejošanas un ikdienas sadzīves video. "Patiesībā es diezgan daudz skatos pēdējā laikā pēc skolas un arī vasarā, kad nebija, ar ko iet ārā, piemēram, tad es arī ļoti daudz skatījos, un, jā, man diezgan labi interesēja viss," raidījumam stāsta Sofija Krama. Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore attīstības psiholoģijā Anika Miltuze atgādina, ka sākotnēji "TikTok" tika uzskatīta par pozitīvu platformu, kur jauniešiem ir iespēja sevi radoši izpaust, taču tagad pētījumos tā visbiežāk tiek minēta kā lietotne, kas izraisa atkarības simptomus. ""TikTok" gadījumā, protams, netiek uzstādīta atkarības diagnoze, bet mēs to varam saukt par problemātisku lietošanu, kas nozīmē, ka platforma ir ļoti saistoša, jo, lietojot šāda tipa platformas ar šiem īsās formas video, tas ļauj ilgāk bērnam, jaunietim palikt šajā platformā, tas ļauj iegūt visu laiku šo patīkamo apmierinājuma izjūtu," stāsta Anika Miltuze. Eksperte norāda, ka bērni un jaunieši "TikTok" var viegli kļūt par dezinformācijas upuriem, īpaši, ja vēl sliktas attiecības ar vecākiem un nav piekļuves citiem informācijas avotiem, un visa uzticība tiek dāvāta influenceriem: "Jo jaunieši jeb, precīzāk sakot, pusaudži – viņiem ļoti ir vajadzīgi šie indivīdi, personas, kurām viņi meklē iespēju uzticēties, un līdz ar to uzticēšanās arī paredz, ka es ticu tam viedoklim, kas tiek pausts. Tā ka pusaudži, kuri seko šiem influenceriem, viņi varētu būt tīri emocionāla apsvēruma dēļ arī vairāk pakļauti dažāda veida dezinformācijai."

Divpadsmitgadīgā Sofija, kas gatava par savu pieredzi ar "TikTok" dalīties publiski, neslēpj, ka seko influenceriem, bet viņu teikto tomēr neizmanto savā dzīvē: "Tur ir viena latviešu influencere Hanna, un tad viņa daudz kādas lietas ir darījusi, piemēram, gājusi uz kaut kādām vietām, kur, piemēram, viņa saka, ka ir ļoti garšīgas bulciņas vai kaut kas tāds. Tad, jā, protams, es arī ļoti bieži gribu aiziet, bet es, protams, nekad to neizdaru. Bet ir tā, ka gribas dažreiz, bet nu, protams, neko tādu, piemēram, ļoti traku."

Vēl pēc profesores Anikas Miltuzes teiktā, "TikTok" iekšējās kontroles mehānismu trūkums nepilngadīgajiem dod brīvu piekļuvi savam vecumam nepiemērotam un ievelkošam saturam, kas bērnos var radīt vēlmi sev darīt pāri: "Tad, kad mēs patērējam šādu informāciju, tad mēs gribot negribot sevi salīdzinām ar to, ko mēs redzam šajos video, šajās kaut kādās fotogrāfijās. Un tiešām tāda pārlieku liela un ilga šo sociālo tīklu lietošana iet roku rokā ar depresijas simptomātiku, ar trauksmes simptomātiku, ar pazeminātu pašvērtējumu."

Nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" pērn sāka parakstu vākšanu nevis lai aizliegtu "TikTok", bet lai platforma mainītos, kļūtu drošāka un vairs neapdraudētu bērnu un pusaudžu mentālo veselību.

Latvijas ierocis cīņā ar "TikTok" – sabiedrības izglītošana

Kamēr pasaules lielvalsts un starptautiskās organizācijas katra ar savām prasībām vēršas pie "TikTok", pašmāju eksperti aicina darīt to, kas mazai valstij ir par spēkam – izglītot sabiedrību. "Mums ir daudz stiprāka uzmanība, daudz lielāka uzmanība jāpievērš medijpratībai – skolās, no pirmās klases, burtiski katru gadu ar piemēriem ikdienas mācību saturā, ar cerību, ka tie jaunieši izaugs un viņiem būs lielāka sapratne par to, kas ir kas – kas ir uzticama informācija, kas ir neuzticama informācija, kā atšķirt faktus no viedokļiem, avotus analizēt un saprast," aicina pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes vadītāja Evita Puriņa. Latvijas Radio dezinformācijas pētniece un faktu pārbaudītāja Anete Bērzkalne uzsver kvalitatīvas informācijas savlaicīgu sniegšanu sabiedrībai:

"Jo dezinformācija bieži vien sasniedz cilvēkus, kuri ir neizpratnē, kas ir par kaut ko sašutuši, viņi nav līdz galam informēti vienkārši tāpēc, ka nav gana daudz informācijas, un tāpēc noteikti, man liekas, preventīvais darbs ir ļoti būtisks."

Tam piekrīt arī Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītājs Atis Švinka: "Es domāju, šis virziens arī ir jāņem vērā un jāpalīdz medijiem, žurnālistiem, lai būtu šī kapacitāte, lai saturs būtu pieņemams, daudzveidīgs un interesants."

Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" pārstāve Evita Puriņa uzskata – ja tie paliks tikai vārdi un nekas netiks darīts, tad problēma kļūs arvien dziļāka: "Pirms pāris gadiem veiktā aptaujā tepat Latvijā apmēram puse cilvēku saka, ka viņi piekrīt tādam apgalvojumam, ka pasaulē ir kaut kāda tāda globālā valdība vai kaut kāda slepena cilvēku organizācija, slepena cilvēku grupa, kas visu kontrolē, visu ietekmē. Tāda sazvērestība pēc būtības. Vēl kaut kādi 20% saka, ka viņi nav pārliecināti, ka viņi nezina. Tas īstenībā ir diezgan traģiski."