Par dzelzceļa pieejamību pēdējā laikā runājam bieži. Šur tur situācija uzlabojas, bet daudzviet "gaisma tuneļa galā" vēl nav redzama, jo vecākiem ar bērniem, cilvēkiem ratiņkrēslos un pasažieriem, kas vienkārši nevar pārvarēt augsto peronu izaicinājumu bez citu palīdzības, brauciens ir apgrūtināts. Latvijas Televīzijas raidījums "4.studija" saņēma ziņu arī no Sigitas, kura ir neapmierināta ar to, ka vecāki ar bērniem Rīgas dzelzceļa stacijā nevar tikt ne uz perona, ne no tā.
Raidījuma "4.studija" skatītāja Sigita: "Tas bija nesen, kad bija Rīgas svētki. Mēs ar vīru un bērniem izdomājām, ka nebrauksim ar personīgo auto, bet izmantosim dzelzceļa pakalpojumus. Kad mēs iekāpām "Vivi" jaunajā vilcienā – visi priecīgi, laimīgi. Nepatīkams pārsteigums mūs sagaidīja galapunktā - Rīgas dzelzceļa stacijā, dodoties lejā no perona. Man, par laimi, palaimējās - man bija līdzi vīrs, kas man palīdzēja nonest bērnu ratiņus. Tas ir vilcienu ceļš, kas ir uz Jelgavu, vilciens Rīga-Jelgava. Tur bija tikai viena sliede atstāta, tikai riteņiem. Tā ka - alternatīvas īsti nekādas."
Iebraucot Rīgā no Jelgavas puses, bez palīdzības ar bērnu ratiem vispār nevar iztikt. Kā redzam, šeit tiešām ir viena vientuļa sliede, kas paredzēta velosipēda pārvietošanai. Bet kā ir citās vietās?
"4.studija" šodien satiekas ar mammu Aiju un viņas dēlu Mārtiņu, lai pārliecinātos, cik pieejama ir Centrālā dzelzceļa stacija vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Mamma Aija: "Mēs Centrālajā stacijā esam diezgan bieži. Mēs ejam vairāk uz veikaliem. Ar vilcieniem mēs esam "uz jūs", jo, ja es esmu viena pati ar Mārtiņu un vecāko dēlu, kam ir 8 gadi, mēs tā īsti nekur netiekam."
Mamma piekrīt piedalīties nelielā eksperimentā, lai pārliecinātos, kur var un kur nevar tikt augšā.
Sekojot norādēm, dodamies uz liftu, kas Aiju un Mārtiņu nogādā uz Rīgas dzelzceļa stacijas pirmo un otro peronu. Lifts, protams, ir visērtākais risinājums, bet tas nekādā veidā nepalīdz vecākiem ar bērnu ratiņiem nokļūt uz 3. un 4. peronu.
VAS "Latvijas dzelzceļš" Komunikācijas projektu vadītāja Agnese Līcīte skaidro, ka "uz 3. peronu un 4. peronu, lai droši nokļūtu ar bērnu ratiņiem, būtu jāpiesaka asistenta pakalpojums pa tālruni, kas ir redzams pie visām kāpnēm, kas stacijā ir atrodamas. Šis asistenta pakalpojums tiek nodrošināts 30 minūšu laikā. Proti, ierodas cilvēks, kas palīdz māmiņai vai tētim šos ratus nogādāt uz perona."
Raudzīsim, kā tas strādā! Jāzvana pa tālruni 80021181. Zvanam. Savienojumu gaidījām divas minūtes.
Asistenta palīdzība bija jāgaida apmēram septiņas minūtes. Apsargi palīdz gan uznest, gan nonest ratus – laikam jau neviens asistents tajā brīdi nebija pieejams, tāpēc talkā nāca apsardzes dienests. Asistentam gan nav pienākums iecelt ratus vilcienā, bet, ja vilciens uz perona jau ir pienācis, tad palīdzība netiks atteikta.
"Ja runājam par pašu peronu pieejamību, tad Centrālā stacija tādā ziņā ir sarežģītāka būve – šie peroni ir augstākā līmenī kā pati stacija, līdz ar to nokļūšana uz peroniem ir sarežģītāka," pauda Līcīte.
Cilvēki pašu spēkiem mēģina tikt galā, kas noteikti nav tas drošākais variants. Drošāk ir bērnu izņemt no ratiņiem un nest to uz rokām.
Lai nokļūtu uz 3. un 4. peronu, var izmantot arī garāko ceļu - doties uz perona galu un šķērsot trīs sliežu ceļus. Bet to būtu labāk darīt tomēr asistenta pavadībā.
Lai tiktu vilcienā ar bērnu ratiem, arī vajadzīgs fizisks spēks vai līdzcilvēku palīdzība, jo poga, kas lūdz izvilkt rampu, šajā brīdī nedarbojas. Diemžēl.
Mūsu eksperiments ir gandrīz galā. Te ir satikšanās punkts, kur regulārie pasažieri satiek savus asistentus, bet tie, kuri grib izmantot pakalpojumu bez priekšzināšanām, ir aicināti pirms tam izpētīt, kur un kā vajag nokļūt, jo ar 30 minūtēm pirms vilciena atiešanas varētu būt nepietiekami. Turklāt bērnu ratus vilcienā, visticamāk, būs jāieceļ pašiem vai ar līdzcilvēku palīdzību.
