Ilgais ceļš līdz atļaujām
Baltijas jūrā dzīvojošie roņi Latvijas iedzīvotājiem nekādu skādi nenodara, bet zvejniekiem gan. Roņu sabojāti tīkli un izbojāts loms nav nedz jauna, nedz reta parādība.
Problēmas risināšanai ir īstenoti vairāki ne pārāk veiksmīgi projekti, tāpēc šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirmo reizi izsniedz atļaujas 20 juridiskām personām pelēko roņu letālai atbaidīšanai, stāstīja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
"Pirmie pieteikumi saņemt atļaujas šādām darbībām tika saņemti jau 2016. gadā, bet mēs tobrīd teicām, ka mums nav nekādu datu. Kopš tā laika lēnītēm, pamazām, dažādas darbības ir veiktas, lai to situāciju saprastu, apzinātu un lai mēs varētu nonākt līdz kaut kādiem risinājumiem," stāstīja Strode.
Šo atļauju mērķis nav speciāli kādu roni nogalināt, bet gan radīt dzīvniekiem refleksus netuvoties zvejas rīkiem, taču, ja šo darbību rezultātā sanāk kādu roni likvidēt, tad tas ir legāli, un zvejnieks par to netiek sodīts, skaidroja Strode.
"Mēs esam izdevuši atļaujas letāli atbaidīt 60 dzīvniekus. Tas nozīmē – līdz 60 dzīvniekiem drīkst zvejnieki iegūt, nogalināt, kā arī pēc iespējas savākt, izvest krastā un izmantot pašu personīgajām vajadzībām. Paralēli tam visam ir arī stingri nosacījumi, kas jāievēro visā šajā procesā," norādīja Strode.
Skaitļi liecina par situācijas pasliktināšanos
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš pauda, ka ir gandarīts par šo iespēju zvejniekiem mēģināt pasargāt savus zvejas rīkus no roņiem, pateicoties izsniegtajām atļaujām, jo pēdējos gados zvejniekiem izmaksāto kompensāciju skaits par saplēstajiem rīkiem un nenozvejoto lomu ir ārkārtīgi pieaudzis.
"Mēs izmaksājām jau gandrīz 270 tūkstošus par pēdējo, par 2023. gadu. Tie apjomi, kas katru gadu tiek pazaudēti, var rēķināt, ka tā ir kaut kāda piektā daļa no loma visā piekrastē. Kopā visa piekrastes zveja gadā nozvejo ap divarpus tūkstošiem tonnu, un ap 500 tonnām tiek zaudētas pēc zvejnieku pieteikumiem un izmaksātajām kompensācijām," stāstīja Riekstiņš.
Turklāt šie skaitļi ir tikai tie, par kuriem tiek oficiāli ziņots, taču ar katru gadu tie arvien palielinās, jo roņi ir pielāgojušies un iemācījušies nevis paši doties zvejā, bet gan izmantot zvejnieku lomus jau kā gatavu, saklātu galdu, no kura mieloties.
Zvejniekiem šis ir vienīgais risinājums
Raginskis vērtēja, ka šogad roņi apēd jau krietni vairāk par piekto daļu loma, jo situācija pēdējā gada laikā krasi pasliktinājusies. Viņš arī ir viens no zvejniekiem, kurš saņēmis atļauju letālai atbaidīšanai, jo pats pagājušajā gadā piedalījies arī pilotprojektā.
"To roņu šogad ir daudz vairāk, nekā bija pērn, jo pērn, kad notika tā letālā atbaidīšana pilotprojektā, viņi no sākuma bija droši, bet pēc tam sāka baidīties.
Tu viņus vairs neredzēji, metot iekšā zvejas rīkus. Bet tagad jau viņš nāk klāt uzreiz – tikko tu ar laivu ej, viņam tas ir kā uzklāts galds. Viņi ļoti strauji atkal pienāca klāt, tikko viņi netika vairs atbaidīti," stāstīja Raginskis.
Raginskis stāstīja, ka uz to brīdi, kamēr projekta laikā tika izmēģināta letāla atbaidīšana, roņi vismaz bēga un izvairījās no zvejniekiem, nenāca klāt pie laivas. Taču tagad, kad kādu laiku atbaidīšana atkal nenotiek, roņi regulāri nāk pie zvejnieku laivām, pietuvojoties tām pat mazāk nekā 10 metru tuvumā.
Viņš uzsvēra, ka tās reizes, kad kādu roni sanāk nogalināt, nav patīkamas arī pašiem zvejniekiem. Beigto roni izdabūt no ūdens nav viegli, un skats var būt tiešām nepatīkams, taču viņš neredz citu iespēju, kā problēmu risināt.
"Galvenais jau mums nav viņu nogalināt, galvenais ir atbaidīt. Tas ir tas pamats, jo tur nav nekas patīkams tajā nogalināšanā," norādīja Raginskis.
Raginskis pats iepriekš izmēģinājis dažādas roņu atbaidīšanas iekārtas, un Latvijas apstākļos neviena no tām nav bijusi veiksmīga. Ņemot vērā, ka roņi ir gudri dzīvnieki un prot pielāgoties dažādiem apstākļiem un situācijām, viņš letālo roņu atbaidīšanu uzskata par vienīgo reālo risinājumu.
Roņi ir spējīgi mainīt uzvedību
Tam, ka roņi ir sakarīgi domājoši dzīvnieki, kas prot mainīt savu uzvedību, piekrita arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Ēriks Krūze.
"Mērķis jau nav samazināt populāciju. Mēs runājam par uzvedības maiņu roņiem. Par mēģinājumu mainīt viņu uzvedību, jo viņi ir pietiekoši gudri, mācās, nav kaut kādi planktoni.
Viņiem var mēģināt likt saprast, ka nav droši uzturēties pie tīkliem, ka nav labi pie tiem vest mazuļus un mācīt, rādīt viņiem viegli pieejamo pārtiku," norādīja Krūze.
Savukārt Strode atkārtoti uzsvēra, ka tās nav roņu medības, kas tiek atļautas, bet gan atbaidīšana. Tieši tāpat ar medību ieročiem roņu atbaidīšana notiek arī citās Baltijas jūras piekrastes valstīs. Vienīgā valsts, kas šādas atļaujas vēl neizsniedz, ir Lietuva, kur šī problēma vēl pagaidām nav aktuāla.
"Vēlreiz uzsvēršu, ka atļauju izsniegšanas mērķis nav samazināt roņu populāciju, un mēs runājam tikai un vienīgi par pelēkajiem roņiem, kuru skaits pieaug," norādīja Strode.
Starp visām Baltijas jūras piekrastes valstīm notiek savstarpēja sadarbība un apmainīšanās ar datiem, un Baltijas jūras roņu populācijai tiek rūpīgi sekots līdzi no visu iesaistīto valstu puses, un pelēkos roņus šobrīd nekas neapdraud, uzsvēra Strode.
