Buferzona saistībā ar konstatēto bakteriālo iedegu noteikta trīs kilometru rādiusā ap attiecīgo teritoriju.
Bakteriālās iedegas saimniekaugu, piemēram, bumbieres, ābeles, pīlādži, klintenes un citu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām ir aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas, kā arī ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.
VAAD lēmums stājas spēkā nekavējoties, un to var apstrīdēt viena mēneša laikā, iesniedzot iesniegumu dienestā.
VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele Latvijas Radio pastāstīja, ka šogad bakteriālā iedega Latvijā izplatījusies vairāk nekā citus gadus, jo vasara bijusi silta un lietaina. Tie ir piemēroti apstākļi, lai baktērijas savairotos. Bakteriālā iedega šogad konstatēta 34 vietās.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība,
kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.
Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
