Septembrī visā Latvijā pilnā sparā rit briežu bauris, bet katrā Latvijas nostūrī tas var sākties mazliet atšķirīgos laikos. Placēns pastāstīja, ka Ogres pusē briežu bauris sācies vien septembra trešajā nedēļā, bet tā ir tikai viena vieta. Citur briežu bauris tad jau teju beidzies.
Daudzi dabas vērotāji izmanto briežu baura laiku, lai mēģinātu majestātiskos dzīvniekus ieraudzīt vai iemūžināt fotogrāfijās un video materiālos, taču tam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, jo briežu bauri iztraucēt var ļoti viegli. Medniekiem tikmēr šis ir aktīvs medību periods.
"Pirmā lieta, kas būtu jāņem vērā – vieta, kur tie pulcējas, noteikti ir vieta, kur viņus pārāk netraucēt. Tās būs meža pļavas, dažreiz izcirtumi. Protams, jāskatās, kur ir zvēru takas. Ja bauro, tad jau varam apmēram pēc skaņām virzienu dabūt," stāstīja Plācēns.
Skaļo briežu bauri septembrī pavada arī savstarpējās cīņas, kad buļļi-konkurenti badās viens ar otru, saķeroties savā starpā ar ragiem. Tie vienmēr ir līdzīga vecuma un svara buļļi, kas lielākoties jau ir pieauguši un savstarpēji konkurē par harēmu.
"Man ir video materiāls, kurā briežu buļļi mācās, būdami vēl jauni. Trešā gada buļļi jau iziet izcirtumā un it kā mācās badīšanos. Viņi saliek kopā ragus lēnām un tad sāk grūstīties.
Viņiem nav tā asā kauja vēl, kā pieaugušiem briežu buļļiem, kad viņi nikni cīnās par dāmām. Šo prasmi mācās jau no jaunības," stāstīja Vaišļa.
Tāpat Vaišļam izdevies iemūžināt mirkli pēc jau pieaugušu briežu cīņas, kad viens no briežiem, piedzīvojis sakāvi, staigā ap perimetru, bet otrs izaicinoši bauro, it kā likdams noprast, ka ir gatavs cīnīties vēlreiz, ja viņu izaicinās.
Ierasti briežu govis dzīvo harēmā pa piecām sešām uz vienu bulli, kurš ir vismaz septiņus astoņus gadus vecs. Pats savu baru spēj izveidot un aizsargāt tikai nobriedis un spēcīgs bullis, visi to nedara.
Harēma izmērs atkarīgs no briežu blīvuma konkrētajā reģionā. Kurzemē novēroti briežu bari pat ar 10–11 govīm. Tām līdzi seko arī briežu mazuļi, kamēr tie vēl nav pieauguši un gatavi doties paši savās gaitās.
Interesanti, ka briežu bullis baura laikā, aizsargādams savu harēmu vai vēl tikai cenšoties to iekarot, teju mēnesi vispār neēd. Tā rezultātā viņš zaudē lielu ķermeņa masas daļu un baura beigās ir uz spēku izsīkuma robežas, stāstīja Plācēns.
Tas skaidrojams ar to, ka baura laikā briedis, maigi izsakoties, nedaudz sajūk prātā, un tieši tāpēc šajā periodā mēs šos citādi klusos dzīvniekus redzam tik skaļus un izaicinošus. Viņiem septembrī ir tikai viens mērķis – radīt pēcnācējus. Šis uzdevums briežu buļļus pārņem tik ļoti, ka par aizsardzību sāk rūpēties briežu govis, stāstīja mednieki.
Vienlaikus Plācēns uzsvēra, ka briežu baura dēļ dabas mīļotājiem nekā īpaši jāpiesargās nav. Viņaprāt, šķērsot Brīvības ielu Rīgā dienas vidū ir bīstamāk.
Brieži vienmēr no cilvēkiem centīsies izvairīties.
"Es teiktu, ka alnis ir bīstamāks mežā nekā brieži. Riesta laikā noteikti. Sevišķi aļņu govis, ja vēl ir teļš blakām. Bet briedis – dzinējmedībās ir bijis, ka tas paskrien garām, bet virsū nē," stāstīja Plācēns.
Pārējā gada laikā cilvēkiem briežus sastapt mežā ir vēl daudz grūtāk, taču arī briežu baura laikā iemūžināt šo procesu nav vienkārši. Tas prasa gan zināšanas un pieredzi, gan maskēšanos un pareizo vēja virzienu.
"Šī gada svaigākā situācija bija tāda, ka es sestdien ierodos uz savu vizualizēto filmēšanas lokācijas vietu, bet briedis jau guļ uz lauka. Pulksten 16.00 pēcpusdienā. Skaidrs, ka es tur iet nevaru, tad nu no maliņas viņu filmēju. Labi, domāju, atbraukšu svētdien vēl laicīgāk. Atbraucu 15.00, neviena nav, baigi forši. Čāpoju uz savu skaisto vietiņu zem ozola un ieņēmu to savu vietu zem speciāla tenta. Bet svētdien bauris bija mierīgāks, un bullis atnāca man aiz ozola no muguras. Nācās filmēt nevis ar profesionālo tehniku, bet telefoniņu. Viņš bija 30 metru tuvumā pienācis, vējš bija no manas puses, un viņš mani saoda," stāstīja Vaišļa.
