Nevienlīdzīgums starp politiķu ieceltajiem ministru biroju vadītājiem ir līdzīgs tam, kā redzams raidījuma "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") iepriekšējā rakstā par valsts sekretāru atlīdzībām – arī tur galvgalī ir finanšu resors, bet sarakstu noslēdz Kultūras ministrija. Šīs atšķirības rada pamatu jautājumam – vai patiešām dažādās ministrijās līdzīgos amatos strādājošo darbs vai kvalifikācija tik ļoti atšķiras, vai arī vienotās atlīdzības sistēmas principi praksē pienācīgi netiek īstenoti.
Ministru biroja vadītāju mēnešalgu intervālus nosaka atbilstoši valsts un pašvaldības institūciju amata katalogam, kurā šīs amatpersonas iekļautas 14. mēnešalgu grupā no kopumā 17. Tātad – ceturtajā augstākajā mēnešalgu intervālā, kurā minimums šogad ir 3419 eiro, viduspunkts 4883 eiro, bet maksimums – 5860 eiro jeb 70 320 eiro gadā.
Gan algās, gan piemaksās līderis FM, mazākās kopsummas KM un LM
Valsts kanceleja raidījumam "KNL?" izsniedza iestāžu sniegtos datus no atlīdzības uzskaites sistēmas. Finanšu ministrijā, kur ministra biroja vadītāji šogad mainījās, kopsummā atlīdzība šī amata pildītājiem, ieskaitot piemaksas, septiņos mēnešos bijusi 48 235,52 eiro. Mēnešalga mainījusies starp 5620 un 5500 eiro – tātad dažus simtus zem grupas mēnešalgas maksimuma, krietni pārsniedzot arī visās augstāko mēnešalgu grupās noteiktos algu minimumus. Seko Veselības ministrija ar nemainīgu 5180 eiro mēnešalgu, bet bez piemaksām. Trijnieku noslēdz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar 36 136,96 eiro septiņos mēnešos, no kuriem mēnešalga bijusi 4500 eiro, bet pārējā summa – piemaksa. Trešā augstākā mēnešalga, 4700 eiro, bijusi zemkopības ministra biroja vadītājam.
Tikmēr par kultūras ministres biroja vadīšanu alga bijusi 3478 eiro, bet labklājības ministra – no 3725 līdz 3785 eiro, abos gadījumos bez piemaksām. Līdzīga līmeņa alga bijusi arī izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājai, bet atlīdzības kopsumma lielāka pēc piemaksām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir arī vienīgā ministrija, kur vienā no mēnešiem biroja vadītājam darba apjoms nav bijis pilna slodze. Pārējās mēnešalgas ir robežās starp 3808 eiro Ekonomikas ministrijā un 4500 eiro Klimata un enerģētikas ministrijā, bet atšķirības palielina piemaksu apjoms. Pavisam bez piemaksām strādājuši piecu ministru biroju vadītāji.
Virsstundas tikai FM, stratēģisko mērķu sasniegšana – arī EM un VARAM
Valsts kancelejas sniegtie dati ļauj analizēt arī piemaksu īpatsvaru pret mēnešalgu. Arī šajā aspektā līderis ir Finanšu ministrija – vienā no mēnešiem piemaksas bijušas 44% no algas, citā 39%. Satiksmes ministrijā vairākumā mēnešu bijusi nemainīga piemaksa 30% apjomā no mēnešalgas.
Normatīvais regulējums paredz dažāda veida piemaksas. Valsts kancelejas sniegtajos datos redzams, ka neviens no ministru biroju vadītājiem nav saņēmis piemaksu par darbu naktīs un svētku dienās. Finanšu ministra biroja vadīšanas ietvaros ir bijis vienīgais gadījums starp 14 ministru birojiem, kad noteikta piemaksa par virsstundām – turklāt sešos no šī gada septiņiem mēnešiem, summām mainoties no 724,55 eiro līdz 1195,64 eiro.
Piemaksa par prombūtnē esoša darbinieka amata pienākumu pildīšanu noteiktas aizsardzības un tieslietu ministru biroju vadītājiem, turklāt aizsardzības resorā – sešos no septiņiem mēnešiem. Savukārt piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu noteikta iekšlietu, izglītības un zinātnes, kā arī satiksmes ministru biroju vadītājiem, tostarp iekšlietu resorā – visos mēnešos, bet satiksmes resorā bijusi vislielākā ikmēneša summa – 1170 eiro.
Piemaksas par stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu vairākus mēnešus noteiktas gan finanšu, gan ekonomikas ministru biroju vadītājiem, kopsummā attiecīgi 4184,35 un 2835,55 eiro. Bet VARAM šāda piemaksa bijusi sešos no septiņiem mēnešiem – kopsummā 4636,96 eiro.
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vairākām ministrijām uzdeva jautājumus par to, kas konkrēti ir bijis piemaksu pamatojumā. Līdz šī raksta publicēšanai neviena atbilde vēl nebija saņemta. Kad tās tiks saņemtas, šis raksts tiks papildināts.
Klikšķināt, lai palielinātu:
