Pētījumā sadarbojas dažādu nozaru speciālisti – psihiatri, dietologi, pavāri un dizaineri, – un tā ietvaros notiek lekcijas un darbnīcas, kurās šogad piedalījās arī nīderlandiešu dizainere Marije Fogelzanga (Marije Vogelzang), kura pārtikas un dizaina saikni jau ilgu laiku pēta globālā mērogā.
Fogelzanga norāda, ka pārtika ir ne tikai barības avots, bet arī rituāls un politisks jautājums, kas cieši saistīs ar dabu kultūru, un uzsver, ka "pārtika ir arī pasaules ekonomikas daļa – viena no lielākajām".
Lekcijās nīderlandiešu dizainere dalījās ar piemēriem, kādos dizains var veicināt pozitīvas izmaiņas ēdiena uztverē, piemēram, pārdomāti izkārtojot ēdienu uz šķīvja, vai arī uz tā izkārtojot īpašus keramikas objektus, kas var radīt ilūziju par mazāku ēdiena daudzumu, tā veicinot veselīgu ēšanas paradumu veidošanos.
Darbnīcu laikā tika veikta interviju sērija ar bērniem un jauniešiem, lai izprastu viņu personīgās attiecības par ēdienu, to skaitā atmiņas, kas viņiem piesaistītas kādiem pārtikas produktiem un gardumiem. Tika secināts, ka vairumam pacientu nekad nav tikusi attīstīta interese par ēdienu, tostarp nav izveidojušās ar uzturu saistītas ģimenes tradīcijas. Daudzi gan zināja, kā pagatavot ātrus un vienkāršus ēdienus, tomēr viņiem iztrūka izpratnes par lokālajiem produktiem un veselīgiem ēšanas paradumiem, tā vietā atzīstot importa ēdienu – picas un frī kartupeļus.
Darbnīcās bija iespēja nodarboties ar ēdiena maketēšanu, t.i. saprotot, ka, piemēram, ābolu var pasniegt, sagrieztu salmiņos, gluži kā kartupeļus frī, lai mainītu atmiņas vai iepriekšējo, nepatīkamo pieredzi ar kādu ēdienu.
BKUS Pedagoģijas dienesta vadītāja Indra Veismane un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pasniedzēja, profesore Barbara Ābele atzīst, ka izaicinājums ir liels, jo liela ir arī ambīcija – rast atbildi tam, kā atjaunot interesi par ēdienu pusaudzim, kurš jau ilgāku laiku izjūt pret to nepatiku vai pat riebumu. Tas paveicams tikai kopīgā darbā.
Veismane uzsver, ka starp sajūtām, atmiņām, ēdienu un ēšanas traucējumiem pastāv vistiešākā saistība, un tā arī ir ēdiena dizaina stāsta būtība – radīt pozitīvas asociācijas un emocijas, lai pēc iespējas izvairītos no psihosomatisku problēmu rašanās vai padziļināšanās. Barbara Ābele piebilst, ka "pārtikai piemīt sava forma, krāsa, tekstūra un smarža. Attapīgi to lietojot, var darīt brīnumainas lietas. Var bērnā radīt interesi par saknēm, ver veidot dialogu starp dažādām paaudzēm, radīt tradicionālo izpratni par to labu mājas maltīti, kuras stāsts sākas līdz ar dobi."
Šobrīd pētījumā tiek uzkrāta informācija, lai līdz decembrim izstrādātu praktisku rokasgrāmatu, kas varētu palīdzēt gan bērniem, gan vecākiem un mediķiem veicināt pozitīvas attiecības ar ēdienu.
Uztura speciālisti norāda, ka šobrīd pasaulē valda divas pandēmijas – nepietiekams uzturs un pārmērīga pārtikas uzņemšana organismā. Ir nepieciešams atrast veselīgo vidusceļu.
Savā lekcijā Marije Fogelzanga klāstīja, ka "tā ir ļoti laba doma – apvienot šīs divas jomas. [..] Sabiedrībā māksla un dizains tiek saistīts ar skaisto un jauko, kas bieži ir tālu no īstenības. Ceru, ka neviens nemeklēs tūlītējus risinājumus, jo būtu iedomīgi domāt, ka dizaineris var tūlīt un tagad atrisināt visas problēmas. Tā vietā ceru, ka veidosies jauns skatījums. Kādas ir jauniešu pozīcijas slimnīcā? Vai viņam ir iespēja iesaistīties sevis atveseļošanā, veikt lēmumus, lai dziedinātos?"
Arī Barbara Ābele piebilst, ka "protams, mēs apzināmies, ka ēdināšana lielā klīnikā vai skolā ir ļoti komplicēts process, tomēr tam būtu liela nozīme – dot iespēju pusaudzim pašam ēdienu izvēlēties vai būt līdzdalīgam ēdiena gatavošanā".
