Divu dienu garumā uz centrālās skatuves Rožu laukumā un citviet pilsētvidē skanēs koncertprogrammas, notiks mākslas darbu izstāde, tērpu skate, svētku gājiens, nacionālo ēdienu degustācijas, lekcijas, meistarklases un citas aktivitātes.
Daudzveidīgajā programmā būs iespēja tuvāk iepazīt 16 dažādas mazākumtautības – azerbaidžāņu, baltkrievu, bulgāru, ebreju, gruzīnu, krievu, ķīniešu, itāļu, lietuviešu, moldāvu, poļu, romu, spāņu, pakistāniešu, ukraiņu un vācu.
Festivālu atklās dalībnieku gājiens no Jāņa Čakstes laukuma uz festivāla galveno norises vietu – Rožu laukumu. Divās dienās uz festivāla centrālās skatuves uzstāsies vairāk nekā 90 dažādi mākslinieciskie kolektīvi, apmeklētājus priecējot ar savu kultūru raksturojošām koncertprogrammām. Dziesmas un dejas būs iespēja vērot arī pilsētvides koncertos – Jāņa Čakstes laukumā, pie "Fazer" pulksteņa, koncertdārzā "Wiktorija" un kultūrvietā "Pegaza pagalms".
Koncertzālē "Lielais dzintars" 29. jūnijā pulksten 16.00 skanēs instrumentālo ansambļu un orķestru koncerts "Zītarā vērti". Klausītājiem būs iespēja iepazīt Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tradicionālās melodijas un to skanējumu, kā arī koncerta izskaņā dzirdēt latviešu mūziku apvienotā tautas instrumentu orķestra, ansambļu, solistu un koru sniegumā.
Savukārt 29. jūnija vakarā pulksten 18.00 uz festivāla centrālās skatuves Rožu laukumā notiks postfolkloras koncerts – tautasdziesmas ieskanēsies jaunās skaņās. Koncertā piedalīsies postfolkloras grupas no Latvijas, kā arī ārzemju viesi – grupa "Airboxes" no Beļģijas un kvartets "Areasud" no Itālijas.
30. jūnijā pulksten 14.00 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē kormūzikas koncertā mazākumtautību kori atskaņos gan garīgās mūzikas repertuāru – psalmus, svēto rakstu dziedājumus, gan tautasdziesmas.
Festivāla noslēguma koncertprogrammā 30. jūnijā pulksten 17.00 koncertzālē "Lielais dzintars" uzstāsies folkloras kopas, autentiskās dziedāšanas, vokālie, folkloras un instrumentālie ansambļi, tautas deju kolektīvi un ansambļi, tautas instrumentu orķestris, kā arī koris un individuālie izpildītāji, sniedzot koncentrētu un reizē visaptverošu skatu par Latvijā dzīvojošo tautību kultūras mantojumu. Noslēguma koncertā notiks arī tautastērpu skate, radot ieskatu katras tautas nacionālo tērpu spilgtākajās iezīmēs un valkāšanas tradīcijās.
Festivāla norises laikā 29. un 30. jūnijā Rožu laukumā ikviens interesents aicināts nobaudīt dažādu tautību pārstāvju sagatavoto ēdienu – pampuškas un boršču no ukraiņu kultūras, shmalzbrot un vācu boli no vācu kultūras, spāņu tradicionālo ēdienu paelju (paella), sicīliešu caponantina, gruzīnu hačapuri, kā arī ēdienus no bulgāru, baltkrievu, krievu, pakistāniešu un poļu kultūrām.
Degustācijas ikvienam interesentam – bez maksas.
Nozīmīga loma festivālā atvēlēta arī amata meistariem. Divu dienu garumā Rožu laukumā darbosies amatnieku teltis un ikkatrs aicināts iepazīt dažādus amatus – karošu grebšanu, koka dēlīšu apgleznošanu, tradicionālo salmu leļļu darināšanu, pērļošanu, izšūšanu, rotu veidošanu, pīšanu un citas prasmes. Festivāla laikā plānotas arī lekcijas un meistarklases. Par tām vairāk iespējams lasīt šeit.
29. un 30. jūnijā koncertzālē "Lielais dzintars" būs apskatāma mākslas darbu izstāde "Gaismā vērti". Tās mērķis ir atklāt un plašākai sabiedrībai atspoguļot Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kopienu meistaru radītās lietišķās mākslas daudzveidību, izceļot dažādu tautu mākslas kopīgās un atšķirīgās tradīcijas.
Ieeja festivāla norisēs ir bez maksas. Ieeja koncertos "Lielajā dzintarā" ar bezmaksas ieejas kartēm, kas saņemamas no 18. jūnija "Biļešu paradīzes" kasēs.
Plašāku festivālu programmu iespējams skatīt šeit.
Par Latvijas mazākumtautību festivālu
Latvijas mazākumtautību festivāls norisināsies trešo reizi, un tā mērķis ir popularizēt un attīstīt Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tradicionālās kultūras mantojumu, mudināt mazākumtautību iedzīvotājus izprast savas kultūras nozīmi Latvijas kultūrvidē un sekmēt starpkultūru mijiedarbību. Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību.
Mazākumtautības un to kultūra ir neatņemama un svarīga Latvijas sabiedrības un kultūrtelpas sastāvdaļa; tām ir atšķirīga vēsture, pārstāvju skaits un situācija ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā. Mazākumtautību tiesības garantē Satversme, un tām tiek sniegts daudzpusīgs valsts atbalsts izglītības, tradicionālās kultūras saglabāšanas un attīstības jomā. Sniedzot atbalstu mazākumtautību iniciatīvām, Kultūras ministrija sekmē starpkultūru dialogu un mazākumtautību pilsonisko līdzdalību.
Festivālu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centru. Festivāls ir iekļauts Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanas svētku programmā.
