""Arsenāls" ir ne tikai ievērojams kultūras centrs, bet arī vēsturiska ēka, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Šī projekta mērķis ir veiksmīgi apvienot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, modernizējot telpas, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānotā atjaunošana ietver arī "Arsenāla" unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Turklāt tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas nodrošinās komfortu apmeklētājiem un darbiniekiem. Būvdarbus plānots uzsākt šī gada nogalē, un projekta noslēgums paredzēts 2028. gadā," klāsta VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Lai uzlabotu pieejamību, projekts ietver arī Torņa ielas pārbūvi posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai. Šie darbi veicinās ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, padarot piekļuvi izstāžu zālei ērtāku un drošāku visiem apmeklētājiem. Pārbūvētās telpas būs pielāgotas dažādu izstāžu un pasākumu vajadzībām, nodrošinot elastīgu un daudzveidīgu izmantošanu. Tiks uzlabota telpu atbilstība būvnormatīviem un radīti optimāli apstākļi mākslas darbu drošai glabāšanai un kvalitatīvai izstādīšanai.
"Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar lielām cerībām raugās uz iespēju turpināt attīstīt šo projektu, kura nozīme un ietekme ilgtermiņā tālu pārsniedz vienas institūcijas ietvarus. Izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcijas un restaurācijas projekta mērķis ir atjaunot un saglabāt Rīgas pilsētai un visas Latvijas kultūrvidei būtisku valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.
"Arsenālam" pēc rekonstrukcijas ir iespējams kļūt par lielāko mākslas izstāžu norises vietu Rīgā, kur muzejs realizēs programmas gan saistībā ar nesenā mākslas mantojuma izpēti, gan ar laikmetīgās mākslas aktualitātēm, savu vietu atvēlot arī lielām un prestižām starptautiskām skatēm.
Ievērojot labas pārvaldības un iekļaujošas sabiedrības principus, jaunā kultūrvieta kalpos sabiedrībai, aicinās ikvienu iepazīt un pieredzēt mākslu, radošumu un atvērtību dažādajam. Izmantojot mākslas pieredzi, mēs tieksimies vienot cilvēkus, kopienas un viņu dažādās pieredzes, projekta izstrādes gaitā īpaši uzsverot Jaunā Eiropas "Bauhaus" definētos principus, kas attiecas uz estētiku, ilgtspēju un iekļautību, ārtelpas harmonisku izmantošanu un universālā dizaina vadlīniju ieviešanu," norāda LNMM direktore Māra Lāce.
Saskaņā ar Elektronisko iepirkumu sistēmas datiem, būvnieka piedāvātā izmaksu summa ir 13 789 562,35 eiro (bez PVN).
Izstāžu zāles "Arsenāls" pārbūves un restaurācijas projekts tiks finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus".
Izstāžu zāle "Arsenāls" ir klasicisma arhitektūras paraugs, un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, izstāžu zāli "Arsenāls", Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.
Par izstāžu zāli "Arsenāls"
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls" izvietota nozīmīgā arhitektūras piemineklī – 19. gadsimta sākumā krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas pielāgots muzeja funkcijām. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite. Nedaudz vēlāk projekts tika papildināts ar Jūliusa Ādolfa Špacīra ierosinājumiem, bet 1828. gadā Sanktpēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers un muitas resora arhitekts Ivans Lukīni izstrādāja galīgo variantu, un 1832. gada novembrī notika ēkas oficiālā nodošana. Arsenāla ēka visos laikos tikusi izmantota kā noliktava. 1920.–1930. gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātavu. Pēc Otrā pasaules kara Padomju armijas resors to izmantoja mantu, preču noliktavām un karaskolas vajadzībām. 1980. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, nododot to mākslas muzeja izveidošanai. 1989. gada 1. janvārī pēc 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcijas pārvietošanas no Krišjāņa Valdemāra ielas nama šeit darbu sāka mākslas muzejs "Arsenāls".
KONTEKSTS:
Izvērtējot 2024. gada februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbu veikšanai, konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst pasūtītāja izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ tika pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, maijā atkārtoti izsludināt iepirkumu.
