Lai arī sestdien tiks atzīmēta PLMC desmit gadu jubileja, ideja dzima vēl desmit gadus pirms pasaules latviešu mākslas darbi atrada savas jaunās mājas Cēsīs. Lelde Kalmīte atminas, ka ideja dzima pirms divdesmit gadiem pēc kādas sarunas ar pazīstamu latviešu mākslinieku. Nupat bija izdota Amerikas latviešu mākslas apvienības (ALMA) grāmata, kurā apkopoti latviešu gleznotāji un mākslinieki, kas darbojās Ziemeļamerikā. To aplūkojis, mākslinieks noskumis. Kalmītei šķiet – viņam bijis
žēl, ka tik daudz latviešu izcelsmes mākslinieku ir izkaisīti pa visu pasauli, lai arī viņiem vajadzētu būt šeit, Latvijā.
Par nonākšanu Cēsīs var pateikties Janim Rozentālam, kas sazinājās ar PLMS (pirms nodibinājuma Latvijā pastāvošo Pasaules latviešu mākslas savienību), informējot, ka vecpilsētā atrodas telpa, kas varētu būt derīga, ja to izremontē. "Mēs sākām ar simts mākslas darbiem, ko ziedoja ALMA biedri," stāsta Kārlis Kanderovskis, "šodien to mums ir ap divi tūkstoši, un ir vēl mapes, kas nav atvērtas, un čemodāni, kas nav izkravāti."
Indra Avena, Voldemāra Avena meita, dalās gandarījumā, kāds pārņem, redzot mākslas centra aktivitāti. Centru viņa apmeklē kopš 2018. gada, bet šogad ieradusies, lai sagatavotu tēva izstādi. Tajā būs aplūkojamas trīsdesmit septiņas gleznas, atceļojušas uz Latviju no Ņujorkas, Ņūdžersijas. Būs skatāmi gan darbi no Avena agrākajiem laikiem, sešdesmitajiem, būs arī nesenāki darbi, starp tiem daži, kuri atklājās vien nesen, kad māju, kurā tie glabājās, pārņēma plūdi.
"Patīkami atklāt, cik tēvs ir bijis darbīgs astoņdesmito gadu otrajā pusē un deviņdesmito gadu pirmajā – tas ir Atmodas laiks, un rūpes un domas par to, kas notiek Latvijā, atspoguļojas mākslinieka darbos," stāsta Avena.
Kanderovskis dalās savās pārdomās par Avena darbu kolekciju, paužot, ka viņa gleznās ir jūtams nepārprotams latviskums, lai arī izmantotās krāsas šķiet latviskām ainām neraksturīgas – rozā un lillā toņi. Māksliniekam ļoti raksturīga tēma bijusi durvis un portāli – raisot domas par to, kas notiek uz dzīves beigām, kur gaida lielais portāls. Viņa meita spriež, ka tēvam, kurš aizgāja vien pirms diviem gadiem, deviņdesmit astoņu gadu vecumā, ticis ilgs laiks pārdomāt, ko nozīmē ilgs mūžs, novecošana un nāve.
Atzīmējot "desmit gadus prieka un divdesmit gadus darba," kā to nosauc Kanderovskis, skatītāji dienas laikā varēs aplūkot Zigfrīda Sapieša (1924–2014) iespaidīgos tēlniecības darbus, Voldemāra Avena un "Filadelfijas grupas" mākslu, bet vakarā gaidāms čellistes Sallijas Ginteres solo koncerts viņas vīra, mākslinieka Jāņa Mintika (1944–2014) piemiņai.
Muzejs gan plāno aktivitātes viscauri gadam – laiku pa laikam tiek rīkotas ceļojošās izstādes, kas aizved mākslas darbus uz citām Latvijas vietām un izstādēm. Centra veidotāji uzsver, ka viņu vīzija ir padarīt šo centru par pulcēšanās vietu, galeriju, kur rāmā garā iedzert kafiju, satikt cilvēkus un aplūkot mākslu, tāpēc ieeja tajā ir bez maksas. "Mēs zinām, ka Rīgā mums būtu desmit reizes vairāk apmeklētāju," atzīst Kanderovskis, "bet Cēsīs kvalitāte ir pāri kvantitātei. Pats svarīgākais mums ir veidot kolekciju un kvalitatīvas izstādes."
