Lai veicinātu laikmetīgās kultūras pieejamību, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veido festivāla "Survival Kit" izstādē redzamo darbu aprakstus vieglajā valodā.
Izstādē piedalās 30 mākslinieki. Šeit publicēti 6 mākslinieku darbu apraksti.
Vieglā valoda ir paredzēta cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ varētu būt grūtības saprast sarežģītākus tekstus.
Par izstādi
"Survival Kit 15" ir mūsdienu mākslas festivāls – izstāde un pasākumi.
"Survival Kit" nozīmē "izdzīvošanas komplekts".
Festivāls notiek katru gadu rudenī Rīgā, Latvijā jau 15 gadus.
Izstāde notiek vienu mēnesi kādā tukšā ēkā Rīgā.
Šī gada izstāde notiek trīs ēkās.
Viena ēka ir Vecrīgā – Amatu ielā 4, divas Pārdaugavā – E. Smiļģa ielā 34a un Strazdu ielā 4.
Festivāla izstādes nosaukums šogad ir "Mērījumi".
"Survival Kit 15" šogad notiek no 6. septembra līdz 6. oktobrim.
Iepazīsties ar mākslas darbiem un to autoriem
Māksliniece: Linda Boļšakova
Mākslas darba nosaukums: "Uzrakta" (2024)
Mākslinieci Lindu Boļšakovu interesē, kā viens uz otru iedarbojas apkārtējā vide, cilvēki un augi.
Mākslas darbs "Uzrakta" ir par zemeņu āboliņu.
Zemeņu āboliņš ir ļoti rets daudzgadīgais augs.
Tas ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Zemeņu āboliņš var iznīkt un vairs neaugt Latvijā.
Mākslas darbs atrodas Amatu ielā 4, otrajā stāvā.
Telpai ir gaišas sienas un plaši logi ar skatu uz Lielo ģildi.
Mākslas darbs izvietots telpas centrā.
Darbu veido augsta būvgružu kaudze.
Kaudzes virsū aug zemeņu āboliņš.
Zemeņu āboliņu no augšas apspīd viena lampa.
Vēl būvgružu kaudzē ir āboliņa lapu formā izlocītas metāla stieples.
Rīgas Skanstes apkaimes būvlaukumā nejauši atrada zemeņu āboliņa sēklas.
Būvlaukuma vietā kādreiz bija sena piekrastes pļava.
Zemeņu āboliņš varēja pazust zem jaunās ēkas.
Taču zemeņu āboliņu un tā sēklas atpazina garām ejoši dabas pētnieki.
Mākslas darbs uzsver saistību starp cilvēku rīcību un augiem.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ieva Marija Rūme.)
Mākslinieks: Kristofers Ērums
Mākslas darba nosaukums: "Iztēlotas pagātnes pieminekļi" (2024)
Kristofers Ērums ir vidējās paaudzes dāņu mākslinieks.
Viņa mākslas darbi ir fotogrāfijas, video un arī grafiti.
Ērums ir mākslas pasniedzējs un pētnieks vairākās Dānijas mākslas augstskolās.
Viņš pēta interneta ietekmi uz ikdienas dzīvi.
Mākslinieka pētījumu rezultātus var redzēt vairākās lielās fotogrāfijās.
Šīs fotogrāfijas veidojis mākslīgais intelekts.
Kā tās radās?
Mākslinieks kādu rītu pamodās no sapņa.
Viņš jutās kā iesprostots krāsu baloniņā.
Māksliniekam gribējās tikt laukā no krāsu baloniņu un veidot mākslas darbus.
Ērums deva uzdevumu mākslīgajam intelektam veidot mākslas darbus par Rīgas celtnēm un pieminekļiem.
Mākslīgā intelekta darbi sanāca ļoti dažādi.
Arhitekta Mandelštama namu Rīgas Jūgendstila centrā mākslīgais intelekts izrotāja ar krāsainu krēmu kā tortes virsiņu.
Pieminekli latviešu strēlniekiem mākslīgais intelekts papildināja ar krāsainiem baloniem.
Tagad piemineklis izskatās gaisīgi viegls un gatavs pārmaiņām.
Līdzīgi mākslīgais intelekts attēloja arī 80. gadu ēkas un notikumus.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Aija Kaula.)
Mākslinieks: Māris Ārgalis
Mākslas darba nosaukums: "Acs" (triptihs), ne vēlāk kā 1981. gads
Āgenskalnā starp senām koka mājām Strazdu ielā ir uzcelta jauna māja.
Šajā mājā atrodas latviešu mākslinieka Māra Ārgaļa grafika "Acs".
Milzīga un noslēpumaina acs ir pagriezta pret vienu no logiem.
Var redzēt katru skropstu un ādas krunciņu ap aci.
Mājai ir milzīgi logi.
Festivāla darbu var redzēt arī no ielas.
Ko "Survival Kit 15" apmeklētājam vēsta izteiksmīgā acs?
Mākslinieka sieva Anda Ārgale stāsta, ka mākslinieks radīja savu darbu kādā vasarā Jūrmalā.
Viņu dēls Jānis bija vēl maziņš.
Andai bija jābrauc uz darbu Rīgā.
Tētis tikmēr pieskatīja dēlu un gleznoja savu aci.
Ko mākslinieks domāja?
1981. gadā mākslinieka darbu "Acs" izmantoja plakātā.
Kinoteātrī "Vētra" Dubultos rīkoja filmu vakaru.
Tajā rādīja ārzemju tūristiem domātas dokumentālās filmas par Latviju
Seansa beigās rādīja filmu "Jūsu biļeti".
Filmas veidotāji ar videokameru ielūkojas Jūrmalas vilcienu pasažieru sejās.
Kādi viņi ir?
Kādēļ riskē dažu kapeiku dēļ un nepērk vilciena biļeti?
Ko stāsta šo pasažieru acis?
Festivāla katalogs apraksta četrus noslēpumus Strazdu ielā.
Vai tā ir taisnība?
To neviens īsti nezina.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Laine Kivilande.)
Māksliniece: Luna Lunda Jensena
Mākslas darba nosaukums: "Sapņojot par kāpām un stikla ielejām" (2022)
Luna Lunda Jensena ir jauna dāņu māksliniece.
Viņa ir beigusi Jitlandes Mākslas akadēmiju Dānijā.
Jensena veido dažādus mākslas darbus, arī no māla un stikla.
Šajā izstādē mākslinieces darbs apvieno mālu, stiklu un video.
Tas izvietots Daugavas abās pusēs: Amatu ielā Vecrīgā un Pārdaugavā kultūrtelpā "Smilga".
Dānijas Jitlandes pussalā 18. gadsimtā notika liela katastrofa.
Vēja nestas smiltis apraka ciemus.
Iedzīvotāji bēga no savām mājām.
Mūsdienās smilšu kāpās stāda kokus un augus.
Tad vējš nevar smiltis aizpūst projām.
Taču Jitlandes katastrofa ir palikusi cilvēku atmiņās.
Tā atgādina par ceļojošām smiltīm un tuksnešiem, kas mūsdienās kļūst aizvien lielāki.
Māksliniece pētīja smilšu kāpas Jitlandes pussalā.
Tur viņa atrada senas dzīvnieku atliekas.
Šīs dzīvnieku atliekas bija gandrīz 2 miljonus gadu vecas.
Tās bija pārvērtušās akmenī.
Jensena no stikla un māla izveidoja skaistas figūriņas.
Tās ir līdzīgas atrastajām dzīvnieku atliekām.
Krāsnī apdedzinātās figūriņas ir cietas kā seno dzīvnieku atliekas.
Māksliniece mūsu jūrmalas kāpās ieraudzīja līdzību ar Dāniju.
Viņa savā darbā izmantoja jūrmalas smiltis.
Linda Jensena ar savu mākslas darbu rosina domāt par to, kas paliek pāri pēc dzīves beigām.
Vai cilvēkiem vispār ir vērts radīt bērnus?
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Aija Kaula.)
Māksliniece: Monija Ben Hamuda
Mākslas darbu nosaukumi: "Par telepātiju un citām vardarbībām VI" (2023) un "Inšallā, lai pasaules gals ir rīt" (2024)
Monija Ben Hamuda ir tunisiešu–itāļu māksliniece.
Viņa mācījās mākslu Milānā.
Māksliniece pēta vēsturi un tās ietekmi uz mūsdienām.
Tomēr vēstures notikumu uzskaitījums māksliniecei nav pats svarīgākais.
Viņa vēsturē meklē atšķirīgo, interesanto mums arī šodien.
Ben Hamudas darbos var just islāma ietekmi.
Savā pirmajā izstādes darbā māksliniece izmantojusi modernās tehnoloģijas.
Šo metāla skulptūru var aplūkot vienā no pirmā stāva zālēm.
Telpas griestos iekārts pēc mākslinieces zīmējuma ar lāzeru veidots griezums tērauda plāksnē.
Tajā var saskatīt vijīgās arābu burtu līnijas.
Līnijas veido figūras – dzīvnieku galvas, cilvēka rokas.
Darbs un grīda zem mākslas darba iekrāsots ar arābu garšvielām kurkumu, čili un saberztām oglēm.
Darbā apvienojas metāla, ogļu un garšvielu smarža.
Gaismas un ēnu kustības veido stāstu.
Otru Monijas Ben Hamudas darbu var redzēt pašā izstādes sākumā.
Tas ir izgaismotiem burtiem veidots uzraksts pie sienas.
Burti atgādina arābu valodu.
Tomēr tas ir uzraksts angļu valodā.
Latviski tas skan: "Inšallā, lai pasaules gals ir rīt."
Vai tā ir cerība vai neticība nākotnei?
Šodienas rīcība veido mūsu rītdienu.
Mēs visi esam tajā iesaistīti.
Izgaismotie burti viegli pulsē kā sirdspuksti.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ilze Glavāne.)
Mākslinieks: Konstantīns Žukovs
Mākslas darba nosaukums: "Melnā neļķe: gadījuma izpēte nr. 2" (2024)
Konstantīns Žukovs dzīvo un strādā Rīgā un Londonā.
Žukovu interesē rakstīta un mutvārdu vēsture par dažādiem mīlestības, pieķeršanās un seksualitātes veidiem.
Žukovu īpaši interesē Latvijā maz pētītā kvīru vēsture.
Par kvīriem sauc cilvēkus ar atšķirīgu seksualitāti.
Viņi neveido tradicionālas attiecības starp vīrieti un sievieti.
Vairākos savu mākslas darbu nosaukumos Žukovs min "Melno neļķi".
Šādi pagājušajā gadsimtā mēdza saukt homoseksuālus vīriešus.
Mākslas darbs atrodas nelielā telpā pagrabā.
Telpas ieejas ir aizklātas ar melnām mīkstas plastmasa skarām.
Telpa ir iekārtota rūpnieciskā stilā.
Sienas ir nekrāsotas, pelēkas.
Dažviet redzamas caurules.
Telpas nelielo logu aizklāj divas fotogrāfijas.
Fotogrāfijas attēlo divu vīriešu savstarpējus pieskārienus.
Uz grīdas ir liels ekrāns ar tekstu latviešu un angļu valodā.
Teksts no ekrāna skaļi skan telpā.
Tas ir stāsts par ballītēm deviņdesmitajos gados un kvīru dzīvi šajā laikā.
Par savu pieredzi tajā laikā Žukovam stāsta Rihards Bargais, Pērs Bogomazovs, Ģirts Krūmiņš un Kārlis Streips.
Ar saviem darbiem Žukovs piedalās Latvijas kvīru vēstures izpētē un pierakstīšanā.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ieva Marija Rūme.)
