Bija doma, ka izrāde būs pieaugušajiem, tāda režisorei Lienai Šmukstei bijusi sākotnējā saruna ar Daugavpils teātra direktoru Oļegu Šapošņikovu, taču rezultātā saņemts jauns izaicinājums – veidot izrādi bērniem.
"Un es teicu – jā, tā ir ļoti laba doma, jo bērns jau ir tas, kurš, ja nāk uz teātri un kuru tā laicīgi ieved teātrī, arī vēlāk kļūst par patstāvīgo teātra skatītāju. Un tas es sāku lasīt dažādas bērnu grāmatas, meklēju dažādas pasakas, arī japāņu pasakas, bet kaut kā likās, ka līdz galam nav... Tā manās rokās nejauši nonāca Andras Manfeldes grāmata "Vai mamma mājās?". Es sāku to lasīt, un tad nu likās, cik forši ir pastāstīt bērniem par labi zināmām lietam – par mammām, par vecākiem. Jo šī grāmata jau nav tikai par mammām, bet par visu ģimeni," stāsta režisore.
Likt aizdomāties par ģimeni un paskatīties uz to no malas, tā savu izvēli – iestudējuma pamatā likt Andras Manfeldes grāmatu "Vai mamma mājās?", kura šogad tika nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem" un tika raksturota kā "mīlestības vēstule visām mammām" –, pamato Liena Šmukste. "Ja mums liekas, ka mūsu ģimene ir vistrakākā un visas citas ir normālas, un tikai mūsējā ir tāda, kāda ir, tad es varu teikti, ka visas ģimenes ir tādas, kādas ir, un visas ģimenes ir normālas jebkādā visā to savā eksistēšanā. Vienmēr jau notiek dažādi strīdi vai kādi notikumi, kur liekas, ka citās ģimenēs taču tā nav, bet – ir. Un tā grāmata mani uzrunāja. Arī vecākiem, man liekas, būs interesanti, jo ir Mikus Frišfelda mūzika, Rūtas Dišleres dramatizējums, kur arī ir palikuši Manfeldes asprātīgie teksti no grāmatas, un tās situācijas ir ļoti asprātīgas, kā jau no dzīves."
"Nu, tēlā vēl gluži neesmu iejusties, šobrīd tieši man vēl taisa to matu sakārtojumu, tādu zili rozā, Japānas anime stilā; es spēlēju pusaudzi, kura ir aizrāvusies ar Japānu un anime," stāsta aktrise Inese Ivulāne-Mežale, kura izrādē atveido ģimenes atvasi – pusaugu meitu, un lomai gatavojas nopietni, tā aktrisei jauna pieredze: "Tas ir ļoti interesanti un neparasti, jo man pašai viens bērns vēl nav pusaudzis un otrs jau sen vairs nav pusaudzis, tāpēc cenšos skatīties uz tiem pusaudžiem, ko es satieku, un meklēt tās domas, ko pusaudži domā, ko jūt, kas pasaulē viņiem ir svarīgs. Un cik pusaudzim vispār viss ir svarīgs, pa kādu naža asmeni viņi iet. Nē, mēs nespēlēsim traģēdiju, bet tādai lomas izzināšanai ir ļoti interesanti papētīt tos cilvēciņus, kuriem ir jāizaug un jāpieaug, caur ko viņi iziet, caur visām kolīzijām."
"Manuprāt, šī izrāde ir par to, ka mēs diezgan bieži neaizdomājamies par to, kas mums ir.
Un vienīgais ir tieši šis moments, kad tu saproti, ka tas, kas tev ir svarīgs, pēkšņi tiek pazaudēts, kaut uz dienu vai kaut uz stundu, bet tikai tad mēs varam saprast, ka tas ir bijis mums tik svarīgs un ka bez tā vispār nevar iztikt, un tas ir par mammu, jā!" teic Eduards Beļnikovs, kurš šajā izrādē ir tētis. Kā aktierim viņam šajā iestudējumā ir pat vairākas debijas: "Man tā vispār ir pirmā izrāde bērniem, kā arī pirmā izrāde latviešu valodā, kā arī pirmā komēdija. Tāpēc man tas viss ir ļoti svarīgi, viss ir ļoti jauns, tā ir arī man pirmā sadarbība ar mūsu latviešu trupas aktieriem, režisori, viss ir ļoti jauns un svaigs, un no tā ir pat nedaudz bailes, bet tā vienmēr ir."
Kur palika mamma, uz šo jautājumu izrādē meklē atbildes detektīvs, tās lomā Jūlija Ļaha, stāstot par mammas nozīmi ģimenē un kas notiek, ja mammas pēkšņi vairs nav, pat ja uz īsu laiku: "Noteiktā dzīves periodā, kādam tas ilgst visu mūžu, dažiem īsāku brīdi, kad mamma ir galvenais, kas ir dzīvē, jo mamma ir vienīgā, kas var atbildēt uz visiem jautājumiem, viņa vienīgā zina visu.
Šeit ir vēl tas posms, ka mamma ir ģimenes centrs, bez viņas neviens neiztiek, ne visjaunākais, ne dzīvnieciņš, ne arī visvecākais, kas izrādē ir opītis, un kas notiek, kad mamma pēkšņi pazūd ikdienas dzīvē, kad viss liekas tik pašsaprotams.
Jo tas ir tas cilvēks, kas visu zina, visu saliek pa plauktiņiem, visu nokārto, palasa pasaciņu, papūš, ja ir uzplēsta kāda rēta, arī morāla rēta. Vai detektīvs atradīs mammu, tā ir intriga, ko nevar atklāt. Bet ir laimīgas beigas šai izrādei."
"Ir forši strādāt ar Daugavpils teātra aktieriem; tā atdeve, kas no viņiem nāk, ir brīnišķīga, acis deg un mirdz, ka gribas darīt. Un kā jau sezonas sākumā neviens vēl nav pārstrādājies un noguris, un es esmu ļoti pateicīga, ka man ir šī iespēja Daugavpils teātrī veidot izrādi, tagad tikai gaidām bērnus un redzēsim, kas notiks," piebilst režisore Liena Šmukste.
Daugavpils teātra jautrā detektīva visai ģimenei "Sarkanās mājas noslēpums" pirmās izrādes jau šonedēļ – 26., 27. un 29. septembrī.
