Dzīvojam trauksmainā laikā
Runājot par Ģertrūdes ielas teātra jauno sezonu, Pavlova akcentēja trīs pašu producētās izrādes, no kurām pirmais jauniestudējums būs gatavs jau novembra beigās. Tā būs izrāde "Faux pas", ko veido režisors Andrejs Jarovojs, kustību māksliniece Kristīne Brīniņa un jaunā māksliniece, scenogrāfe Justīne Jasikēviča.
"Tas būs vizuālā teātra darbs, kas nozīmē, ka tajā būs mazāk teksta, vairāk kustību un šajā gadījumā arī objektu. Tas ir tāds meklējums vai pētījums par to, kādas ir mūsu attiecības ar apģērbu, jo viens no izrādes tapšanas iedvesmas avotiem ir ātrā mode, kas mūsu vidū ir ļoti populāra, bet vienlaikus tas ir viens no lielākajiem atkritumu ražošanas veidiem," stāstīja Pavlova.
Tas ir viens aspekts, uz ko izrādes veidotāji skatās un ko pēta – kāpēc mums tā vajag, kāpēc mēs to darām, kā šī mode no četrām sezonām kļuvusi par 52 "sezonu" modi, un cik daudz apģērbu pa taisno no veikaliem tiek nogādāti atkritumu kaudzēs.
"Taču izrādē ir arī aspekti, kas saistīti ar cilvēka ķermeni: kāpēc vispār mums vajadzīgs apģērbs, ko tas mums dod un kādas ir mūsu attiecības ar apģērbu plašākā nozīmē," stāstīja Pavlova.
Pavlova vērtēja, ka ātrā mode jeb atkritumu apģērbu ražošana, kā to nosauca viņa pati, ir stāsts par cilvēku nedrošību pasaulē. Uz to vienu mirkli, kad kaut ko varam nopirkt, varam sajust neviltotu prieku.
"Jā, domāju, ka tas ir vairāk saistīts tieši ar šo laiku. Piemēram, no rīta mums bija mācības "Namejs". Laiks ir tik trauksmains, ka gribas kaut ko tādu... Savā ziņā tas ir tāds kompensējošais mehānisms, kad mēs iepērkamies. Citreiz tās ir mantas, bet apģērbs taču ir vēl labāks – to var uzvilkt un pēc tam izmest.
Taču mēs ļoti maz pievēršam uzmanību tam, ko mums patiešām vajag, un šis laiks, ātrums, nedrošība – šī kombinācija mums ļoti ātri var visu ko piedāvāt, un mēs ļoti labi ņemam pretī," secināja Pavlova.
Telpa jaunajiem māksliniekiem
Otrais jauniestudējums Ģertrūdes ielas teātrī gaidāms janvāra beigās. Tas būs britu dramaturga Sema Steinera lugas "Citroni, citroni, citroni, citroni, citroni" iestudējums, ko veidos jaunais režisors Jurģis Lūsis.
"Jurģis nāca ar dažādām idejām, un tad mēs vienojāmies par šo lugu, kas ir tāds divu jaunu cilvēku attiecību modelējums situācijā, kad ir ieviests likums, ka tu vari runāt tikai noteiktu skaitu vārdu," stāstīja Pavlova.
Viņa atklāja, ka režisoram palīdzēs interesanta komanda – aktieris un mūzikas autors Toms Auniņš, aktrise Ilva Centere un scenogrāfe, kostīmu māksliniece Marija Ulmane.
"Tas būs mums jauns piedzīvojums, bet man liekas, ka ir ļoti svarīgi dot vietu, telpu un laiku arī jauniem māksliniekiem. Ja nāk jaunā paaudze, lai viņi var strādāt. Īpaši Jurģis un viņa kolēģi bija tie nabaga jaunieši tādā nozīmē, ka trāpīja tieši kovida laikā viņu mācības un ienākšana teātrī," stāstīja Pavlova.
Viedokļiem nav jābūt vienādiem
Trešais jauniestudējums, kas paredzēts jau sezonas otrajā pusē, ir Martas Elīnas Martinsones oriģinālluga "Misis M." ar aktrisēm Antu Aizupi un Inesi Pudžu.
"Tas būs skats vai vēstījums par Makbeta kundzi, respektīvi, kā no lēdijas Makbetas viedokļa visa tā padarīšana ir notikusi. Tas, protams, būs par sievietēm un sieviešu perspektīvu. Par to, pie kā noved bezdarbība. Ja sievietēm nedod vienlīdzīgas tiesības realizēties, tad viņas, protams, atrod veidus, kā to darīt caur citiem, šajā gadījumā caur savu vīru," stāstīja Pavlova.
Izrāde aktualizēs jautājumus par pašnoteikšanos, iespējām, brīvību un robežām, ko darīt un ko nedarīt. "Vai tas veids vai tā pasaule, kurā mēs dzīvojam, un kādi ir tās noteikumi, vai mums tie patīk vai mēs tomēr gribam kaut ko mainīt. Man liekas, ka ir labi par to parunāt," pauda Pavlova.
Pavlova atzina, ka Latvijas mākslas ainavā viņu bažīgu šobrīd dara tas, ka daudzviet notiek sava veida norobežošanās vienam no otra un citu viedokļiem.
"Mums ir ļoti maz telpas, kur mēs varam satikties kā tie dažādie cilvēki ar saviem dažādajiem priekšstatiem.
Man liekas, ka mūsu.. un to es saskatu gan kā mūsu teātra, gan vispār teātra uzdevumu, ka tā ir telpa, kur cilvēki var kaut ko pieredzēt un arī apmainīties ar viedokļiem. Ne obligāti tiem viedokļiem ir jābūt vienādiem. Mēs varam domāt dažādi, bet, kad mums ir iespēja aci pret aci klātienē ar citiem cilvēkiem parunāt, tad uzreiz arī mūsu domāšana var izmainīties. Jo tajā brīdī, ja mēs paliekam tikai savā ierobežotajā burbulī, tad skumji paliek, jo mēs paliekam pavisam vieni, un visa pasaule kļūst ļauna," pauda Pavlova.
Viņasprāt, kultūras uzdevums ir radīt un kopt telpu, kurā kopā sanākt dažādiem cilvēkiem ar dažādiem viedokļiem un tos izteikt. Ja arī tie ir pretrunīgi, tad vismaz tā ir iespēja vienam otru sadzirdēt un varbūt pat vienoties par kādu trešo variantu.
"Tas ir tas, kā man pietrūkst mazliet, un man liekas, ka par to vajag vairāk piedomāt tiem, kas nodarbojas ar kultūras dzīves veidošanu. Tas ir viens no jautājumiem, kuram mums ir vajadzīga šī publiskā telpa – ne tikai ielas un laukumi, jo mums ir ziema, bet arī apsildītas telpas, runājot filozofiski," pauda Pavlova.
