Finālos gan nācās atzīt daudzkārtējo Latvijas čempionu "VEF Rīga" pārākumu, bet "Rīgas zeļļu" prezidents Edgars Buļs sarunā ar LSM.lv norādīja, ka pie sasniegtā neapstāsies un turpināsies pakāpeniska kluba attīstība.
"Latvijas–Igaunijas līgā tēmējām uz TOP8, bet beigās iekļuvām pat TOP6. Vietējos turnīros neviens pirms sezonas negaidījām, ka iekļūsim abos finālos. Tā ka sportiski un PR ziņā sezona izdevās. LBL finālsērijā pietrūka nedaudz aukstasinības, pieredzes sastāvam, un var teikt, ka paši mazliet nobijāmies izcīnīt čempiona titulu," aizvadītās sezonas sportiskos panākumus izcēla "Rīgas zeļļu" prezidents Buļs.
Arī basketbola eksperti un funkcionāri sarunā ar LSM.lv uzteica "Zeļļus" par aizvadīto sezonu, kurā netrūka ambīciju un kluba vadība apliecināja prasmes sastāva komplektēšanā.
BK "Ogre" ģenerālmenedžeris Rinalds Sirsniņš uzteica "Zeļļus" par izcīnītu otro vietu, kas jaunajai komandai ir sasniegums.
"Tas nav viegli. Pirmkārt, viņi parādīja kvalitatīvu spēli un, otrkārt, ieguva medaļas. Viņi visas sezonas gaitā progresēja kā komanda, parakstīja labus spēlētājus, izveidojot labu komandas ķīmiju, kur labu darbu paveica treneru korpuss. Viņi ir sašūpojuši mūsu pīļu dīķi," sacīja Sirsniņš. "Tā būs motivācija augšgala klubiem paskatīties, kā kļūt konkurētspējīgākiem. Beidzot ir viena komanda, kas paliek ārpus izslēgšanas spēlēm. Tas jau ir viens liels solis uz priekšu mūsu līgai, jo līdz šim visām komandām bija garantēta vieta play-off. Tagad ir cita motivācija, kapiņš lejasgala komandām."
Savukārt "Valmiera Glass/ViA" galvenais treneris Nikolajs Mazurs," atzina, ka
sezonas gaitā "Zeļļi" spēja rast atbilstošus risinājumus pēc izmaiņām sastāvā.
"Cilvēki "Zeļļu" klubā ir ambiciozi un enerģiski. Viņi bija nokomplektējuši solīdu sastāvu un atrada labu balansu. Aizejot [spēlētājiem Francim] Lācim un [Zigmāram] Raimo, sameklēja labus pastiprinājumus," uzsvēra Mazurs. "Ir noteikti apstākļi, kurus nevari mainīt, un tiem jāpielāgojas."
Ilggadējais BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics saskata, ka "Zeļļu" sudraba finišs jau kluba pirmajā sezonā nav sporta pasaulē parasta situācija.
""Zeļļi" izdarīja lielu darbu, pāris lietas labi sakrita, trāpot, kur nepieciešams. Viņi atklāja, ka sezonas otrajā pusē var pielikt klāt labus, pieredzējušus spēlētājus, kuri zina, kā vinnēt spēles," teica Pleinics. "Pusfinālā bija parocīgs pretinieks – BK "Ventspils", kam bija lielas problēmas ar spēlētāju veselību un kas atradās emocionālā lejupslīdē. Normālā pasaulē tā parasti nenotiek, ka, uztaisot jaunu komandu, pirmajā sezonā tā ieņem otro vietu. Šāds gadījums kaut ko liecina par Latvijas klubu kopējo līmeni."
Komanda ar plašu spēlētāju rotāciju
Šosezon "Zeļļu" sastāvā uzspēlēja 24 basketbolisti, un atmiņā paliekoša bija pludmales volejbolista Aleksandra Samoilova kolorītā debija Latvijas–Igaunijas līgā, sākot maču "Zeļļu" pamatpiecniekā pret "Viimsi" komandu.
"Zeļļu" prezidents atzina, ka sezonas sākumā tik plaša spēlētāju rotācija nebija plānota, bet to veicinājusi dažādu apstākļu ietekme.
"Neviens menedžeris nevēlas pirms sezonas sevi apgrūtināt ar tik daudzu līgumu parakstīšanu, caurskatīšanu un papildu sloga uzgrūšanu treneriem. Tik daudz spēlētāju pieteicām, jo ik pa brīdim devām iespējas dažiem jaunajiem spēlētājiem kaut epizodiski pie mums uzspēlēt un apostīt gaisu lielajā līgā," pastāstīja Buļs. "Tāpat Lācis ar Raimo devās palīgā Latvijas 3x3 izlasei un klubā pēc tam nespēlēja. Sākotnējais plāns bija, ka viņi dosies palīgā uz 3x3 basketbola olimpisko kvalifikāciju uz vienu līdz diviem mēnešiem un pēc tam atgriezīsies "Zeļļu" sastāvā. Uzvarot kvalifikācijas turnīrā, vēlāk viņi atzina, ka nav vairs spēka un emociju atgriezties... Grūti pateikt, vai pirms sezonas būtu noslēguši sadarbību, ja zinātu, ka viņi janvāra vidū aizies un neatgriezīsies. Bet tagad esam priecīgi, ka riskējām un devām viņiem iespēju, jo par spīti aiziešanai pussezonā viņi bija vieni no superīgākajiem "Zeļļiem", kas veidoja komandas identitāti."
Lācim un Raimo komandā atrada labus aizvietotājus – Kamaku Hepu un Džordanu Hanteru, ar kuriem izveidojās lieliska sadarbība.
"Hepu mūsu analītiskais dienests bija noskatījis jau pirms sezonas, bet nevarējām viņu atļauties. Viņš bija parakstījis līgumu ar Polijas klubu "Zielona Gora", bet ģimenes apsvērumu dēļ gadumijā to pameta. Pie mums viņš atbrauca negatavs, jo nebija trenējies vairākas nedēļas, un sākotnēji bijām neapmierināti. Uzticējāmies mūsu analītiskajam dienestam, un Hepa vēlāk mūs nepievīla un finālsērijā jau bija mūsu stabilākais spēlētājs, kurš regulāri sagādāja Vefam problēmas," ar spēlētāju selekcijas procesu iepazīstināja Buļs. "Meklējot nopietnu papildinājumu komandas garajā galā, izskatījām daudzus un dažādus variantus.
Hanters bija visaugstākā līmeņa centrs un jau pēc mūsu intereses tika iekļauts Austrālijas izlases sastāvā spēlēm februārī. Šaubos, ka bez viņa būtu iekļuvuši LBL finālā.
Paldies Mārtiņam Meieram, kurš pievienojās sezonas gaitā un groza apakšā mums iedeva kārtīga veča spēku. Beigās palikām apmierināti ar visu leģionāru pienesumu. Nenoliedzu, ka sezonas laikā bija arī pāris neatbilstošas spēlētāju parakstīšanas."
Unikalitāte budžeta aprisēs
BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Pleinics uzsvēra "Zeļļu" unikālo prasmi savākt budžetu tikai no privātajiem sponsoriem.
"Izņemot BK "Latvijas Universitāte", citām komandām Latvijā ir pašvaldību atbalsts. Ja nebūtu finanšu iespēju, ko sagādājis Buļs, tad nebūtu arī tādi rezultāti," uzskata Pleinics. "Sportā liela daļa panākumu slēpjas pieejamās naudas apjomā. Man neliekas, ka viņi ir fenomens, bet normāla basketbola entuziastu grupa, kura saprot, pēc kādiem principiem sportā tiek piesaistīta nauda. Vēlētos, lai citās lielajās pašvaldībās ar basketbola tradīcijām parādītos šādi entuziasti, kas izveido klubus. Uz haipu, spilgtumu, aizrautību ilgtermiņā to visu uzturēt būs grūti, un agri vai vēlu būs cīņa par pašvaldības naudu."
"Zeļļu" budžets debijas sezonā, pēc Buļa teiktā, bija 600–650 tūkstoši eiro.
"Šobrīd gan vēl velkam pēdējos galus kopā par aizvadīto sezonu. Klubam ir izdevies piesaistīt 138 biedrus, un kopējie ieņēmumu par biļešu tirdzniecību, ieskaitot sezonas biedru kartes, bija vairāk nekā 100 000 eiro," paskaidroja Buļs. "Pārējā nauda tika savākta no sponsoriem privātajā sektorā. Nākamsezon visos rādītājos nedaudz jāpieliek, un pie tā šobrīd jau ļoti nopietni strādāju."
Vēlme būt pamanāmiem un apmeklētiem
"Primārais mērķis kā organizācijai – lai par "Zeļļiem" būtu interese sabiedrībā. Tautai nebūs interesanti, ja spēlēsim tikai ar jaunajiem un atradīsimies tabulas vidusdaļā vai apakšpusē," uzsvēra Buļs.
"Zeļļu" prezidents neslēpj, ka
pirms sezonas klubā tomēr gaidīja spēlēs nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet līdzjutēji izrādījās ar gana augstām prasībām.
Sava loma skatītāju piesaistīšanā ir arī citiem vienlaicīgi rīkotiem pasākumiem.
"Gribētos, lai katrā spēlē "Daugavas" sporta nams jūk un brūk. Ir redzams, ka potenciālais basketbola, sporta skatītājs ir diezgan cimperlīgs, un pats grūtākais bija viņu dabūt uz zāli. Tur mums ir vieta progresam. Pēc sajūtām šķita, ka visām izslēgšanas spēlēm jābūt izpārdotām. Mums četras no piecām play-off mājas spēlēm iekrita pirmdienā, un esam secinājuši, ka tā ir absolūti sliktākā diena spēļu organizēšanai. Tāpat finālsērijas ceturtā spēle "Arēnā Rīga" iekrita svētdien, kad notika maratons, un sākums bija plkst. 15, jo tāds bija uzstādījums no Basketbola savienības, ņemot vērā televīzijas laika pieejamību. Maratonā populārākajai 5 km distancei starts tika dots plkst. 14.30, un vairākas man zināmas ģimenes šī iemesla dēļ neieradās uz basketbolu. Gribējās uzspēlēt finālu pret "VEF" kādā piektdienas vai sestdienas vakarā – tad būtu savākuši vismaz divreiz vairāk cilvēku."
Buļs gan uzsver, ka klubā kopumā jūt patīkami lielu sabiedrības interesi par "Zeļļiem" un vēlme ir to pārvērst vēl lielākā skatītāju skaitā tribīnēs.
"Ir idejas, kā to izdarīt, bet vēl ir jāpieradina Rīgas iedzīvotāji pie "Zeļļiem" kā labas, sportiskas un aizraujošas izklaides. Jāturpina iesāktais, un ticam, ka šis pieradums izveidosies," nākotnē raudzījās Buļs. "Aicināsim LBS [Basketbola savienību] laikus ieplānot, lai pirmdienās nebūtu play-off spēles un mums nebūtu jāmēģina tās pārcelt uz citu dienu."
Par prasmi radīt interesi "Zeļļus" uzteica BK "Ogre" ģenerālmenedžeris Sirsniņš.
"Zeļļi ir izveidojuši ļoti labu PR komandu. Viņi dara skaļas lietas, saceļot ažiotāžu ap sevi. Par viņiem runā, viņi spēlē krāšņās formās. Ļoti skaļa ienākšana līgā, un ar tādu PR, manuprāt, Latvijā nav bijis neviens klubs," atzina Sirsniņš.
Latvijas klubu basketbola īpatnības pagātnē
Latvijas Basketbola līgas vienīgie ilgdzīvotāji ir komandas no Ventspils un Liepājas, kuras bijušas pārstāvētas katru sezonu. Iepriekš nogrimuši tādi flagmaņi kā komanda "Brocēni" (8 tituli), kuri dominēja deviņdesmitajos, un "Barons" (2 LBL tituli un FIBA Izaicinājuma kausa ieguvēji). Pie apvāršņiem uzzibsnīja basketbola klubs "ASK Rīga", kas izcīnīja LBL titulu 2006./2007. gada sezonā, bet pēc dažām sezonām paziņoja par maksātnespēju.
"Zeļļi" ir spējuši atkārtot komandas "Skonto" iespēto, kura savā debijas sezonā 2001./2002. gadā iekļuva finālā un izcīnīja otro vietu.
Jāpiebilst, ka "Skonto" trīs sezonas pēc kārtas tika līdz finālspēlēm, bet visās ierindojās otrajā vietā un beidza pastāvēt pēc pēdējās finālsērijas. "Skonto" uzskatīt par pilnīgu debitantu būtu gan nedaudz nekorekti, jo tās administrācijā darbojās vairāki pastāvēt beigušā kluba "Brocēni" cilvēki, ieskaitot Valdi Valteru, kurš mainīgi bija gan kluba galvenais treneris, gan ģenerālmenedžeris. Zīmīgi, ka "Skonto" bija pēdējā pieturvieta "Zeļļu" patronam Andrim Biedriņam, kurš pirms 2003./2004. gada sezonas finālsērijas devās pāri okeānam, lai sagatavotos Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftam.
Buļs gan nešaubās, ka "Zeļļu" attīstība būs pakāpeniska un izsvērta. Basketbola zinātāji, saglabājot piesardzību, pauž cerību par kluba ilgtspēju.
"Galvenais ir nepārdegt kādā brīdī un virzīties uz priekšu palēnām. Procesam, kad klubs ieiet nākamajā līmenī, jābūt pakāpeniskam un izsvērtam," nākotnes vīziju iezīmēja "Zeļļu" prezidents. "Fundamentāli nākamsezon nebūs lielu pārmaiņu.
Tuvāko gadu uzstādījums paliek, ka esam jaunatnes attīstības klubs, kas dod iespēju potenciāli talantīgākajiem spēlētājiem pacelties nākamajā līmenī.
Pieliekot klāt pieredzējušus atslēgas spēlētājus, var izveidot kaujspējīgu, foršu un simpātisku komandu skatītājiem. Piecu gadu laikā, domāju, spēlēsim kādā no Eiropas kausiem. Cīnīsimies par Latvijas čempionu titulu katrā no nākamajām sezonām. Nākamsezon "Zeļļi" būs vēl stiprāki, krāsaināki un aizraujošāki."
Jūnija pirmajā pusē kļuva zināms, ka "Zeļļus" arī nākamajā sezonā turpinās vadīt līdzšinējais treneru trio – Jurim Umbraško palīdzēs Dāvis Čoders un Oskars Zurkovs. Savukārt ģenerālmenedžeris arvien būs Artūrs Šēnhofs.
"Ļoti ceru, ka tas ir ilglaicīgs projekts, un lai viņiem izdodas noturēties pēc iespējas ilgāk un augstākā līmenī. Ļoti ceru, ka tie nebūs pāris gadi," klāstīja Sirsniņš. "Skaidrs, ka mūsdienās nav viegli salasīt budžetu komandai. Tur būs liela korelācija starp kluba sasniegumiem, Edgara [Buļa] menedžera talantu, rosību."
Piesardzīgāks bija Pleinics, sakot, ka
vienas sezonas sasniegumi vēl nav īstā mēraukla.
"Lai padarbojas vismaz piecus gadus, un tad varēsim izvērtēt pienesumu basketbolam, mērķu piepildījumu," paskaidroja Pleinics.
Tikmēr Mazurs ir pārliecināts par "Zeļļiem" kā ilgāka laika projektu.
"Skatoties uz atbalstītāju pulku, ko Buļs sev salicis apkārt, tas noteikti nav viena gada projekts. Grūti pateikt, vai tas būs desmit un vairāk gadu, bet to mēs redzēsim," sacīja Mazurs. "Piemēram, "VEF Rīgai" pēc atjaunošanas arī bija grūti gadi, bet komandas vadība spēja atrast, kā to pārdzīvot. Tādai komandai kā "Rīgas zeļļi" ir jāpaliek uz Latvijas basketbola kartes un jāattīstās. Ceru, ka viņi pastāvēs ļoti ilgi, jo katra komanda, kas pienāk, dod papildu enerģijas lādiņu un attīsta Latvijas basketbolu kopumā."
Latvijas mērogā nav vienkārši savākt vairāk nekā pusmiljonu eiro no privātiem atbalstītājiem, lai sponsorētu sporta komandu. "Zeļļu" vienībai tas izdevās un kalpos kā ceļamaize turpmākajām sezonām.
"Sporta menedžments ir mans dzīvesveids, un "Rīgas zeļļi" ir jaunības sapņa piepildījums," atzina Buļs. "Pirmie šīs ieceres iedīgļi varētu būt jau 2004. gadā, kad, skatoties "Ventspils" un "Skonto" finālu, jau analizēju, ko darītu citādāk, ja būtu savs klubs. Tieši tad tikko biju uzsācis savas darba gaitas Latvijas Basketbola savienībā, un šogad aprit divdesmit gadi, kopš strādāju par sporta menedžeri. Vienmēr esmu centies ļoti nopietni, atbildīgi paveikt savu darbu."
Apvienot ambīcijas ar reāliem darbiem prasa uzdrīkstēšanos, smagu darbu, iespējams, arī nedaudz veiksmes.
"Zeļļi" sniedza baudījumu skatītājiem, izjauca ierasto basketbola klubu hierarhiju, sacēla troksni un ievadīja jaunos spēlētājus profesionāļu gaitās. Latvijas klubu basketbolam ļoti nepieciešams spilgts, ambiciozs, konkurētspējīgs klubs – tāds kā "Rīgas zeļļi". Šāds piemērs vēlams ilgtermiņā.
