ĪSUMĀ:
- Pusotru gadu pirms ziemas olimpiskajām spēlēm trīs no četriem pirmās ekipāžas sportistiem ir pametuši bobsleju
- Pilota Emīla Cipuļa aiziešanu detonēja finansējuma lietas, bobsleja vidē gan norāda arī uz citiem iespējamiem cēloņiem
- Olimpiskā čempiona Oskara Melbārža ekipāžā savulaik visiem bijis vienāds atalgojums
- Daugavas sporta manēžā uzceltajā starta estakādē trūkst stūmēju, kas tajā trenētos. Izlasē palicis viens pilots Jēkabs Kalenda
- Izlases galvenais treneris Sandis Prūsis ir gatavs gatavot mazāku komandu 2026. gada olimpiskajām spēlēm
- Pārtraukums Latvijas bobslejā nozīmētu sporta veida galu, uzskata bijušais federācijas prezidents Jānis Kols
Olimpiskais čempions Oskars Melbārdis pēc sportista gaitu beigām izbauda brīvākus brīžus un atceras, kā bobslejisti ne tik senā pagātnē sajuta lielu tautas mīlestību un atzinību. Par pašreizējo bobslejam tumšāko posmu Melbārdis neko daudz iepriekš nav zinājis.
"Pa vasaru pastrādāju. Kaut ko jau daru, protams. Tagad tāds brīvāks moments, esmu ar ģimeni, pa māju šo to darbojos. Man liekas, ka mēs – mana blice, tā brīža komanda – mēs tādu solīdu iespaidu radījām," Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studijai" teica Melbārdis. "Daudziem patika – no maziem bērniem līdz omītēm. Man liekas, mēs tādu foršu iespaidu radījām, daudzi nāca vienmēr klāt, samīļoja, apsveica. Tagad tas tāds, kā saka, melns triepiens. Man cilvēki prasīja, es pat nebiju lietas kursā, nemācēju atbildēt. Žēl, ka tā."
Izlases sastāvā pamatīgs robs
Oskars Melbārdis olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis zeltu un divas bronzas godalgas, savukārt pēdējos gados Latvijas labākā ekipāža bija Emīla Cipuļa četrinieks. Tas izcīnīja pasaules sudrabu un Eiropas bronzu, bet pusotru gadu pirms nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm trīs no četriem pirmās ekipāžas bobslejistiem, ieskaitot pilotu Cipuli, pametuši bobsleju.
Izlases treneris Prūsis gan uzskata, ka
bobsleju pametušajiem sportistiem bija jābūt drosmīgākiem, ja reiz nolēmuši beigt gaitas sportā, nevis meklēt vainīgos.
"Ja daudzi vai vairāki jau bija izdomājuši, ka beigs sportot, tad tā arī vajadzēja drosmīgi pateikt, nevis lamāt federāciju par kaut kādām neizdarītām lietām vai pat absurdām lietām, ko nekad nav neviena federācija vai komanda ievērojusi," teica Prūsis.
Neviens no sportistiem nevēlējās LTV sniegt komentāru. No situācijā iesaistītajiem sarunai atvērts bija vien izlases galvenais treneris Prūsis. LTV plašākam ieskatam uz sarunu aicināja olimpisko čempionu Melbārdi, arī žurnālistu Māri Zembergu un 16 gadus Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidenta krēslā bijušo Jāni Kolu.
Domstarpības par naudu un attieksmi
Laikraksta "Diena" sporta redakcijas vadītāju un bijušo bobslejistu Zembergu visvairāk pārsteidz tas, ka bobslejs pašreizējā stāvoklī nonācis pusotru gadu pirms olimpiskajām spēlēm. Viņaprāt, situāciju ir izraisījuši nopietni iemesli un nesaskaņas.
Savukārt Jānis Kols, kurš bija LBSF prezidents no 2006. līdz 2022. gadam, saskata, ka publiskajā telpā nonākušās domstarpības ir tikai samilzušās situācijas daļa. "Protams, visa pamatā ir nauda," piebilda Kols.
Cipulis medijam MVP iepriekš teica, ka ekipāžā viņš ir tas, kuram visi līdz finišam jāaizved dzīvi, un darba apjoms ir stipri lielāks nekā stūmējiem.
Finanšu sadalījums komandā Cipulim raisījis lielus jautājumus un licis aizdomāties par savu vietu izlasē.
"Īsti nejutu atbalstu ne no federācijas, ne galvenā trenera. Nebija sajūtas, ka es būtu izlases vadošais pilots. Par savu izvēli esmu ļoti pārliecināts. Nekādā ziņā to nenožēloju. Ja federācija būtu spērusi kaut pussolīti pretī sportistiem, lēmums būtu citāds – turpinātu startēt vismaz līdz 2026. gada olimpiskajām spēlēm," pauda Cipulis.
Nākamajā sezonā Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) Cipulim bija paredzēts saņemt 1400 eiro "uz papīra". Savukārt vadošajam stūmējam Matīsam Miknim, kurš vienīgais no četrotnes palicis bobslejā, darba samaksa bijusi teju 2000 eiro.
Treneris Prūsis vairāk saskata citus iemeslus
Prūsis neslēpj, ka vienkārši trūkst finanšu, bet federācija tiek uzskatīta par situācijā galveno vaininieku.
"Ja tu gribi beigt, tad tu gribi beigt. Emīls Cipulis jau it kā pagājušogad ir gribējis beigt, vēl gadu ir kaut kā noturējies," pastāstīja Prūsis. "Šībrīža lēmums, ko viņš man atrakstīja vēstulē, ka viņam ne jau nauda bija galvenais, kāpēc beidza sportot... Viņš vienkārši vairs negrib ar sportu nodarboties, pārējais ir tikai sekas un teātris. Diemžēl tāds diezgan gļēvs teātris viena otra izpildījumā."
Kols pieļauj iespēju, ka bobsleju pametušajiem sportistiem vairāk bija jāizskaidro apstākļi un sarunas nebija pietiekami izvērstas, taču arī bijušais LBSF prezidents savulaik ir pieņēmis radikālus lēmumus.
"Vai dotajā brīdī tika precīzi ievērota šī proporcija – varbūt nē. Es pieļauju, ka nebija pareizi, bet to varēja aizstāt ar izskaidrojošo darbu, ne ar tādu uzstādījumu – ja nepatīk, tad ej," teica Kols. "Es arī esmu tādu lēmumu savā laikā pieņēmis pret [Jāni] Miņinu. Miņins arī izdomāja, kurā brīdī braukt uz sacensībām, kurā nē. Viņam it kā jātiekas ar viņa sponsoriem. Viņš pilnībā ignorēja trenerus. Tajā brīdī mana nostāja bija viennozīmīga – ja tu uzticies trenerim, ir jāvadās pēc viņa redzējuma un viedokļa."
Melbārdis atceras, ka pēc sasniegtajiem rezultātiem visiem četriem viņa ekipāžas dalībniekiem bijis vienāds atalgojums un "neviens neko nepīkstēja".
Savukārt Zembergs par galveno Cipuļa aiziešanas iemeslu uzskata ne tik daudz finanses, cik Kalendas daudzināšanu kā galveno nākotnes cerību.
"Man bija arī garāka saruna ar Sandi Prūsi, kad es viņam nepiekritu. Viņš teica, ka bija plānots Cipulim palielināt finansējumu laika gaitā. Zinot, ka viņš tomēr jau pasaules čempionātā ir izcīnījis sudrabu, man likās, ka tas tomēr nav īsti adekvāti, ka vadošais pilots saņem tikpat daudz, cik viens no treneriem, ne galvenais," paskaidroja Zembergs. "Es sapratu, ka jebkurā gadījumā finanses nav tas, kas ir priekšplānā. Pieļauju, ka no federācijas pārstāvjiem, kad Ekmanis vēl bija federācijā, tāpat arī no Prūša pārāk daudz tomēr izskanēja, ka mūsu nākotnes cerība ir Kalenda. Domāju, ka Cipulis to saklausīja."
Kolam šķiet, ka neapmierinātība ar finanšu sadalījumu tiek izmantota kā visiem vairāk saprotams iemesls, lai pamatotu aiziešanu no bobsleja. Tomēr ir arī citi iemesli, bet tie paliks neatklāti, ja paši iesaistītie negrib par to publiski izteikties.
Uz olimpiskajiem mērķiem mazākā sastāvā
Bobslejam Latvijā ir arī labā ziņa – jaunajā Daugavas sporta manēžā ir uzcelta starta estakāde. LBSF vadība būvi vērtē ļoti atzinīgi, tikai trūkstot stūmēju, kam tur trenēties. Arī pilotu ierindā ir tikai Jēkabs Kalenda.
Prūsis ir gatavs turpināt gatavot izlasi 2026. gada olimpiskajām spēlēm, lai arī pieticīgākā sastāvā.
"Neviens jau nav atcēlis olimpiskās spēles. Datumi paliek tie paši, un mērķi arī paliek līdzīgi. Cilvēku skaits ir mazāks, bet tāda ir dzīve," sacīja izlases galvenais treneris.
Zembergs atturas teikt, ka bobslejs Latvijā būtu nonācis zemākajā punktā, bet riskantākajā brīdī gan.
"Visas kārtis ir uz vienu pilotu, turklāt pilots ir jauns," uzsvēra Zembergs. "Mēs iepriekš redzējām, ka arī viņam ir bijuši padaudz kritienu. Es teiktu, ka ir riskantākā situācija – Latvijas bobslejs var palikt bez dalības Pasaules kausā."
Bobsleja pavediena pārrāvumu sasiet nevarēs
Pašreizējā brīža nozīmību uzsver arī bijušais LBSF prezidents Kols, jo pauze Latvijas bobslejā nav iespējama – tā nozīmēs sporta veida beigas.
"Ja šajā brīdī būs pārtraukums, tas nebūs pārtraukums. Tā jau būs nāve, jo atsākt bobsleju nav iespējams," teica Kols. "To Latvijā uzsāka, tikai pateicoties tam, ka tas bija PSRS industrijas sastāvā ar milzīgu valsts atbalstu. Redzot, kāds finansējums ir tagad, to nevar izdarīt. Ja būs pārtraukums, uzskatām, ka tā ir pēdējā sezona bobslejā. Es gan esmu diezgan pārliecināts, ka tā nebūs."
Olimpiskais čempions Melbārdis gan lēš, ka spoži ieraksti vēsturē vismaz paliks.
"Ja arī aizies viss pa to krauju lejā, tad to vismaz atcerēsies. Kaut ko jau esam izdarījuši, kaut kas jau ir palicis," piebilda Melbārdis.
