ĪSUMĀ:
- Lielāku skaitu skatītāju galvenokārt piesaista tikai Latvijas valstsvienību spēles
- Daudzi dažādās sporta spēlēs valsts čempionu titulu izcīnījuši klubi vairs nepastāv
- Skatītāji visbiežāk nav turnīru rīkotāju galvenais darbības orientieris
- Līdzjutēju pastāvīgai piesaistīšanai pirmkārt jāveicina piederības kopienai sajūta
- Skatītāju paradumi mainās, jaunā paaudze nereti nevēlas sekot vecāku iecienītiem sporta veidiem
Futbola fanu kopienas "Pa pāris kausiem" (PPK) līderis Jurijs Žigajevs akcentē, ka sporta fanu Latvijā nemaz nav tik daudz – lielākā daļa par faniem kļūst vien tad, kad spēlē nacionālās izlases.
"Es esmu basketbola fans, un es trīs reizes gadā aiziešu uz arēnu. Visu cieņu, bet tas nav basketbola fans – tu esi izlases fans," teica Žigajevs. "Tas pats arī hokejā. Mēs esam hokeja lielvalsts, un hokejā ir labākie fani pasaulē? Viņi ir labākie Latvijas izlases fani pasaulē, ar Latvijas hokeju tas nav saistīts. Tās ir divas dažādas lietas."
Žurnālists Jānis Janševics pirms 20 gadiem bija viens no Baltijas Basketbola līgas (BBL) iniciatoriem un tās mārketinga direktors. Labākajos gados sacensības pulcēja lielu auditoriju tribīnēs un pie ekrāniem, taču iedibināt noturīgas tradīcijas neizdevās un līga izčākstēja. Tieši tradīcijas Janševics izceļ kā vienu no svarīgākajiem faktoriem skatītāju piesaistei līdzās sportiskajiem panākumiem, intrigai un zvaigžņu dalībai.
"Mums kādas tradīcijas? Kam? Kuram Rīgas klubam ir tradīcijas? Kurā sporta veidā? "Riga" FC un RFS sāk veidot futbolā. Tu gribi parunāt par tradīcijām basketbolā vai volejbolā?" retoriski jautāja Janševics.
Kopīgā iezīme visām Latvijā populārākajām sporta spēlēm ir "čempionu kapsēta" jeb komandas, kas savulaik kļuvušas par valsts čempionēm, bet šodien vairs nepastāv.
Hokejā tādas ir, piemēram, "Ogre", "Rīga 2000" un "Liepājas metalurgs", basketbolā – "Brocēni", "ASK/Rīga", "Barons", futbolā – "Skonto", "Liepājas metalurgs", "Ventspils", Jūrmalas "Spartaks", Daugavpils "Daugava", volejbolā – Ozolnieki, Jelgava, Inčukalns… Uzskaitījumu varētu turpināt.
Pilna saruna ar Jāni Janševicu
Janševics uzskata, ka lielākā daļa sacensību Latvijā tiek rīkotas ar domu par dalībniekiem, nevis skatītājiem, tāpēc neveidojas tradīcijas.
"Latvijas futbola čempionāts, virslīga, būsim godīgi, netiek rīkots skatītājiem. Šis turnīrs tiek rīkots, lai sadalītu ceļazīmes uz Eiropas sacensībām," uzsvēra Janševics. "Turklāt es nedomāju slikti – vienkārši konstatējam faktu, ka četri pieci klubi valstī pretendē uz Eiropas sacensībām un UEFA [Eiropas futbola federāciju savienības] naudām, un tāpēc tiek rīkots šis turnīrs."
Bijušais futbolists un PPK kopienas līderis Žigajevs ir pārliecināts, ka
mākslīgi centieni fanu sistēmas darbībai nevar būt veiksmīgi.
"Ir daži klubi virslīgā, kur līdzjutēji ir mākslīgi piesaistīti, un tad mēs zinām atsauksmes. Tad mēs zinām, cik tas kokaini un nedabiski izskatās," piebilda Žigajevs.
Pilna saruna ar Juriju Žigajevu
Kustība "Pa pāris kausiem" sākās ar podkāstu, ap kuru ātri izveidojās domubiedru kopiena. Tagad kopienai ir pašai sava amatieru futbola komanda, kuras spēles raisa lielāku skatītāju interesi nekā liela daļa profesionālā sporta notikumu.
"Es domāju, te recepte ir viena: pacietība un konstanti strādāt pie tā, lai cilvēki, atnākot uz stadionu, jūtas labi," PPK panākumu recepti atklāja Žigajevs.
Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors Arve Hjelsets uzsver nepieciešamību radīt līdzjutējiem sajūtu, ka runa ir par kopienu, nevis tikai par zīmolu vai klubu.
"Tas, ka esam kopā, jo ir būtiska ir cilvēku piederība klubam," teica Hjelsets. "Arī privāts sporta klubs joprojām var radīt iespaidu, ka līdzjutēji var vienoties kopīgam mērķim, piemēram, rezultātu sasniegšanā."
Norvēģu pētnieks akcentēja paaudžu plaisu, kas novērojama arī sporta sacensībās. Proti,
jaunieši nevēlas sekot tiem sporta veidiem, par kuriem fano viņu vecāki.
"Domāju, ka daži sporta veidi vai nu krasi mainīsies, vai izzudīs, jo jaunatni galvenokārt interesē jauni sporta veidi, piemēram, e-sports," pauda Hjelsets. "Tāpat aizvien lielāku popularitāti gūst dzīvesstila sports, piemēram, skeitbords, sērfošana, parkūrs, pat breika dejas šovasar bija olimpiskais sporta veids."
Izmaiņas paradumos spilgti izpaudušās arī 2024. gada Eiropas čempionātā futbolā, ko Hjelsets apmeklējis klātienē. Piemēram, Portugāles izlases spēlēs viņš tribīnēs novērojis, ka lielu daļu skatītāju spēles norises nemaz neinteresē – viņi visu maču ar telefonu seko katram Krištianu Ronaldu solim, lai iemūžinātu superzvaigzni pēc iespējas labākā saturā saviem sociālo tīklu kontiem.
