Dānijā ir nepilni seši miljoni iedzīvotāju, un valsts elites atlētu vienībā dažāda veida atbalstu saņem vairāk nekā 1200 sportistu. Tomēr ikmēneša atlīdzību stipendiju veidolā saņem vien tie, kuri uzrāda skaidru potenciālu olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos ierindoties labāko astoņniekā. Tādi Dānijā ir ir aptuveni 120 sportisti, un nacionālā olimpiskā komiteja plāno šo sportistu loku sašaurināt, izvirzot bargākus kritērijus – iekļūšana labāko astoņniekā turpmāk tiks aizstāta ar iekļūšanu labāko četriniekā.
Sportisti Dānijā ir sadalīti četrās kategorijās – augstākā no tām ir Pasaules līmeņa atlēti, kur iekļūst tie, kas pasaules mērogā ierindojušies labāko četriniekā.
Faktori iekļaušanai Dānijas Olimpiskajā vienībā
- pašreizējā snieguma līmenis un potenciāls
- atlētu personīgā finanšu situācija
- personīgie ar sportu saistītie izdevumi
- sportista vecums un izglītība
- situācija ģimenē
Tālāk seko Elites atlētu kategorija – lai tajā iekļūtu, izvērtē sportistu potenciālu sasniegt labāko astoņnieku pasaulē. Trešā kategorija ir Bruto sportisti, kuriem jāuzrāda potenciāls četru līdz astoņu gadu laikā sasniegt labāko astoņnieku pasaulē. Šīs kategorijas sportistiem nepienākas stipendijas un nav pieejams arī Dānijas Olimpiskās vienības speciālistu atbalsts, tātad jāiztiek bez valsts apmaksātām fizioterapeitu, sporta ārstu un uztura speciālistu konsultācijām. Dānijas Olimpiskā vienība šiem atlētiem palīdz ar izglītības iegūšanu, inventāru un apdrošināšanu. Ceturtā kategorija ir Attīstības sportisti, no kuriem rezultātus gaida aiznākamajā olimpiskajā ciklā. Individuāli izvērtējot, sportistiem var norīkot Dānijas Olimpiskās vienības speciālistu atbalstu. Savukārt finansējums šo atlētu atbalstam tiek rasts privātajā sektorā – kāda Dānijas mazumtirdzniecības milža speciāli izveidota fonda veidolā.
Stipendijas Dānijā saņem tikai pirmo divu kategoriju atlēti. Līdzās rezultātiem vērtē arī sportista finanšu situāciju, izglītību un situāciju ģimenē.
Dānijas Olimpiskās vienības sporta direktors Jakobs Ovesens paskaidroja, ka atbalsta iespējas katram sportistam tiek izvērtētas individuāli.
"Ja mēs varam mainīt situāciju ar finansiālu atbalstu, tad mēģinām to darīt. Tāpēc vērtējam ne tikai sportista potenciālu, bet arī finanšu un ģimenes situāciju," sacīja Ovesens. "Piemēram, vai atlēts dzīvo ar vecākiem vai viens pats – tas viss palīdz izšķirties par noteiktu atbalstu."
Sportistus, kas labi nopelna sacensībās un ir noslēguši ienesīgus līgumus ar sponsoriem, Dānijas Olimpiskā komiteja neatbalsta. Savukārt sportistu izglītības līmeni kā kritēriju vērtē tāpēc, ka Dānijā cilvēki ar augstāko izglītību ārpus sporta pelna krietni vairāk, nekā profesionāli sportojot. Vidējā alga Dānijā ir 6300 eiro mēnesī, savukārt Dānijas Olimpiskās vienības sportistu ikmēneša stipendijas svārstās no 536 līdz 3300 eiro mēnesī. Biežākais stipendijas apjoms sportistiem ir 940 eiro mēnesī.
Lai perspektīvus atlētus ar augstāko izglītību noturētu sportā, Dānijas Olimpiskā komiteja spiesta vērt vaļā naudas maciņu.
"Nevaram sportistus atbalstīt tādā līmenī, kāds atalgojums ir citviet darbiniekiem ar augstāko izglītību, tomēr darām visu labāko, lai elites sportu padarītu pievilcīgu," uzsvēra Dānijas Olimpiskās vienības sporta direktors Ovesens.
Sava loma elites sportā atvēlēta arī pašvaldībām, kas elites sportistu atbalstam novirza septiņus miljonus eiro gadā. No 98 vietvarām 23 pašvaldības īpaši atbalsta elites atlētus. Dānijas Olimpiskā komiteja ar šīm pašvaldībām ir noslēgusi sadarbības līgumus. Pašlaik gan Dānijas sabiedrībā aktīvi diskutē par pašvaldību atbalsta nepieciešamību – idejas pretinieki uzskata, ka nauda būtu jānovirza nevis sportistiem, bet veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Dānijas Olimpiskā komiteja ļoti vēlas šo atbalstu saglabāt un argumentē, ka daļa finansējuma tik un tā atgriežas pašvaldībās un lielā mērā kalpo jauno talantu attīstībai.
Pašvaldībām Dānijā ir dota iespēja noteikt savus prioritāros sporta veidus – populārākās izvēles ir futbols, handbols, peldēšana un badmintons.
