Stress
Latvijas šāvēji Agate Rašmane un Lauris Strautmanis aizvadīja pāru sacensības šaušanā ar pneimatisko pistoli no 10 metru distances. Viņi izcīnīja 16. vietu 17 komandu konkurencē. Rezultāts neapmierinošs, lai neteiktu vairāk. To, protams, saprot arī paši sportisti.
Strautmanis, kuram debijas olimpiskās spēles jau ir galā, pirms braukšanas uz Parīzi atteicās runāt ar medijiem, norādot, ka to darīs pēc darba padarīšanas. Tagad, kad minētais darbs izdarīts, viņš atzina, ka pieredzes trūkuma dēļ saskāries ar stresu, kuru papildinot arī lielākas mediju uzmanības radītais spiediens. Tādā sporta veidā kā šaušana stresa pārvarēšana ir kritiski svarīgs elements. Pats sportists atzina, ka stress var kļūt par sava veida sniega bumbu.
"Pirmkārt, uzmanība. Tu nevari vairs tik viegli koncentrēties, jo galvā skrien simtiem domu. Ir ļoti grūti saprast, ko domāt. It sevišķi, ja padodas viens vai divi šāvieni. Tas vēl ir jāanalizē. Arī fiziski nedaudz jūti, ka kājās parādās tirpums. Muskuļos parādās minimāla vibrācija, kas arī uzdzen stresu. Tad tu atkal sāc domāt, kā savākties. Baigā ķēde," teica sportists.
Strautmanim varētu pārmest, ja viņš stresu izmantotu tikai kā pliku attaisnojumu. Tā sakot, uznāca stress, netiku ar to galā, neko darīt. Tomēr viņš sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka pēc olimpiskajām spēlēm interesēsies par sporta psihologa pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka sportists apzinās savu vājumu un ir gatavs ar to strādāt. Par šādu attieksmi pārmetumu šāvienus (jā, vārda izvēle nav nejauša) viņa virzienā izdarīt tomēr nevajadzētu.
Sentiments
Par šīs emocijas pieplūdumu parūpējās tenisa "titāni" Novaks Džokovičs un Rafaels Nadals. Diemžēl izloze bija gana nežēlīga un šos abus vīrus, kuri savu spilgto karjeru laikā kortu dalījuši 60 (!) reizes, saveda kopā jau turnīra otrajā kārtā. Pati spēle beidzās, laikam jau jāsaka, likumsakarīgi – pasaules otrā rakete Novaks Džokovičs ar 6-1 un 6-4 uzveica Māla karali.
Nadals konkrētu atbildi par savu nākotni vēl nav sniedzis, bet nevar izslēgt, ka šī bija viņa karjeras pēdējā vienspēle uz viņam tik ļoti iecienītā māla seguma. Ja tā, tad jāteic, ka pieredzējušais spāņu tenisists atvadās vēl pamanījās parādīt raksturu. Pēc smagi zaudēta pirmā seta un nonākšanas iedzinējos ar 0-4 arī otrajā setā, viņš spēja panākt izlīdzinājumu. Neliels "atpakaļmetiens" uz abu tenisistu leģendārajām cīņām, pirms uzvaru tomēr izcīnīja objektīvi spēcīgāks pretinieks.
"Lielā četrinieka" ēra neizbēgami tuvojas beigām. Rodžers Federers raketi uz nagliņas kāra 2022. gadā, Endijs Marejs savu pēdējo vienspēļu maču arī jau ir aizvadījis un, iespējams, ka arī Nadala karjera straujiem soļiem tuvojas noslēgumam. Paliek tikai 37 gadus vecais Džokovičs.
Apskatot šā brīža tenisa situāciju, protams, jāsecina, ka netrūkst talantīgu spēlētāju. Tajā pašā laikā grūti iedomāties, kuri divi no šā brīža tenisa "dūžiem" pēc 10–12 gadiem varēs atskatīties uz 60 savstarpējiem mačiem. Varbūt Janniks Sinners un Karloss Alkarass, – kas to lai zina? Šobrīd zinām to, ka, visticamāk, pieredzējām divu ne tikai savas paaudzes, bet arī visu laiku labāko tenisistu pēdējo savstarpējo dueli augstas raudzes turnīros.
Spilgtākie momenti no Nadala un Džokoviča spēles
Vilšanās
Šeit jāatgriežas pašmāju sporta saimē. Runa šoreiz par Latvijas pludmales volejbolistēm Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, kuras olimpisko turnīru sāka ar, jāsauc lietas īstajos vārdos, bezierunu zaudējumu šveicietēm Esmē Bebnerei un Zojai Veržē-Deprē – 15:21, 14:21.
Pirmkārt, vilšanās Latvijas sporta faniem. Lai gan Graudiņa/Samoilova pasaules rangā ieņem astoto vietu, gan fani, gan viņas pašas pirms došanās uz Parīzi izteica domu, ka augstvērtīgi rezultāti ir iespējami. Tāpēc šāds sitiens pa muti uzreiz pirmajā spēlē ir gan šokējošs, gan arī rada vilšanos. Ne tikai faniem. Savā sniegumā acīmredzami vīlusies (pamatoti) bija arī Tīna Graudiņa.
"Es sevi laukumā neatpazinu. Mēs esam daudz labākas kā komanda. Olimpiskās spēles ir īpašas, tāpēc tādi pārsteigumi ik pa laikam nāk, bet mēs tiksim ar to galā," sacīja Graudiņa.
Protams, nekas vēl nav zaudēts. Apakšgrupā ir vēl divas spēles un cīņu par godalgām neizslēgs arī 3. vieta D apakšgrupā. Tomēr, vilšanās sajūta, domājams, radās daudziem Latvijas sporta faniem.
Labā ziņa – šī bija Latvijas dueta pirmā spēle, bet ar diezgan lielu garantiju var apgalvot, ka tas būs bijis sliktākais mačs viņu turnīrā. Ja ne, tad vilšanās sajūta tikai augs augumā.
Dusmas
Kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms savā olimpiskajā debijā izcīnīja 17. vietu. Droši vien, ka arī viņam bija dusmas par kritienu un ķēdes nokrišanu no zobratiem divās epizodēs.
Šoreiz runa gan nav par Blūmu un viņa dusmām uz tehnisko brāķi. Runa ir par franču riteņbraukšanas faniem.
Sacensību priekšgalā tika piedzīvots visai interesants pavērsiens brīdī, kad līderis Tomass Pidkoks bija spiests nomainīt divriteņa priekšējo ratu, šķietami, zaudēja iespējas cīnīties par čempiona godu. Tomēr viņš pamanījās atgūt zaudēto un panākt mājinieku mīluli Viktoru Korecki. Sacensību pašā izskaņā Pidkoks līderpozīciju atguva ar šādu manevru:
Pidkoks, protams, finišā iebrauca vietējās publikas svilpienu pavadīts. Jāteic, ka pelnīti. Britu riteņbraucējam, protams, prieks, bet Francijas sporta fani sacensību gaitā un jo īpaši finišā piedzīvoja visas četras šajā rakstā uzskaitītās emocijas.
Jautāsiet, kur tad prieks? Prieks par to, ka handbolists, kurš dzimis Cēsīs, bet lielāko daļu dzīves pavadījis Vācijā, pārstāvot arī tās valstsvienību, joprojām ir gatavs un spējīgs sniegt interviju latviešu valodā.