Mīlestība pret sportu Kristam ir ieaudzināta kopš bērnības, kad aptuveni divu gadu vecumā tētis viņu uzsēdināja uz pirmā motocikla. Bērnībā un jaunības gados Krists diezgan nopietni nodarbojās ar motokrosu, gūstot godalgotas vietas, kā arī spēlēja hokeju. Taču nopietnas pārmaiņas viņa dzīvē izraisīja avārija 2017. gadā, kad Taizemē, braucot uz motorollera, viņu notrieca mikroautobuss un nācās amputēt labo kāju.
Nākamajos trīsarpus gados Kristam veica 32 operācijas, viņam pavadot slimnīcā vairāk nekā pusotru gadu. Lai gan atlabšanas process nebija vienkāršs un īss, kā arī sekas veselībai neizpalika, Krists nepārmet sev to, kas ir noticis, kā arī nevienu nevaino. Viņš saka, ka var tikai pateikties, jo palika dzīvs, un varēja būt daudz sliktāk.
Kristam lielu atbalstu sniedza ģimene un draugi, kas brauca ciemos uz slimnīcu visa pusotra gada garumā un palīdzēja, kā vien iespējams.
"Man ir ļoti daudz labu cilvēku apkārt, kuriem es vienmēr būšu pateicīgs par to un centīšos atdarīt ar to pašu," draugu atbalstu un klātbūtni atlabšanas procesā novērtēja Krists.
Pēc smagās traumas Krists vairs nevarēja nodarboties ar motokrosu, tomēr sportu viņš neatmeta un kaislība pret sportu bija pārāka.
"Es zināju, ka ir tāds paraolimpiskais sports. Mani interesē sports, kur nostājas vairāki cilvēki uz starta, tiek dots starts un uzvar labākais tāpat kā motokrosā. Tā es atradu airēšanu kā sev piemērotu sporta veidu, kurā neizpaliek sacensības gars," norādīja Krists.
Airēšana ir spēka izturības sports, kas Kristu ļoti piesaistīja, jo viņam patīk izaicināt sevi un uzzināt, vai var sasniegt rezultātus, kurus sev ir noteicis.
Pēc autoavārijas sports Kristam palīdzēja atgūt tonusu dzīvē un apzināties, ka vēl var nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Krists tic, ka uzzināt, cik daudz cilvēka ķermenis ir spējīgs izdarīt un kāds patiesībā ir esošais veselības stāvoklis, var tikai mēģinot un darot.
Paraairēšanas treniņu rutīna ir atkarīga no sezonas un no sacensību kalendāra. Vasaras sezona startē apmēram maijā, kad pēc ledus iziešanas var airēt uz ūdens, savukārt ziemas sezona - oktobrī, kad ir jāatgriežas treniņos sporta klubā.
Kad Latvijā ziemā nav iespējams airēt un ne vienmēr var aizbraukt uz nometnēm siltajās zemēs, sezona pārsvarā paiet sporta zālē uz airēšanas trenažiera vai spēka treniņos ar svariem. Treniņi notiek 4–6 reizes nedēļā, citreiz pat divi treniņi dienā. Paralēli Krists dodas arī uz peldēšanas treniņiem, lai atslābinātu muskuļus un veicinātu ķermeņa atjaunošanos pēc slodzes. Vasarā treniņi uz ūdens notiek 1–2 reizes dienā.
Krists kopā ar airēšanas treneri Evitu Jaunbaueri brauc arī uz nometnēm, kur treniņi notiek 3–4 reizes dienā.
Gatavojoties sacensībām vai starp treniņiem, Krists kā papildu gatavošanās metodi izvēlas ledus vannas, kā arī liela nozīme ir regulārai fizioterapijai un rehabilitācijai. Tā kā Kristam nav vienas kājas, atbalsts laivā ir uz vienas kājas, un no šādas slodzes vērpjas mugurkauls. Līdz ar to fizioterapija un rehabilitācija ir vitāla nepieciešamība ikdienā, turklāt izvēlētās metodes arī ļauj psiholoģiski atslēgties un rūpēties par mentālo veselību.
Fiziskās aktivitātes pēc traumām ieņem vēl lielāku lomu Krista dzīvē – tās ir kļuvušas par pamatvajadzību, lai izvairītos no sāpēm mugurā un citur ķermenī, tāpēc katrs rīts sākas ar nostiprinošiem un stiepšanās vingrojumiem. Paraairētājs uzskata, ka sports disciplinē, kā arī var sniegt pozitīvu piemēru apkārtējiem. Krists vēlas parādīt saviem bērniem, ka viss ir iespējams jebkādās situācijās.
Krists tic, ka ar savu stāstu var pamudināt vēl kādu, kuram liekas, ka dzīvē viss ir beidzies, bet patiesībā varbūt tikai sākas.
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir iespējas atrast sev piemērotu nodarbību vietu, piemēram, ārā, sporta laukumā vai sporta klubā, turklāt ļoti daudz var darīt arī mājās, paskaidroja Krists. Ja cilvēkam ar kustību traucējumiem ir vēlme sākt sportot, Krists iesaka ieskatīties Latvijas Paralimpiskās komitejas mājaslapā, kur var atrast piemērotāko sporta veidu un sazināties ar treneriem. Sākumā būs iespēja ar treneri visu izrunāt un pakāpeniski izmēģināt, tāpēc Krists ir drošs, ka noteikti atradīsies kāds treneris, ar kuru būs pa ceļam.
Paraolimpiskais sports nav tikai viens cilvēks, bet vesela komanda viņam apkārt, un līdz ar to, tāpat kā lielajā sportā, vienam kaut ko izdarīt ir ļoti grūti. Arī Krists šādi atrada savu jauno kaislību – paraairēšanu.
Pēc Krista novērojumiem Rīgā ir pietiekami daudz sporta klubu, kas ir pieejami gan ratiņkrēslā, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Taču izaicinājums sporta klubos Kristam vienmēr ir dušā, jo ir nepieciešami pielāgoti krēsli vai vismaz, kur pieturēties. Viņaprāt, sporta klubu treneriem un personālam būtu vērtīgi pilnveidot savas prasmes darbā ar cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi. Ir arī treneri, kuri ir īpaši apmācīti šādam darbam, tāpēc ir svarīgi meklēt un interesēties, lai atrastu vispiemērotāko atbalstu.
Krists ir guvis daudz panākumu dažādos sporta veidos. Viņš vairākas reizes ir izcīnījis čempiona titulu Latvijas jauniešu hokejā, motokrosā solo un kvadru klasēs, kā arī vairākkārt piedalījies jaunatnes Eiropas čempionātā motokrosā un septiņu gadu vecumā izcīnījis arī pirmo vietu.
Savukārt paraairēšanā labākais sasniegums, Krista skatījumā, ir 2. vieta airēšanā telpās uz trenažiera, kur viņš 2022. gadā ieguva 2. vietu pasaulē divās distancēs – 500 metros un 2000 metros. Sacensībās uz ūdens Krists ir izcīnījis Latvijas, Lietuvas un Baltijas čempiona titulu, taču, tā kā šajos posmos nav konkurences, viņš uzskata, ka sasniegumi vēl ir tikai priekšā. Lielākais mērķis būtu iekļūt TOP3 pasaules čempionātā vai Pasaules kausā posmā.
Profesionāls sports prasa daudz laika, spēku un dažādu resursu, tomēr parasports prasa ieguldīt vairāk. Tā kā Krists ir iepriekš nodarbojies ar motokrosu un hokeju, viņam ir iespēja salīdzināt to ar paraairēšanu.
Lai nodarbotos ar kādu parasportu, ikdienā apkārt ir nepieciešams lielāks cilvēku loks.
Salāgot ikdienas ritmu ar visiem iesaistītajiem ir izaicinoši, tāpēc Kristam diena sākas agri no rīta - plkst. 6 vasarā, bet ziemā jau plkst. 4, lai aizvadītu treniņus.
Mērķu sasniegšanai Krists vairāk tic plānam, mērķim un rezultātam, nevis motivācijai. Ārpus sporta aktivitātēm lielāko prieku Kristam sagādā kopīga laika pavadīšana ģimenē ar bērniem. Kvalitatīva protēze sniedz gandrīz pilnvērtīgas iespējas, tomēr bērnus celt viņam nav atļauts. Pat piepildītajā parasportista ikdienā visam pietiek laika, tāpēc būtiska ir ikdienas rutīna. Krists uzskata, ka rutīnā ir spēks, jo cilvēks tuvākajā laikā nekur nenonāks, ja nezina, ko darīs rīt, parīt vai aizparīt.
Tiem, kuri šobrīd nav fiziski aktīvi, Krists iesaka nebaidīties sākt, uzstādīt mērķi un ievērot regularitāti. Piemēram, sākt ar stundu garu pastaigu pa mežu reizi nedēļā. Krists tic, ka ar šādu plānu uzlabosies gan fiziskā, gan mentālā pašsajūta.
"Tas ir neizbēgami, un es pieļauju, ka radīsies vēlme pēc biežākām fiziskajām aktivitātēm, jo, tāpat kā apetīte, arī vēlme darīšanai rodas ēdot jeb kaut ko darot," norādīja paraairētājs Krists Mickēvičs.
Publikācija ir tapusi kampaņas #BEACTIVEDAY ietvaros, kuru organizē fiziskās iniciatīvas organizācija EuropeActive ciešā sadarbībā ar nacionālajiem asociācijas partneriem. Latvijā EuropeActive nacionālais partneris ir Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija. Kampaņa izceļ fitnesa un fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, organizējot bezmaksas aktīva dzīvesveida pasākumus, kas norisinās sporta un fitnesa klubos, sporta organizācijās, fitnesa studijās, parkos, pilsētu pasākumos, ielās, mācību iestādēs un citur, lai mudinātu cilvēkus pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Kampaņa notiek katru gadu 23. septembrī. Vairāk par #BEACTIVEDAY kampaņu lasīt šeit.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA par tiem neuzņemas atbildību.
