Putina ģīmetne un Krievijas karogi Ziemeļkorejas galvaspilsētas ielās. Tik sirsnīgi vienu diktatoru sagaida otrs diktators. Šo gan mēdz dēvēt par draudzību ērtības pēc. Lielas intereses vienam par otru nebija, līdz Krievija uzsāka karu Ukrainā. Tagad tā meklē atbalstu savai kara mašinērijai.

Pēdējoreiz Putins ar Čenunu tikās pērn rudenī Vladivostokā, bet Putins Ziemeļkoreju nav apmeklējis 24 gadus.

"Putina vizīte Ziemeļkorejā bija neizbēgama. Tāpēc ka ir aktīva militāri komerciālā sadarbība, un tāpēc ka septembrī Kims Čenuns viesojās Krievijā un būtu nepieklājīgi Putinam neapmeklēt Phenjanu," norādīja Dienvidkorejas Kukminas universitātes profesors Andrejs Lankovs.

"Ņemot vērā notiekošo Ukrainā, sagaidāmas sarunas par ieroču tirdzniecību. [..] Bet, kad Ukrainā beigsies karš, Ziemeļkorejas stratēģiskā vērtība Krievijas acīs, visticamāk, vairs nebūs tik liela," uzsvēra eksperts.

Tirgošanās starp Aukstā kara laika partneriem ļauj abām pusēm apiet starptautiskās sankcijas. Oficiāli gan jebkādu ieroču vienošanos viņi noliedz, taču ASV un Dienvidkoreja apsūdzējusi Phenjanu Krievijas apgādāšanā ar artilēriju un citu militāro ekipējumu apmaiņā pret pārtiku un militāro palīdzību.

Seula apgalvo, ka Ziemeļkoreja uz Krieviju nosūtījusi vismaz 10 tūkstošus kuģu konteineru, kuros varētu būt līdz pat pieciem miljoniem artilērijas lādiņu. Tāpat Krievija saņēmusi desmitiem ballistisko raķešu, ko tā izmanto Ukrainā. Apmaiņā pret to Krievija nodrošinājusi Ziemeļkorejai tehnoloģijas spiegu satelītu izvietošanai, kā arī konvencionālos ieročus.

"Mēs uztraucamies par to, kā attīstās šo valstu attiecības. Ne tikai tāpēc, ka tas ietekmē Ukrainas cilvēkus, jo mēs zinām, ka Ziemeļkorejas raķetes tiek izmantotas pret Ukrainas mērķiem, bet arī tāpēc, ka Ziemeļkoreja sagaida pretī to pašu un tas varētu ietekmēt drošību Korejas pussalā," vērtēja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kirbijs.

Kopš Putins pēdējoreiz apmeklēja Ziemeļkoreju 2000. gadā pēc stāšanās prezidenta amatā, kad tikās ar pašreizējā diktatora tēvu, valstis ievērojami mainījušās – Ziemeļkoreja attīstījusi savu kodolprogrammu, bet Krievija kļuvusi starptautiski izolētāka un tās ekonomika novājinātāka.