Pērn jūlijā NATO samitā Viļņā alianses dalībvalstis apņēmās aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Toreiz šo mērķi bija sasniegušas mazāk nekā trešdaļa no NATO dalībvalstīm, bet gada laikā situācija ir ievērojami uzlabojusies.
No 32 NATO dalībvalstīm 23 šogad aizsardzībai atvēlēs 2% vai vairāk no iekšzemes kopprodukta, to vakar Vašingtonā paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu.
"Tas ir divas reizes vairāk nekā pirms četriem gadiem, un tas liecina, ka Eiropas sabiedrotie un Kanāda patiešām uzņemas savu daļu no kopējās atbildības, lai aizsargātu mūs visus NATO aliansē. Amerikas Savienotajām Valstīm ir arī svarīgi zināt, ka liela daļa šīs naudas faktiski tiek tērēta šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs. Sabiedrotie no ASV pērk arvien vairāk militārā aprīkojuma. Tāpēc NATO sniedz labumu ASV drošībai, un NATO arī veicina darba vietas ASV," sacīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs atklāja, ka pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā divas trešdaļas no Eiropas valstu noslēgtajiem līgumiem par bruņojuma piegādēm ir ar ASV uzņēmumiem un to kopējā vērtība pārsniedz 140 miljardus dolāru (130 miljardi eiro).
Tas ir pretarguments bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa sabiedrotajiem, kuri regulāri ir apgalvojuši, ka ASV tikai tērē savu naudu NATO, bet neko nesaņem atpakaļ.
Attiecībā pret iekšzemes kopproduktu šogad visvairāk aizsardzībai tērē Polija – 4,1%. Tai seko Igaunija un ASV ar 3,4%, bet ceturtajā vietā ir Latvija ar 3,2%.
Tikai nedaudz mazāk tērē Lietuva un Somija, kas tāpat kā citas NATO austrumu flanga dalībvalstis pēdējos divos gados ir palielinājušas ieguldījumus aizsardzībā, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, 2% slieksni ir sasniegušas vai pārkāpušas Vācija, Zviedrija, Turcija, Rumānija, Nīderlande un Čehija.
Astoņas dalībvalstis arī šajā gadā neplāno ieguldīt aizsardzībā vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, un to vidū ir Itālija, Spānija un Kanāda.
Tikmēr joprojām nav oficiāli zināms, kas oktobrī nomanīs Jensu Stoltenbergu NATO ģenerālsekretāra krēslā, taču visbiežāk izskan Nīderlandes premjera Marka Rutes vārds.
Vairākums NATO dalībvalstu ir paudušas atbalstu Rutes iecelšanai par NATO ģenerālsekretāru, bet līdz šim pret viņa kandidatūru iebilda Ungārija, Slovākija un Rumānija, kuras prezidents Klauss Johanniss arī vēlas iegūt šo amatu.
Taču pēc vakar notikušās Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju neformālās sanāksmes Briselē Ungārijas premjers Viktors Orbāns un Slovākijas prezidents Peters Pellegrini paziņoja, ka viņu valstis ir gatavas atbalstīt Rutes stāšanos NATO vadītāja amatā.
Rute pēc sarunas ar Orbānu sacīja, ka Budapešta vēlas, lai nākamais NATO vadītājs turpinātu Stoltenberga apņemšanos nepieprasīt Ungārijas iesaistīšanos militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai. Rute Orbānam esot apsolījis saglabāt šo izņēmumu.
Slovākijas prezidents Pellegrini paziņoja, ka Rute ir apsolījis risināt jautājumu par Slovākijas gaisa telpas aizsardzību, jo iepriekšējā valdība nodeva Ukrainai Slovākijas rīcībā esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas S-300.
"Slovākijai pašlaik nav pretgaisa aizsardzības sistēmas, un tāpēc mēs ar Rutes kungu runājām par to, ka gadījumā, ja viņš tiks iecelts par alianses vadītāju, viņam būs jāatbild par Slovākijas gaisa telpas aizsardzību un aizstāvību – vismaz līdz brīdim, kad Slovākija spēs aizsargāt gaisa telpu ar savām spējām. Rute pauda gatavību risināt šo jautājumu nākotnē," teica Pellegrini.
