Vācijā atjaunota robežkontrole
Savulaik, līdz ar Šengenas zonas izveidi, vecie robežkontroles punkti Vācijā tika nojaukti un daudzviet par robežas šķērsošanu informēja vien neliela zīme. Tagad uz ceļiem izvietoti mobili robežposteņi un ikvienam, kurš grib iebraukt Vācijā, ir jārēķinās, ka viņš varētu tikt apturēts un tiks pārbaudīti viņa dokumenti.
Mērķis ir apturēt nelegālo migrantu iekļūšanu valstī. Vācija daudziem ir viens no iekārotākajiem galamērķiem. Tiesa, zinot par dokumentu pārbaudi, migranti varētu izvēlēties arī citus ceļus.
Kudors vērtēja, ka stingrākai Vācijas nostājai migrantu jautājumā ir vairāki plusi, tostarp arī attiecībā uz Vācijas iekšpolitiku.
"Tāda vācu partija kā AFD ("Alternative für Deutschland"), kas koķetē ar Putinu un Krieviju, viņi šo tēmu visu laiku cēla gaismā un līdz ar to stiprināja Putina pozīcijas Eiropā. Tagad, kad arī citi politiskie spēki runā par reālu problēmu, kura pastāv, viņi atņem kārtis tiem spēkiem, tām partijām, kas ar Krieviju ir draudzīgas. Tāpēc šis ir ļoti veselīgi," pauda Kudors.
Migrācija jākontrolē stingrāk
Tomēr ne jau tikai Vācija saskaras ar pieaugošajiem migrācijas izraisītajiem izaicinājumiem. Britu premjers Kīrs Stārmers nedēļu mijā devās uz Romu, lai apspriestu sadarbību ar savu Itālijas kolēģi cīņā pret nelegālo migrāciju. Kaut arī Itālijā pie varas ir labējie, bet Britu salās - kreisie, tomēr mērķis mazināt migrantu plūsmu abiem ir viens.
"Gan labējie, gan kreisie ir nostājušies uz šīs pozīcijas, ka stingrāk jākontrolē migrācija – ļoti labi. Ja apvienojas abi šie ideoloģiskie bloki, tad ir liela iespējamība, ka tiks īstenotas tādas rīcības politikas, kas tiešām dos rezultātus. Es priecājos. Es domāju, ka cilvēki ir attapušies," pauda Kudors.
Gan Itālijas, gan Apvienotās Karalistes krastus labākas dzīves meklētāji mēģina sasniegt ar visdažādākajiem peldlīdzekļiem, un bieži vien tie ir pārāk nedroši, lai tiktu pāri sabangotajiem ūdeņiem. Pēdējās nedēļās ir bijušas vairākas traģēdijas, par kurām mediji plaši ziņojuši.
Arī citas valstis piedzīvo līdzīgas problēmas. Jau vairākas naktis bijis ļoti nemierīgi pie Marokas robežas netālu no Spānijas pilsētas Seutas. Seuta ir viens no diviem anklāviem, kas atrodas Gibraltāra šauruma otrajā pusē un kur Eiropas Savienībai ir vienīgā sauszemes robeža ar Āfrikas kontinentu. Izmantojot sociālos tīklus, pie robežas pulcējušies tūkstošiem migrantu, kas jau kopš svētdienas mēģina kopā to šturmēt. Uz robežas ir uzbūvēti divi 10 metrus augsti žogi, tāpēc tiem tikt pāri nav tik viegli. Marokas policijai, piesaistot specvienību, vien ar milzīgām pūlēm pagaidām izdodas apturēt pūļa virzīšanos.
Problēma tikai pieaugs
Atbildot uz jautājumu, vai migrācijas spiediens Eiropā atkal pieaug, Kapustāns vērtēja, ka migrācijas spiediens vairāk vai mazāk Eiropā ir bijis visu laiku.
"Protams, tas mazliet lēkā uz augšu, uz leju, bet cilvēku skaits nav samazinājies. Ja mēs paskatāmies globālās tendences, tad savulaik bijušais Eiropas Parlamenta vadītājs Antonio Tajani bija tādu prognozi minējis, ka Āfrikas kontinentā līdz 2050. gadam cilvēku skaits pieaugs līdz 2,5 miljardiem iedzīvotāju. Tagad ir pāri vienam miljardam. Nu, ja tas tiešām tā notiks, tad ir skaidrs, ka tie varētu būt tie nākamie klienti, kuriem varētu būt interese doties ceļā," norādīja Kapustāns.
Kudors analizēja, ka ekonomiskajā sniegumā dažādos pasaules reģionos, ja skatās kaut vai IKP (iekšzemes kopproduktu) uz vienu iedzīvotāju, atšķirības starp bagātākajām valstīm un nabadzīgākajām ir dramatiskas. Protams, ka tas rada spiedienu.
"Labi, arī pirms daudziem gadsimtiem bija līdzīgi, kad eiropieši dzīvoja bagātāk un citi - nabadzīgāk, bet mobilitātes iespējas ir mainījušās. Tagad viens, divi, un cilvēks jau ir citā kontinentā un pie valsts robežas. Plus vēl tā mafija, kas grib nopelnīt uz to cilvēku pārvešanu, vēl ir papildu faktors. Tad vēl iesaistās NVO (nevalstiskās organizācijas), kas, manuprāt, nesaprot, ko dara, palīdzot. Es saprotu, ka humānisms ir jāizrāda, bet viņi dažkārt aiziet tālāk par to humānismu – viņi palīdz īstenībā tiem nelegālajiem cilvēku transportētājiem, plus politisko spriedzi tikai vairo, nevis mazina," vērtēja Kudors.
Jārīkojas vienoti
Migrantu problēma ir reāla, un to vajag risināt, turklāt šādas globālās problēmas jārisina globāli, valstīm sadarbojoties kopā. Kudors uzsvēra, ka Vācijas lēmums atjaunot robežkontroli ir iepriekšējās vieglprātības sekas.
"Eiropas Savienība kopumā nesprieda, tāpēc nākas rīkoties pašiem iekšienē. Šis jau būs sāpīgi. Es izbaudu Šengenas zonu. Vai, cik esmu laimīgs lidot uz valstīm, kas ir Šengenas zonā! Es to reāli izbaudu, jo atceros, kā bija, kad tādas nebija. Tagad tādēļ, ka [ES] nenosargāja ārējo perimetru pietiekami, [migranti] sāk apdraudēt šo iekšējo brīvo kustību, un tas ir skumji," vērtēja Kudors.
Kapustāns norādīja, ka arī Eiropas Savienībā kopumā soļi problēmas risināšanas virzienā tiek sperti, taču tie, viņaprāt, ir tikai tādi pussoļi.
"Es domāju, ka tomēr priekš tiem apmēriem, ar kādiem migranti cenšas tikt Eiropas Savienībā, ar to nav pietiekami. Kāpēc? Es saredzu vairākas vājās vietas. Numur viens, visvājākā vieta ir jūras robežas, kas būtībā netiek kontrolētas.
Tas ir reāls caurums, pa kuru migranti principā ļoti brīvi ieplūst. Viņus visus sagaida un ieved iekšā Eiropas Savienības teritorijā. Visvājākā vieta ir šī jūras robeža," norādīja Kapustāns.
Tāpat, viņaprāt, ja cilvēki Eiropas Savienībā iekļūst nelegāli, tātad rīkojas pret likumu, un nav vajadzības viņus ievest savā teritorijā un uzreiz kaut ko piešķirt, jo nav jau mehānismu, kā viņus patvēruma atteikuma gadījumā dabūt atkal ārā.
"Tagad Vācija ir attapusies un mēģina dažus tā kā deportēt uz Afganistānu un citur, sevišķi pēc teroraktiem, bet tie skaitļi ir ļoti mazi, jo nav mehānisma. Es gribētu teikt, ka tāda kardināla pagriešanās, manuprāt, tomēr īsti vēl nav. Mēs redzam mūsu kaimiņvalstī Zviedrijā, cik ir salaisti migranti, un Zviedrijas valdība savulaik pati īstenoja programmu, aicinot šos migrantus. Arī Vācija 50. gados pati sāka aicināt migrantus, un tagad jau tā ir nekontrolēta problēma," stāstīja Kapustāns.
