Triecienā nogalinātas arī 75 un 79 gadus vecas sievietes.
"Vēl trīs cilvēki tika ievainoti. Tie ir 17 gadus vecs puisis, kā arī 31 un 50 gadus veci vīrieši. Viņi ir hospitalizēti vidēji smagā stāvoklī," norādīja administrācijas vadītājs.
Dņipropetrovskas apgabalā "bija smaga nakts", atzina Lisaks. Apšaudītas Dņipro, Krivijriha un Ņikopoles rajons.
"Krivijriha. Trīs nogalināti un trīs ievainoti. Aizdegušās divas privātmājas - ugunsgrēkus savaldīja glābēji. Vairāk nekā divi desmiti māju cietušas, vēl divas nopostītas," trieciena sekas raksturoja amatpersona.
Krievijas triecienā arī daļēji sagrauta izglītības iestāde Dņipro – ievainoti divi cilvēki.
Ņikopoles rajonā ievainota 38 gadus veca sieviete. Viņa atrodas slimnīcā vidēji smagā stāvoklī, pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs.
Apšaudīta arī Harkiva – tur ievainoti vismaz 15 cilvēki, viņu vidū arī bērni, paudis pilsētas mērs Ihors Terehovs. Ienaidnieks raidīja vadāmas aviobumbas uz trim Harkivas rajoniem, toskait trāpot slimnīcai Ševčenko rajonā. Abi ievainotie bērni un viens pieaugušais guvuši vieglas traumas, bet pārējo ievainoto stāvoklis ir novērtēts kā vidēji smags, astoņi no viņiem hospitalizēti, vēsta pilsētas mērs.
Harkivas mērs norādīja: "Šī ir Harkivas centrālā daļa, blakus slimnīcai, kurā atrodas civiliedzīvotāji. Tur ir arī viesnīca, kas nedarbojas. Es nevaru pateikt, kāpēc tur īstenots trieciens. Dienas laikā bija trieciens rūpniecības objektiem, tagad privātajā sektorā. Terorisms, reāls Krievijas Federācijas terorisms pret Ukrainu, pret Harkivas civiliedzīvotājiem."
Par uzbrukumiem ziņots arī Sumu, Odesas un Hersonas apgabalā.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, atsaucoties uz Kijivas izlūkdienestu datiem, paziņojis, ka pirms ziemas iestāšanās Krievija gatavojas veikt triecienus Ukrainas kodolobjektiem. Iespējamie mērķi varētu būt atklātas sadales ierīces atomelektrostacijās un pārvades apakšstacijās, kas ir būtiskas kodolenerģijas sistēmas drošai darbībai, norādīja ministrs. Ukrainas specdienesti par iespējamiem draudiem informējuši partnerus un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
