Baltijas valstis tikušas pie ietekmīgiem portfeļiem
Šīs nedēļas lielā ziņa, ja runājam par Ukrainu, ir jaunā Eiropas Komisijas komisāru sastāva nosaukšana. Šie komisāri, protams, vēl jāapstiprina, bet no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Ukrainai tās varētu būt ārkārtīgi labas ziņas.
Proti, par ES ārpolitikas vadītāju, kā jau bija gaidāms, nominēta vēl pavisam nesen Igaunijas premjerministres amatu ieņēmusī Kaja Kallasa. Savukārt pavisam jaunajā, iepriekš nebijušajā aizsardzības komisāra amatā izvirzīts bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus.
"Šīs ir ļoti labas ziņas Ukrainai, bet arī Baltijas reģionam, ja skatās ne tikai uz Kallasas un Kubiļus portfeļiem, bet arī plašāk," norādīja Bērziņa.
Viņa piebilda, ka vēl vienā svarīgā amatā – atbildīga par tehnoloģiju suverenitāti, drošību un demokrātiju – būs Henna Virkunena, kura ir Somijas izvirzītā komisāre.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
"Somijā pēdējās nedēļās ļoti palielinās tieši hibrīdprovokācijas. Ja tehnoloģiju drošības jautājums ir tieši somietes rokās, kuras valstī ir jūtama eskalācija tieši hibrīddrošības jautājumos ar GPS traucējumiem un tamlīdzīgi un tas notiek arvien vairāk, kā tad varētu neizveidoties Eiropā sakarīgāks līmenis tieši tehnoloģiju un ar drošību saistītajos jautājumos? Dabīgi, ka uzlabosies situācija," vērtēja Bērziņa.
Savukārt par ekonomikas jautājumiem, kas arī ir būtiski Ukrainai, pašlaik izskatās, ka atbildīgs būs Latvijas izvirzītais komisārs Valdis Dombrovskis.
"Tātad no dažādiem skatījumiem un griezumiem par Ukrainu atbildīgi ir ļoti spējīgi cilvēki no Baltijas reģiona. Tas, no vienas puses, varētu likties pārsteigums, jo līdz šim varbūt lielvalstis nav gribējušas, ka Baltijas reģionam ir teikšana par lielajiem stratēģiskajiem jautājumiem, bet savā ziņā tas laiks ir pagājis," vērtēja Bērziņa.
Protams, lielvalstīm piešķirti atbildīgi amati citās svarīgās jomās. Piemēram, par industriālo stratēģiju atbildīga būs Francija, bet par zaļā kursa un godīgas konkurences politiku – Spānija.
"Tas nozīmē, ka varbūt šie nozīmīgie drošības jautājumi, nozīmīgie Ukrainas jautājumi tomēr paliks baltiešiem. Paplašināšanās portfelis arī tomēr paliek vairāk Eiropas austrumos, bet citi ekonomiskie jautājumi ar drusku augstākiem amatiem paliks Francijai un Spānijai. Tas varbūt tādā prestiža ziņā apmierina Franciju, apmierina Spāniju, bet tādos saturiskajos jautājumos vadību ieņem Baltijas reģions un Eiropas austrumi," norādīja Bērziņa.
Tas ir loģiski, ņemot vērā, ka tieši Baltijas valstīm un Eiropas austrumiem ir vislielākā pieredze ar to, kā tikt galā ar Krieviju, kā arī vislielākais apdraudējuma risks.
"Tie, kuri saprot, ko nozīmē integrēties Eiropas Savienībā, ātri attīstīties un veikt reformas, tie arī būs tie, kuri ir atbildīgi par Ukrainas jautājumu – tas ir loģiski un forši," vērtēja Bērziņa.
Drošības politikas eksperte pauda, ka līdz ar šo komisāru maiņu arī Eiropas politika noteikti kļūs agresīvāka tieši Krievijas–Ukrainas kara jautājumā.
"Absolūti. Es neredzu, kā spāņa Borela vietā nākot Kajai Kallasai, var nemainīties Eiropas Savienības politika. Ja ir jauns portfelis komisāram tieši par aizsardzību, un jautājums, kā un ko ražo, būs lietuvieša rokās, kā tas var nebūt kaut kas ambiciozāks, kā tas ir bijis līdz šim?" sprieda Bērziņa.
Baltijas līderi aizstāv Ukrainas intereses
Skaidrs, protams, ka lēmumi Eiropas Savienībā netiek pieņemti vienbalsīgi. Jautājumi par militāro ražošanu tāpat jāsaskaņo ar industriālo stratēģiju un tamlīdzīgi, taču politikā bieži vien svarīgs ir tieši pirmais impulss.
"Tas, ka šo politiku var no pašiem pirmsākumiem tomēr veidot Baltijas reģions ar vislielāko saprašanu un arī vislielākajām pozitīvajām emocijām par Ukrainu, tas būs ārkārtīgi nozīmīgi," uzsvēra Bērziņa.
Svarīgi arī, ka šonedēļ Kijivā viesojās Igaunijas prezidents Alars Kariss, kurš, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja, ka būtu pēdējais laiks pārkāpt visas Krievijas noteiktās sarkanās līnijas, un tad jāsāk tā spiest ārā no Ukrainas teritorijām.
"Igaunijas prezidents runā ļoti skaidru valodu. Tāpat arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, runājot ar Lielbritānijas BBC, uzstāja uz to, ka vispār nevajadzētu būt ierobežojumiem ieroču sistēmām. Skaidrs, ka no Baltijas valstīm līderi izsaka ļoti konkrētu politiku, kas uzstāj uz to, ka vajag aizstāvēt Ukrainu, ka Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt. Tādu neminstināšanos jūt tieši no Baltijas reģiona," norādīja Bērziņa.
Eiropas jautājumi Trampam ir svarīgi
Arī no Amerikas Savienoto Valstu viedokļa raugoties, par jauno komisāru amatu sadali nevajadzētu rasties iebildumiem, uzsvēra Bērziņa. Vienīgās bažas varētu rasties par to, kāda būs Eiropas aizsardzības industriālā politika jeb ko tas nozīmēs Eiropas pašreizējām attiecībām ar Amerikas militārās ražošanas kompānijām. Amerikas militārajai industrijai iepirkumi no Eiropas ir ļoti būtiski.
Tāpēc jaunajiem komisāriem būs svarīgi nodot skaidru vēstījumu, ka pasūtījumi no Amerikas nesaruks, vienkārši Eiropa pati palielinās arī savu ražošanu, norādīja drošības politikas eksperte.
"Tas nav līdz šim bijis skaidrs. Pat Harisas nākamajai komandai tas būs ļoti jāskaidro tādēļ, ka absolūti visiem, kas ir ar Pentagonu vai administrāciju saistīti jebkurā politiskajā partijā, nav saprašana par to, ka Eiropas Savienības līmeņa aizsardzības politika varētu būt Amerikas interesēs. Bet tas būs vēl sarežģītāks jautājums, ja būs Trampa administrācija," atzina Bērziņa.
Amerikas Savienotajās Valstīs arvien karstāks kļūst prezidenta priekšvēlēšanu laiks. Lai gan aptaujas liecina, ka jautājumā par nākamo prezidentu Ukrainas tēma ir svarīga ļoti mazam vēlētāju skaitam, abi kandidāti par Ukrainu runā visai bieži.
"Izskatās, ka šajā vēlēšanu ciklā Eiropas drošība ir ārkārtīgi nozīmīga abiem kandidātiem. Ja mēs skatāmies uz to, ka abi kandidāti atkārtoti atgriežas, jo īpaši Tramps, pie Eiropas jautājumiem pat tad, ja tiek uzdoti jautājumi par citiem reģioniem, kļūst skaidrs, ka šis nav mazsvarīgs vai pēdējais jautājums ārpolitikā," atzina Bērziņa.
Arī Tramps savā retorikā īpaši uzsver savas attiecības ar Eiropas līderiem. Tad, kad Harisa debatēs Trampam uzbruka, paužot, ka Eiropā viņu apsmej, viņš norādīja, ka ir tieši otrādi – Eiropā viņu ļoti cienot Viktors Orbāns, stāstīja drošības politikas eksperte.
"It kā smieklīgi, jā, bet nudien, ja skatās, kurš ir viņa lielākais draugs – Viktors Orbāns. Savukārt tad, kad uzdeva Trampam jautājumu par Afganistānu, viņš uzstāja uz to, ka arī Stoltenbergs viņu ļoti slavējis par to, ka viņš palielināja NATO aizsardzības budžetus. Nu kāpēc jautājumā par Afganistānu būtu jārunā par Eiropas aizsardzības ieguldījumiem? Bet tas bija tas, par ko viņš vēlējās runāt. Viņam acīmredzot ir iespēja Eiropas jautājumos parādīt viņa sapratnē viņa ļoti veiksmīgo pirmā termiņa pieredzi," analizēja Bērziņa.
Tāpat Tramps uzsver, ka ir tas politiķis, no kura Eiropas līderi visvairāk baidās un vienlaikus, kuru arī visvairāk respektē jeb ciena. Bailes un cieņu viņš savelk kopā kā vienu un to pašu, stāstīja drošības politikas eksperte.
"Trampa skatījumā viņš ir sasniedzis vajadzīgos rezultātus Eiropā pagājušajā termiņā, un tāpēc viņš grib atgriezties. Skaidrs, ka viņa politika Eiropā ir bijis milzīgs veiksmes stāsts, par kuru viņš grib lepoties lielākajā politiskajā skatuvē Amerikā. Tas ir tāds skaidrs mājiens Eiropai par to, ko Eiropa varētu sagaidīt – nevis to, ka Eiropa būs mazsvarīga Trampam, bet, ka savu varu, savu teikšanu, savu cieņas meklējumu pieeju viņš turpinās Eiropā arī turpmāk, ja viņu atkal ievēlēs," skaidroja Bērziņa.
Savukārt Ukrainas jautājums Trampam ir kas tāds, kas nav tieši saistīts ar Amerikas interesēm un Amerikas nākotni. Viņa retorikā saklausāms, ka Ukraina ir nošķirta no Eiropas un Amerikas, ka tā ir tikai pelēkā zona starp Krieviju, un jautājumus par Ukrainu vajadzētu nolikt mazāk svarīgo aktualitāšu sarakstā. Harisas pieeja, protams, ir pilnīgi pretēja, stāstīja drošības politikas eksperte.
"Harisai ir pavisam cita pieeja retoriski. Tad, kad Harisa runā par Ukrainu, viņa runā par to kā par vērtību jautājumu, par to, ka atbalsts Ukrainai ir nepieciešams tādēļ, ka padoties vai atdot Ukrainu nav tas, kā rīkotos amerikāņi. Viņa savelk amerikāņu un Amerikas identiāti ar Ukrainas brīvību un Ukrainas interesēm, ka tieši Amerikas ieroči ir atbildīgi par šī brīža Ukrainas brīvību," norādīja Bērziņa.
