Jaunā Francijas valdība izveidota pēc politiskās krīzes, ko izraisīja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Tajās nedz kreisie, nedz centristi, nedz labējie nespēja iegūt valdības veidošanai nepieciešamo absolūto vairākumu. Pēc ilgstošām sarunām sestdienas vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons beidzot paziņoja jaunās valdības sastāvu Mišela Barnjē no konservatīvās Republikāņu partijas vadībā.
Taču līdz iznākumam nonākt nav bijis viegli. Kā atklājuši valdības izveides sarunām pietuvināti avoti, sarunas par 39 valdības locekļu amatu sadali turpinājušās vēl sestdien, un brīžiem saspīlējums starp Makronu un Barnjē bijis liels. Lai gan vēlēšanās uzvarēja Jaunā Tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", zaļos un komunistus, jaunā valdība ir labējāka nekā iepriekšējā, un ministru amats nav ticis nevienam no Jaunās Tautas frontes. Vienīgais kreisi centriskais politiķis valdībā ir mazpazīstamais Didjē Migo. Šis bijušais sociālistu politiķis iecelts tieslietu ministra amatā.
Runājot par dažiem no ministru amatiem, labēji centriskās Demokrātiskās kustības pārstāvis Žans Noels Baro iecelts par ārlietu ministru, bet iekšlietu ministra amatā, kura atbildības jomā ir arī imigrācijas politika, iecelts konservatīvo pārstāvis Brino Retailo. Bet aizsardzības ministra amatu saglabā Makrona sabiedrotais Sebastjēns Lekorns.
Politikas analītiķis Filips Moro Ševrolē norādīja, ka paredzēt to, cik ilgi šī valdība noturēsies, ir grūti, taču skaidrs esot tas, ka tai nebūs viegli vienoties. "Mēs nezinām, cik ilgi tā izturēs, to ir grūti pateikt. Tās vairākums ir ļoti neliels un tai pietrūks parlamenta vairākuma atbalsts. Nezinām, kā tā spēs virzīt cauri likumus, kuri būs jāpieņem. Nezinām, kā viņi valdīs pār valsti šāda formā," atzīmēja analītiķis.
Lai gan centriskajām un konservatīvajām partijām izdevās apvienot spēkus, taču, lai paliktu pie varas un panāktu, ka sadrumstalotais parlaments pieņem likumprojektus, tās būs atkarīgas no citiem, jo īpaši no Marinas Lepēnas. Tas nozīmē – būs vairāk piekāpšanos. Ar jauno valdību nav apmierināti kreisie spēki un viņu atbalstītāji.
Situāciju skaidroja Jaunās Tautas frontes politiķe Šarlote Minvjela: "Jūtamies neticami sarūgtināti. Mums tā šķita kā liela uzvara – spēt cīnīties ar galēji labējiem un parlamentā iegūt lielāko skaitu deputātu, bet tagad mēs esam nonākuši pie konservatīvas valdības, vēl konservatīvākas nekā iepriekšējā. Ir sajūta, ka mums atņemta demokrātija, jo – kā tu vari pārliecināt iet cilvēkus balsot, kad valdībā neatspoguļojas vēlēšanu rezultāts?"
Opozīcijas politiķi no kreisajiem spēkiem jau ir paziņojuši, ka rosinās neuzticības balsojumu valdībai. Bet tūkstošiem kreiso atbalstītāji jau pirms valdības sastāva paziņošanas sestdien izgāja Parīzes un citu Francijas pilsētu ielās, cenšoties norādīt uz to, ka valdība neatspoguļo parlamenta vēlēšanu rezultātus. Pašreiz uzmanības centrā Francijā ir ekonomikas problēmas, un tieši to risināšana arī būs pirmais lielais jaunās valdības uzdevums.
Nākammēnes parlamentā jāiesniedz 2025. gada budžeta plāns, un šis uzdevums gulstas uz 33 gadus vecā Antuāna Armāna pleciem. Jaunais finanšu ministrs iepriekš vadīja parlamenta ekonomikas komisiju. Tikmēr Eiropas Savienība vēl nesen sāka formālu procedūru pret Franciju par budžeta noteikumu neievērošanu. Jo Francijas budžeta deficīts pārsniedz Eiropas Savienības normas noteiktos 3%.
Pirmā Francijas jaunās valdības sēde paredzēta pirmdien, bet 1. oktobrī premjers Barnjē teiks runu parlamentā par nozīmīgākajiem politikas plāniem, savukārt vēlāk viņam būs jāiesniedz parlamentā izstrādātais budžeta plāns.
