Jau šodien Brandenburgā notiks landtāga vēlēšanas. Tā būs jau trešā reize šomēnes, kad pie vēlēšanu urnām dosies kādas Vācijas federālās zemes iedzīvotāji. Septembra sākumā to jau darīja vēlētāji Tīringenē un Saksijā, kur gana pārliecinošu uzvaru guva kā AfD, tā arī BSW.
Kamēr viena partija savus spēkus, šķiet, nofokusējusi uz jauniešiem, izmantojot sociālos tīklus un brīvā laika pavades pulciņus, cita apņēmusies piedāvāt valstī vēl iepriekš nepieredzētu sociālo un ekonomisko politiku.
"Alternatīva Vācijai" lielākais spēks – gados jauni un vēl topošie vēlētāji
Vairāk nekā trešdaļa AfD atbalstītāju Tīringenē un Saksijā bija jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, pēc septembra sākumā notikušajām vēlēšanām ziņoja aģentūra AFP.
"Viņi pamanīja, ka viss vairs nestrādā," partijas "Alternatīva Vācijai" atbalsta mītiņā aģentūrai AFP stāstīja kāds jaunietis. Viņš arī stāstīja, ka šobrīd dzīve valsts austrumdaļā nemaz nav tik viegla, un tāpēc viņa 72 gadus vecā vecmāmiņa atgriezusies darbā par medmāsu, lai papildinātu savu valsts pensiju. Tā Austrumvācijā ir krietni mazāka nekā rietumu daļā.
Tikmēr kāds 14 gadus vecs jaunietis Džeisons žurnālistiem stāstīja, ka viņa vecāki ierasti balsojuši par sociāldemokrātiem, taču viņu pašu AfD piesaistījis tas, ka viņš "savā valstī vairs nejūtas droši", bet partija sola to risināt.
"Dažiem maniem draugiem migranti uzbruka ar nažiem, un viņiem nācās doties uz slimnīcu," viņš teica.
Brandenburgā partijai ir spēcīgs jauniešu atbalsts. Turklāt viņi par AfD balsot pārliecina arī savus ģimenes locekļus. Bērnu un jauniešu uzmanību politiķi jau ilgstoši piesaista dažādos kreatīvos veidos.
Partija uzrunā jauniešus caur "TikTok" un interešu klubiem
Vēl šī gada vidū veiktais pētījums liecināja, ka viens no galvenajiem "Alternatīva Vācijai" trumpjiem bija tieši jauniešu vidū populārā lietotne "TikTok".
No visām Vācijas parlamentā pārstāvētajām partijām tieši AfD šo sociālo tīklu bija izmantojusi visaktīvāk un vairāk.
Piemēram, partijas līdere Alise Veidela ir viena no piecām Vācijā ietekmīgākajām politiskajām personām, kas darbojas vietnē "TikTok". Tikmēr "Alternatīva Vācijai" deputāts Ulrihs Zigmunds no Saksijas-Anhaltes federālās zemes Austrumvācijā bija pirmajā vietā ar vairāk nekā 400 000 sekotāju.
Taču jaunos vēlētājus partija piesaista arī ārpus sociālajiem tīkliem.
"Brandenburgā AfD ir vienīgā partija, kas izplata skrejlapas pie skolām," ziņu aģentūrai AFP sacīja Trīras universitātes profesore Anna Sofija Heinca.
Aktīva esot arī partijas jauniešu organizācija "Junge Alternative" (Jaunā alternatīva). Tā piedāvā virkni brīvā laika pavadīšanas pasākumu, tostarp bārbekjū vakarus, spēles vai boulingu un arī izglītojošas ekskursijas, stāstīja Heinca.
AfD vēstījums jauniešiem esot balstīts uz partijas galvenajām nostādnēm – tā iebilst pašreizējai imigrācijas un vides politikai valstī, ir pret Vācijas atbalstu Ukrainai, kā arī valdošajām partijām pārmet ekonomikas stagnāciju.
Daži AfD politiķi pat ir aicinājuši izbeigt pēc Otrā pasaules kara Vācijā valdošo nožēlas kultūru par nacistu noziegumiem.
Uz AfD popularitātes viļņa šogad arī jauna kreisā partija
Saksijā un Tīringenē trešo augstāko vēlētāju atbalstu ieguva tikai šogad dibinātā Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW). Un arī Brandenburgas landtāga vēlēšanās viņai sola labus panākumus jeb ceturto vietu. Itin labi BSW šovasar veicās arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iegūstot sešas no kopā 96 Vācijai paredzētajām eiroparlamentāriešu vietām.
Aprīļa beigās Berlīnē notikušajā preses konferencē Vāgenknehta savas popularitātes fenomenu izskaidroja sev raksturīgā, vienkāršā valodā:
"Ir skaidrs, ka mums ir valdība, kas ir ļoti nepopulāra. (..) Vācijas ekonomika ir krīzē... Mums ir bijusi inflācija, kas pārsniedz vidējo līmeni, un valdības partiju popularitāte ir ļoti kritusi. Un, protams, tas ir novedis pie tā, ka AfD un galēji labējā spektra pārstāvju pozīcijas ir kļuvušas stiprākas."
Politiķe iepriekš darbojās kreiso ekstrēmistu partijā "Die Linke" (Kreisie), taču to pameta, jo šis spēks, viņasprāt, "vairs nespēja sasniegt tos cilvēkus, kuri ir neapmierināti un vēlas nopietnu alternatīvu".
BSW kļuvusi īpaši populāra Austrumvācijā. "Die Linke" Bundestāga frakcijas loceklis Kristiāns Leije norādīja, ka, viņaprāt, tieši Zāras Vāgenknehtas savienība šobrīd ir spēcīgākais AfD pretinieks.
"Daudzi cilvēki pamatoti uzskata, ka valdība neveido darbaļaudīm labvēlīgu politiku. Viss kļūst arvien dārgāks, kara un sankciju politika ir veicinājusi inflāciju, un valsts infrastruktūra ir briesmīgā stāvoklī," viņš pagājušajā gadā sacīja sarunā ar mediju DW.
Abi politiskie spēki ir pret Vācijas atbalstu Ukrainai
Lai arī publiski par iespēju veidot kopīgu koalīciju abas partijas runā izvairīgi, tām kopīga ir vēlme tālināties no ES politikas un vērtībām, izbeigt atbalstu Ukrainai un sankcijas pret Krieviju, kā arī demilitarizēt ES un izvest no kontinenta ASV kodolieročus.
Aprīlī Berlīnē notikušā preses konferencē Vāgenknehta sacīja, ka Rietumi varētu pārtraukt bruņot Ukrainu, ja Krievija piekristu tūlītējam pamieram. Tas savukārt, visticamāk, piespiestu Ukrainu atteikties no vēlmes atgūt Krievijas anektētās teritorijas.
Tikmēr par AfD iespējamo saistību ar Kremli tiek vēstīts jau ilgāku laiku. Vēl šogad tās politiķis Petrs Bistrons, kurš bija arī viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu jaunajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā, tika turēts aizdomās par naudas pieņemšanu no Krievijas.
Un tieši "Alternatīva Vācijai" vēl pirms gada tiesājās ar valsti par ieroču piegādēm Ukrainai.
Austrumvācijas vēlētāji šādu partiju attieksmi pret karu Ukrainā gan vairāk atbalsta, nekā peļ.
Saskaņā ar šā gada sākumā publicēto sabiedriskās domas pētījumu institūta "Allensbach" drošības ziņojumu
76% respondentu Austrumvācijā baidās, ka, atbalstot Ukrainu, Vācija varētu tikt ievilkta militārā konfliktā. Rietumos šis rādītājs ir ievērojami zemāks - 44%.
"Daudzi cilvēki austrumos baidās no kara eskalācijas, ko izraisītu turpmākas ieroču piegādes," medijam DW skaidroja vēsturniece Katja Hoijere. "Pēdējās nedēļās esmu vairākkārt dzirdējusi argumentu, ka Krieviju tik un tā nevar uzvarēt un ka turpmāks atbalsts Ukrainai tikai nevajadzīgi provocētu un novilcinātu karu."
Eksperte skaidroja, ka tas, iespējams, ir saistīts arī ar padomju varas pieredzi Austrumvācijā līdz Berlīnes mūra krišanai un Vācijas atkalapvienošanai.
"Padomju Savienība bija viena no divām pasaules lielvarām, un bijību pret to uz šodienas Krieviju "pārnesa" daļa iedzīvotāju austrumos, bet ne tik daudzi rietumos." Turklāt Austrumvācijā, viņasprāt, arī pēc Padomju Savienības krišanas ne visiem uztvere par laiku tajā bija viennozīmīgi negatīva.
Kāpēc vācieši pieslienas populistiem?
Daži analītiķi apgalvo, ka Vāgenknehtas popularitāte skaidrojama ar pavisam svaigu piedāvājumu tautai – konservatīvās sociālās vērtības apvienojumā ar sociālistiskajām ekonomiskajām vērtībām.
Turklāt viņai ir labas izredzes sev pievilināt arī līdzšinējos AfD vēlētājus, sarunā ar DW vērtēja Manheimas Universitātes politikas zinātņu doktore Sāra Vāgnere.
"Mēs redzam, ka imigrācijas jautājums ir ļoti cieši saistīts ar Vāgenknehtu. Tomēr viņas potenciāls neaprobežojas tikai ar cilvēkiem, kas kritiski vērtē imigrāciju – viņa atbalstu saņem arī no cilvēkiem, kas kopumā ir konservatīvi noskaņoti – piemēram, no tiem, kas kritiski vērtē klimata aizsardzību vai ir pret LGBTQ+ kopienu tiesībām," viņa teica. "[AfD vēlētāji] ir tie, kuri ir neapmierināti ar demokrātiju, kuri ir konservatīvi noskaņoti, un, lai gan daudzi no viņiem ne vienmēr jūtas ērti balsot par AfD, viņi neredz citu partiju, par kuru varētu balsot," viņa sacīja.
Taču vēl gan AfD, gan arī BSW popularitāte ir daļēji skaidrojama ar tā dēvēto "protesta balsojumu" – kad partiju ar tās atbalstītājiem nevieno ideoloģija, taču vēlētāji ar savu balsi vēlas parādīt neapmierinātību ar līdz šim valdījušo politiķu darbu.
SPD zaudējums Brandenburgā var nozīmēt Šolca valdības beigas
Tīringenē un Saksijā notikušajās landtāga vēlēšanās Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvētie Sociāldemokrāti (SPD) spēja izcīnīt tikai 6,1% un 7,3% balsu. Brandenburgā partijai varētu klāties nedaudz labāk - te gan AfD, gan SPD sola vismaz 25% vēlētāju atbalstu.
Taču, ja sociāldemokrāti šeit piedzīvos kārtējo smago zaudējumu, vairāki anonīmi avoti SPD sarunā ar mediju "Politico" norādīja, ka zaudējums Brandenburgā varētu novest pie valdošās koalīcijas – SPD, Zaļo un Brīvo demokrātu partijas (FDP) – sabrukuma.
Turklāt arī pašu Šolcu, visticamāk, gaidītu nu jau drīzumā aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena liktenis. Lai atgūtu popularitāti, viņam partijas iekšienē jau izraudzīta spēcīga alternatīva – aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
