Kopš gada sākuma Ukrainas droni ir trāpījuši aptuveni 33 ar naftu saistītiem objektiem Krievijā, galvenokārt naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz avotiem vēsta medijs "Kyiv Independent".
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnijā izteicās, ka triecieni doti vairāk nekā 30 objektiem. Daži triecieni skāruši objektus Krievijas apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu, bet citi pat 1500 kilometru attālumā. Saskaņā ar Lielbritānijā bāzētā Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta ziņojumu Ukrainas bezpilota lidaparāti spēj nolidot lielākus attālumus nekā jebkad agrāk, apdraudot vairāk nekā pusi no Krievijas kopējās rafinēšanas jaudas.
Tuvi vai tāli, triecieni viennozīmīgi ir ļoti svarīgi, jo tie var būtiski ietekmēt Krievijas ekonomiku. Taču, lai tas notiktu, šādiem triecieniem būtu jābūt daudz vairāk. Kā norādījis medijs, atsaucoties uz anonīmu Rietumu amatpersonu, līdz šim triecieni pārsvarā skāruši degvielas pārstrādes iekārtas, kas nepieciešamas Krievijas armijas apgādei frontē. Un tas ir saprotami, jo galvenais mērķis ir novājināt spēkus kara laukā, un arī resursi, ar kuriem izdarīt triecienus tomēr ir ierobežoti. Analītiķi norādījuši, ka visspēcīgākās sekas uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām bija pavasarī, kad vienlaikus cieta daudzas rūpnīcas.
Tomēr līdz ar masīvu un vienreizīgu triecienu beigām Krievija ir atguvusies, naftas eksports pa jūru ir nepārtraukti pieaudzis.
Saskaņā ar Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra datiem tikai pagājušajā mēnesī vien Krievija no jēlnaftas eksporta un naftas produktu eksporta pa jūru nopelnīja aptuveni 520 miljonus ASV dolāru dienā.
Situācija varētu mainīties ar tāla darbības rādiusa raķetēm
Kā uzskata domnīcas "Carnegie" pētnieks Sergejs Vakuļenko, Krievijas naftas sektors ir pārāk liels, lai izjustu būtisku bezpilota lidaparātu uzbrukumu ietekmi. Viņš skaidrojis, ka, lai gan bezpilota lidaparāti ir rentabli, tie var pārvadāt tikai 5–50 kilogramus smagu sprāgstvielu, kas ir pietiekami, lai iznīcinātu, piemēram, destilācijas torņus, taču ar to nepietiek, lai rūpnīcas pilnībā iznīcinātu. Situācija gan varētu mainīties, ja Rietumi atļaus Ukrainai Krievijas teritorijā izmantot Rietumos ražotas tāla darbības rādiusa raķetes. Tās var pārvadāt simtiem kilogramu sprāgstvielu, nodarot daudz lielākus zaudējumus.
Skeptisks par šo raķešu spējām dot plašus triecienu Krievijas naftas objektiem gan ir Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta pētnieks Saša Bruhmans, kurš vērsa uzmanību uz raķešu augsto dārdzību un to, ka šo raķešu izmantošana triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām Rietumos varētu tikt uztverta problemātiski. Bet militārais analītiķis Anderss Puks Nīlsens gan neuzskata, ka galvenais Ukrainas triecienu mērķis ir atņemt Krievijai ienākumus.
"Naftas pārstrādes rūpnīca pārstrādā jēlnaftu dažādos naftas produktos – benzīnā, dīzelī, aviācijas degvielā. Un, dodot triecienu šīm rūpnīcām, Ukraina rada degvielas trūkumu Krievijā. Uzbrukumu mērķis ir ne tik ļoti liegt Krievijas valstij ienākumu avotu, bet gan tas, ka triecieni Krievijas sabiedrībā kopumā rada degvielas trūkumu un ir jāīsteno lēmumi par degvielas sadali starp armiju un sabiedrību. Bet maz ticams, ka valsts liktu armijai taupīt degvielu, tādēļ tas pamatā ietekmētu sabiedrību un tas radītu inflāciju," atzīmēja Nīlsens.
Jāpiekrīt, ka esošie Ukrainas triecieni, gan Rietumu sankcijas jau tagad rada spiedienu Krievijas iekšienē. Piemēram, gada inflācija Krievijā augustā veidoja 9%, krietni pārsniedzot valdības noteikto 4% mērķi, un naudas grūšana Kremļa kara mašīnā inflāciju tikai veicina vēl vairāk. Kaut arī pilnīgs Krievijas naftas sektora sabrukums īstermiņā ir maz ticams, tas tomēr saskaras ar būtiskiem riskiem un izaicinājumiem, kas var izraisīt ilgtermiņa lejupslīdi.
Tikmēr Krievija turpina apšaudīt Ukrainu, uzbrūkot arī civilajai infrastruktūrai. Aizvadītajā naktī Krievijas spēki ar vadāmajām aviobumbām uzbrukuši Harkivai. Aviobumbai trāpot blīvi apdzīvotā apkaimē, kopumā pagājušas nakts uzbrukumos Harkivai postījumi nodarīti vismaz 18 daudzstāvu namiem. Smagāk triecienā cietis viens daudzdzīvokļu nams, kur ievainots 21 cilvēks, tostarp trīs bērni. Astoņi cietušie hospitalizēti, divi no viņiem – 17 gadus vecs puisis un 39 gadus veca sieviete – ir smagā stāvoklī. Aicinot iedzīvotājus neignorēt gaisa trauksmes sirēnas, pilsētas mērs Ihors Terehovs norādījis, ka palielinājusies apšaužu intensitāte – pilsēta pakļauta uzbrukumiem kā dienā, tā naktī.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
