Vairāk nekā pusei iedzīvotāju draud bads. Satraukumu rada arī bažas par etniskiem noziegumiem, un izskan aicinājumi no ANO par militāras misijas organizēšanu, lai pasargātu civiliedzīvotājus.
Visu karš pret visiem
Aizmirstais karš, visu karš pret visiem, pasaulē lielākā humānā katastrofa. Šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kas raksturo karadarbību Sudānā. Pēdējais konflikts izcēlies starp diviem iepriekšējiem sabiedrotajiem – Sudānas bruņotajiem spēkiem un paramilitārajiem "Ātrā atbalsta spēkiem".
Abi agrākie sabiedrotie gāza vairāk nekā 30 gadus pie varas esošo prezidentu Omāru el Bešīru, taču nespēja vienoties par valsts un, it īpaši bruņoto spēku, nākotni.
Pēc neilga šķietami demokrātiska pārejas procesa Sudānas bruņotie spēki nolēma savā struktūrā iekļaut arī ātrās reaģēšanas spēkus, taču tas izraisīja asas diskusijas, kas pēc tam pārauga bruņotā konfliktā. Taču lielākie cietēji ir civiliedzīvotāji.
"Esam atklājuši, ka Sudānā karojošās puses – pārsvarā Sudānas bruņotie spēki un paramilitārie "Ātrā atbalsta spēki" kopā ar saviem atbalstītājiem pastrādājuši šausminošus pārkāpumus. Mums ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vairāki no šiem pārkāpumiem ir starptautiski noziegumi. Tie izpaudās dažādos veidos, balstoties uz upuru vecumu un dzimumu, un ietekmi mēs jutīsim vēl vairākus gadu desmitus," vēsta ANO faktu vākšanas misijas Sudānā vadītājs Muhameds Čande Otmans.
Šobrīd notiekošais konflikts savā būtībā ietver neatrisinātus iepriekšējo gadu desmitu un pat gadsimtu konfliktus. Visu karš pret visiem patiešām raksturo tā būtību. Katrā no abām pusēm par sabiedrotajiem ir dažādi mazāki grupējumi, kas cīnās par savām interesēm un pārliecību.
No vienas puses, konflikts ir par varu – kurš pārvaldīs valsti. Taču tas ir arī karš starp ekonomikām – starp turīgo, bet resursiem nabadzīgo Sudānas ziemeļu daļu un nabadzīgo, bet zemes dzīļu resursu bagāto dienvidu daļu.
Konfliktā ir saskatāmas genocīda pazīmes
Tas ir arī reliģisks konflikts starp austrumos un centrālajā daļā pārsvarā islāma ticīgajiem, pret kristiešiem un rietumos esošajiem Āfrikas pagānisko reliģiju ticīgajiem. Arī tautībai un rasei ir liela nozīme, jo Sudānā dzīvo vairāk nekā 500 tautu. Pēc vairāku ziņu aģentūru pētījumiem, īpaši smagi klājas valsts rietumu provincē Darfūrā, kur dzīvo etniskās masalītu ciltis, kurām ir sava valoda, reliģija un tradīcijas.
Masalīti kopā ar citām ne-arābu tautām vairākkārt sacēlušies pret Sudānas centrālo varu, lai iegūtu autonomiju vai pat neatkarību. Aģentūra "Reuters" savos pētījumos atklājusi, ka Darfūras provincē ir pazīmes par genocīdu. Vairākas sievietes dalījušās ar saviem stāstiem par masveida izvarošanām un karavīru ņirgāšanos, ka tagad masalītu sievietes laidīs pasaulē musulmaņu bērnus.
Taču aģentūras pētījumā atklājas arī vīriešu liktenis – bēgļu nometnēs kaimiņvalstīs vairāk nekā 70% ir sievietes, jo pēc viņu liecībām visus vīriešus "Ātrā atbalsta spēkos" ietilpstošie islāma ekstrēmisti nogalina, to vidū arī mazus bērnus. Pastrādāto noziegumu smagumu parāda arī ANO veidotā misija, kurai bija uzdots noskaidrot aktuālo situāciju kara plosītajā valstī.
"Mūsu atklāto noziegumu smagums un karojošo pušu nespēja aizsargāt civiliedzīvotājus parāda nepieciešamību pēc steidzamas iejaukšanās. Mūsu ziņojumā iesakām un aicinām izvietot neatkarīgus militāros spēkus, lai aizsargātu iedzīvotājus. Mēs vēlreiz aicinām abas karojošās puses pildīt saistības saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un nekavējoties pārtraukt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem," uzsver ANO faktu vākšanas misijas vadītājs Muhameds Čande Otmans.
Sudānai ir nepieciešama pasaules uzmanība
Civiliedzīvotāji cieš ne tikai no tiešās karadarbības, bet arī bada un slimībām. Savas mājas bijuši spiesti pamest vairāk nekā 12 miljoni iedzīvotāju. Pēc ANO Pasaules Pārtikas organizācijas datiem vairāk nekā pusei Sudānas iedzīvotāju nepieciešama tūlītēja humānā palīdzība.
"Pēc mums pieejamajiem datiem, līdz šim nogalināti vairāk nekā 20 000 cilvēku, pārvietoti vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju valsts iekšienē, bet vēl divi miljoni bija spiesti atstāt Sudānu. Šī ir pasaulē lielākā pārvietoto iedzīvotāju krīze.
Ārkārtas situācijas mērogs ir šokējošs, tāpat kā nepietiekamie pasākumi, kas veikti, lai ierobežotu konfliktu un reaģētu uz ciešanām, ko tas rada," atzīst Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.
Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji uzsver, ka Sudānas konflikta risināšanai un karadarbības pārtraukšanai nepieciešama pasaules uzmanība, jo humānā krīze sākusi skart arī kaimiņvalstis, īpaši Dienvidsudānu, kur nonācis lielākais skaits Sudānas bēgļu.
