Krnovā izpostīts vesels māju rajons. Par ūdens sadragātajiem dārziem, iznīcinātajām siltumnīcām un sagāztajiem žogiem neviens nepārdzīvo, jo izpostītas arī mājas. Un jau pāris dienas pēc plūdiem parādās pelējuma smaka.
Priekšā vēl ziema. Ārā paliek vēsāks, un elektrības arvien vēl nav. Kādu namu palīdzēt sakopt atbraukuši pieaugušie bērni un viņu draugi.
No iekšpuses ēka izskatās tā, it kā to vēl tikai plāno nodot ekspluatācijā. Parketa grīdas jau izrautas, durvju ailes tukšas, jo bija gatavotas no koka. Virtuvē dažas mēbeles palikušas, bet tās arī metīs ārā.
Īpašniece norādīja, ka pirms 27 gadiem bija lielie plūdi. Stihijai tik drīz nevajadzēja atgriezties.
"Es nedomāju, ka visiem ir apdrošināšana pret plūdiem. Jo lieli plūdi bija 1997. gadā un mēs domājām, ka tie neatgriezīsies vismaz 50 gadus. Tie bija simtgades plūdi, kuri atgriezās pēc 27 gadiem," stāstīja nama īpašnieces dēls Jakubs.
Viņš arī paspējis nofilmēt, kā upe ienāk istabā.
"Mēs dzīvojam augšstāvā, bet domāju, ka mammai būs jādzīvo kaut kur citur, kamēr šeit kļūs apdzīvojamāks. Jo mums nav nedz elektrības, nedz siltā ūdens," Jakubs secināja.
Un arī jaunieši drīz dosies prom, lai atgrieztos universitātē. Viņi norāda, ka vēl laimējies: kaimiņu mājā cilvēkiem nav iespēju apmesties citur un māju atjaunot pakāpeniski. Tur ģimene ar diviem bērniem dzīvo vienā istabā un suņa būda nolikta uz jumta terases. Kā pauda nama īpašniece, šādu stāstu šeit ir desmitiem, ja ne simtiem.
