ELA šobrīd ir 30 latviešu un Latvijas sadraudzības organizācijas kopumā 19 valstīs Eiropā un tās kaimiņos. Kopsapulcē apspriesti dažādi jautājumi, tostarp kā stiprināt Latviju drošības un arī politiskā līmenī. Zināmi panākumi ir, jo arvien vairāk tautiešu iesaistās diasporas politikas veidošanā.
Taču aktuāla problēma ārvalstīs mītošajiem tautiešiem joprojām ir iespēja nobalsot pašvaldību un parlamenta vēlēšanās. Kopsapulces dalībnieki to aicināja risināt, gan paplašinot vēlēšanu iecirkņu skaitu ārzemēs, gan arī gādājot par e-apliecībām, ar kurām nobalsot attālināti.
Atsevišķa diskusija bija veltīta arī Valsts aizsardzības dienestam. Ārvalstīs mītošos jauniešus iesaukt plāno sākot ar 2027. gadu, taču aizvien tiek meklēti praktiski risinājumi, kā to īstenot.
Arī latvieši ārzemēs norādīja, ka viņiem aizvien neskaidra ir iesaukšanas kārtība, un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai dienēšana – gluži tāpat kā to jau iepriekš solījusi Aizsardzības ministrija – ir brīvprātīga.
Tāpat kopsapulcē uz divu gadu termiņu ievēlēta Eiropas Latviešu apvienības valde, kas jau šonedēļ izvēlēs arī prezidija priekšsēdi.
Līdzšinējā apvienības vadītāja Justīne Krēsliņa atzina, ka par lielākajiem sasniegumiem viņas vadībā uzskata Eiropas latviešu un biedrību, kā arī jauniešu iesaisti diasporas politikas veidošanā.
"Eiropas jaunieši ir ļoti gribētspējīga organizācija. Mēs esam viņus paķēruši līdzi arī uz dažādiem politikas veidošanas, izstrādes procesiem un arī tas, ka viņi pagājušā gadā tika iecelti diasporas konsultatīvajā padomē kā nepastāvīgie locekļi – tas bija milzīgs sasniegums," viņa teica.
Apvienības prezidijā darbosies seši cilvēki, no kuriem četri valdē bija jau iepriekš. Viņiem pievienosies arī divi jauni kolēģi no Beļģijas un Apvienotās Karalistes.
"Esmu apņēmības pilna un apzinos šo atbildību un darbu, kas man būs jāiegulda turpmākos divus gadus. Noteikti tā būtu sadarbība un ilgtspējība, realizējot projektus, piesaistot finansējumu un, protams, spodrinot ELA tēlu un vairāk stāstīt par to, kas mēs esam – ne tikai darboties, bet arī darīt to zināmu," sacīja prezidijā jaunievēlētā Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē finanšu pārzine Kristīne Krauze.
Līdzīgas prioritātes apvienības turpmākajam darbam iezīmēja arī Justīne Krēsliņa. Viņasprāt, ir būtiski rādīt, ka diaspora ir vienota kā organizācija un ir neatņemama Latvijas sabiedrības sastāvdaļa.
