Jau kopš 2017. gada dzimtenē atgriežas arvien vairāk lietuviešu. Samazinās arī to cilvēku skaits, kas valsti izvēlas pamest. Gadu gaitā mainījies arī iekārojamāko galamērķu tops. 2017. gadā uz Apvienoto Karalisti emigrēja vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku, bet 2021. gadā tie bija vairs 6 tūkstoši un vēl mazāk pērn.
"2023. gadā uz Apvienoto Karalisti izbrauca 2095 lietuvieši, savukārt uz Norvēģiju – 1348. Arī Vācija un Nīderlande ir starp populārākajiem galamērķiem – šīs valstis izvēlējās attiecīgi 1269 un 783 cilvēki," sarunā ar LRT norādīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Viļņas biroja eksperte Edita Urbanoviča.
Visvairāk cilvēku pēdējos gados Lietuvā atgriezās 2021. gadā – ap 12 tūkstošiem. 2022. gadā tie bija 5500 cilvēki, bet pērn – ap 6500.
Urbanoviča sacīja, ka reemigrācijas rādītājus neapšaubāmi ietekmējusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit". Proti, mainoties ieceļošanas nosacījumiem Apvienotajā Karalistē, arvien mazāk lietuviešu izvēlas doties uz šo valsti. Stingrākas uzturēšanās prasības attur arī tos, kuri nevēlas iegūt pastāvīgu uzturēšanās atļauju.
Arī konsultāciju centrs "Grįžtu LT" novērojis, ka tieši Lielbritānijā dzīvojošie lietuvieši visbiežāk ir tie, kuri interesējas par iespējām atgriezties mājās. Viņi veido gandrīz trešdaļu jeb 31,6 % no visiem informācijas pieprasījumiem.
"Saskaņā ar Nacionālās datu aģentūras datiem 2023. gadā lielākais no Apvienotās Karalistes atgriezušos personu skaits bija vecumā no 25 līdz 34 gadiem (2042). No Apvienotās Karalistes bieži atgriežas arī ģimenes ar maziem bērniem, par ko liecina gan oficiālā statistika (2023. gadā no Apvienotās Karalistes atgriezās 1083 personas, kas jaunākas par 18 gadiem), gan "Grįžtu LT" konsultāciju centrā saņemto pieprasījumu skaits," sacīja centra vadītājs Tads Kubiļus.
Lietuviešu kopienas Apvienotajā Karalistē priekšsēdētāja Alvija Čerņauskaite sacīja, ka cilvēku atgriešanos mājās, viņasprāt, ir ietekmējis ne vien "Brexit", bet arī Covid-19 pandēmija.
Un, lai arī daļa ģimeņu, kas Lielbritānijā pavadījušas 10 vai vairāk gadu, mājās atgriežas, lai realizētu iegūtās zināšanas Lietuvas uzņēmumos vai pat dibinātu savus, daļa aizvien attālināti turpina strādāt ārvalstu kompānijās.
"Pēdējo divu gadu laikā pie mums ir bijis ievērojams skaits cilvēku, kuri strādā Apvienotajā Karalistē, bet dzīvo Lietuvā," sacīja Čerņauskaite.
Tāpat lietuviešu kopienas pārstāve skaidroja, ka ievērojamo jaunu ieceļotāju skaita kritumu izraisījis vīzu režīms, kas pēc "Brexit" stājās spēkā starp ES valstīm un Lielbritāniju.
Lai saņemtu vīzu, cilvēkiem tagad ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, algas prasībām, un jāatrod darba devējs, kas var uzņemt darba ņēmēju no ES.
"Darba devējam ir jābūt licencētam un jāatbilst visām valdības izvirzītajām prasībām. Cilvēku skaits, kas ierodas, ir ļoti neliels. Tie ir augsti kvalificēti speciālisti, kas bieži vien ierodas projektu ietvaros. Tas ir apgrūtinošs process, tāpēc šobrīd Apvienotā Karaliste nav sapņu galamērķis," viņa teica.
Čerņauskaite arī piebilda, ka samazinās Lielbritānijā studētgribošo skaits, jo kopš "Brexit" krietni pieaugusi studiju maksa.
Taču ne visas no Lielbritānijas aizbraukušās ģimenes atgriežas Lietuvā, noskaidroja LRT. Daudzi izvēlas doties uz Spāniju, piemēram, Tenerifi.
