Brīvdienu māja Švarcvaldes mežos. Ģimenes no tuvākas un tālākas apkārtnes Vācijā sabraukušas, lai nedēļas nogales garumā satiktu draugus, iepazītos ar jauniem, darītu iemīļotas lietas un arī izmēģinātu ko pavisam nezināmu.
Par nometni jau otro reizi parūpējusies latviešu biedrība "Saime", kura šajā Vācijas reģionā darbojas gandrīz 10 gadus.
Liela interese bija par pastalu darināšanu. Tas aizņem apmēram trīs stundas, un meistare atklāj – neviens bez pabeigta pastalu pāra šo nodarbību vēl nav atstājis.
"Pastalas ir vienas no mūsu latviskuma simboliem. Un, es ceru, ka tās, ko mēs uztaisījām un kas paliks te, Vācijā, ka tās varēs izmantot, atcerēties par mājām, par to, kas mums mantojumā nāk līdzi," sacīja pastalu meistare Irina Kokmane.
Līdztekus ļoti tautiskām nodarbēm saieta rīkotāji iepinuši arī mūsdienīgas un praktiskas tēmas. Piemēram, daļai mammu ļaujot atcerēties, ka arī viņām ir gluži sievišķīgas intereses.
"Man ļoti patika izrauties no ikdienas un izbaudīt tās sievišķīgās aktivitātes, ko ikdienā nesanāk tik daudz piedzīvot. Šinī nedēļas nogalē – biodeja, meikaps – bija ļoti veiksmīgi noorganizēts sievietēm," atzina nometnes dalībniece Inga Meike.
"Un tēti tikmēr nodarbojās ar bērniem, piedalījās dažādās rotaļās, – lecām augstu, skrējām, spēlējām futbolu. Bija dažādas latviešu dziesmas un dejas, kas mums ļoti ļoti patika. Devām mammām drusciņ brīvu laiku nodarboties ar tām visām sieviešu lietām," pauda nometnes dalībnieks Dāvis Meike.
Inga un Dāvis uzsvēra, ka ģimenē vēlas, lai arī bērni runā un domā latviski.
Abi novērojuši, ka šādās nometnēs bērni piedzīvo spilgtas, pozitīvas emocijas un latvisko uzsūc veiksmīgāk nekā no vecāku stāstītā.
Arī daļa no Latvijas atbraukušo lektoru drīz vien iekļāvās dalībnieku rindās, izbaudot vidi, kurā nonākuši.
"Brīnišķīgi. Negribas braukt prom, jo mēs esam tuvu dabai. Visi ir draudzīgi, mierīgi. Arī brīnišķīgie sadziedāšanās vakari. Tas ir kaut kas, ko arī Latvijā neizdodas nemaz tik bieži piedzīvot," atzina biodejas pasniedzēja Saiva Ezera.
"Saimes" sētas kulminācija, nenoliedzami, bija sēņošanas čempionāts. Tā ir nodarbe, kas latviešiem paaudžu paaudzēs iemācīta tikpat dabiski kā kurpju siešana un reizrēķins.
"Ar ģimeni – ar mammu, vecomāti – gājām sēņot pa saviem laukiem. Tā iepazinu sēnes," klāstīja nometnes dalībnieks Raitis Āboliņš.
"Atbraucu speciāli no Latvijas un piedalījos. Iepatikās. Braukšu vēl. Latvijā es zinu vairāk, ko ņemt grozā. Šeit ir vēl daudz nezināmā. Lūk, mana mīļākā sēne – baravika! Ļoti garšīga. Mežā ļoti labi sastopama arī šeit. Nācās gan kāpt 600 metrus kalnā, bet – ir!" sacīja sēņošanas čempionāta dalībnieks Arnis Mertens no Latvijas.
Nometnes sarīkošana prasa krietnu laiku, plānošanu un arī līdzekļus, ar kuriem daļēji palīdzējusi Latvijas valsts. Darba daudz, bet biedrības "Saime" aktīvisti atraduši formulu, kā ieguldīt enerģiju un spēt arī pašiem izbaudīt paveikto.
"Tā ir tā mūsu latviskā dzīve, ko mēs kopjam, ko mēs uzturam arī paši priekš sevis. Ja arī ir darbs, tad, sēžot pie ugunskura un dziedot kopīgi dziesmas, piedzīvojot bērnu smaidus un ģimeņu labsajūtu, tas ir milzīgs piepildījums katram no mums
un, protams, arī biedrībai," pauda organizatore, biedrības "Saime" valdes priekšsēdētāja Laura Putāne.
