Otrā negulēta nakts pēc kārtas šonakt bija daudziem Zaporižjas centra iedzīvotājiem. Krievija atkal uzbruka ar vadāmajām aviobumbām, bombardējot ne vien Zaporižjas piepilsētas, bet arī pašu pilsētu.

Divās dienās ievainoti vairāk nekā 30 cilvēku

"Sāka apšaudi ap 9 vakarā, un sāka pa apdzīvotu vietu Komišuvahu, kas atrodas 15 kilometrus no Zaporižjas. Ne mazāk kā astoņus  aviotriecienus ienaidnieks veica pa Komišuvahu, bet briesmīgākais sākās vēlāk, jo ap 11 vakarā ienaidnieks sāka apšaudīt pašu apgabala centru – Zaporižjas pilsētu. Seši aviācijas triecieni tika veikti pa pilsētu," stāsta Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.

Par uzbrukuma sekām Komišuvahā informācijas nav, bet uzbrukumā Zaporižjai nogalināts viens cilvēks, bet septiņi – ievainoti. Viņu vidū arī divi pusaudži.

Pieskaitot arī pirmdien aviobumbu uzlidojumā Zaporižjai ievainotos, kopumā divu dienu laikā Zaporižjā ievainoti vairāk nekā 30 cilvēki.

Nemitīgi uzbrukumi turpinās arī pret civiliedzīvotājiem Hersonas apgabalā, kur dienas laikā ievainoti 13 cilvēki, bet apšaudēs cietušas 20 apdzīvotas vietas.

Ukraiņiem izdevies notriek lielāko daļu "Šahed" dronu

Nerimst uzbrukumi ar vadāmajām aviobumbām un cita veida munīciju arī Ukrainas otrajai lielākajai pilsētai Harkivai. Pirmdien vakarā vadāmās aviobumbas raidītas uz kapsētu un dārziņu teritoriju Harkivas apgabalā. Uzbrukumā cietuši četri policisti.

Savukārt šonakt, jau uz rīta pusi, spēcīgs sprādziens nogranda Harkivas centrā. Kā ziņo pilsētas mērs Ihors Terehovs, šoreiz uzbrukumam izmantota, visticamāk, raķete, kas gan mērķī nav trāpījusi, bet nogāzusies atklātā teritorijā. Triecienā miruši trīs, bet ievainoti 24 cilvēki.

"Krievijas bumbu mērķi bija daudzdzīvokļu ēka, maiznīca un stadions. Citiem vārdiem sakot, vienkāršu cilvēku ikdiena. Krievija ir terorists, un tā to pierāda katru dienu ar savu rīcību, ar savu izvēli sākt karu un mēģinājumiem to paplašināt," sociālajā tīklā "X" rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pagājušā naktī Krievija īstenoja arī kārtējo plaša apmēra "Šahed" kaujas dronu uzbrukumu. Kopumā uz Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām tika palaists 81 "Šahed" kaujas drons. Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt lielāko daļu no tiem – 66 "Šahed" kaujas dronus, bet 13 ienaidnieka sūtītās "dāvaniņas" izdevies aizvirzīt, pielietojot radioelektroniskās aizsardzības metodes. Šo kaujas dronu atrašānās vieta pazaudēta vairākos reģionos.

Krievijas uzbrukumi šonakt galvenokārt bija mērķēti pa Ukrainas ziemeļu un centra rajoniem, un uzbrukumos atkal ir cietusi Ukrainas kritiskā infrastuktūra.

Piemēram, Poltavas apgabalā šīs nakts uzbrukuma rezultātā 20 apdzīvotas vietas ir palikušas bez elektrības, jo, dronu atlūzām krītot, ir nodarīti postījumi elektroapgādes infrastrukūrai. Šobrīd atsākusies postījumu novēršana visur, kur to vien iespējams izdarīt.

Enerģētiķi strādā 24 stundas diennaktī, lai novērstu postījumus

"Darbs notiek režīmā 24 stundas septiņas dienas nedēļā, lai atjaunotu enerģētikas objektus, tajā skaitā tos, kas cietuši apšaudēs," informē Ukrainas enerģētikas ministra vietnieks Mikola Kolisniks.

"To, ko iespējams, maksimāli atjaunojam gan elektroapgādes pārvades jomā, gan citās, lai būtu maksimāli gatavi apkures sezonai. Mēs saprotam, ka ienaidnieks nepārtraukti turpina apšaudes, un mums ir informācija par gatavošanos jaunām apšaudēm.

Mēs redzam, ka ienaidniekam nav nekādu sarkano līniju, un droni regulāri lido gar kodolenerģijas ražotnēm, līdz ar to jautājums par drošību ir numur viens." 

Kā stāsta Kolisniks, šobrīd Ukrainā notiek viena no lielākajām energosistēmas remontdarbu kampaņām kopš valsts neatkarības iegūšanas. Mērķis ir ne vien ātri novērst regulāros postījumus, padarīt sistēmu noturīgāku pret uzbrukumiem, bet arī sagatavoties ziemas sezonai, kas varētu būt smagākā, kāda piedzīvota pilna mēroga kara apstākļos.

Zelenskis: Kara beigas ir tuvāk, nekā varētu šķist

Karš ir tuvāk noslēgumam, nekā varētu šķist – tā intervijā amerikāņu medijam paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš atrodas vizītē ASV. Taču, lai piespiestu Krieviju konfliktu izbeigt, Ukrainai jāatrodas spēka pozīcijā, un tam nepieciešams Rietumu atbalsts, kuru Zelenskis šīs vizītes laikā cenšas nodrošināt. 

Pati svarīgākā ASV tikšanās Baltajā namā Zelenskim vēl priekšā, taču ANO kuluāros ģenerālās asamblejas gaidās Ukrainas prezidents aizvada citas tikšanās – savu vīziju kara beigām viņš izklāstījis abu ASV partiju kongresmeņiem, kā arī Dienvidamerikas valstu pārstāvjiem.

Zelenskis, kurš ilgstoši noliedza jebkādas sarunas ar Krieviju, savu nostāju mīkstinājis, tomēr viņa prasības – Krievijai pamest visu Ukrainas teritoriju – nav mainījušās. To viņš atgādināja, Ņujorkā uzrunājot ANO nākotnes samitu.

"Mēs gatavojamies otrajam samitam kopā ar partneriem. Mēs runāsim par visiem miera formulas punktiem, toskait teritoriālās nedalāmības atjaunošanu. Es aicinu visus līderus atbalstīt mūsu centienus nākotnes mieram. Putins ir nozadzis jau tik daudz, bet viņš nenozags nākotni," viņš teica.

Čehijas prezidents: Krievija arī pēc kara beigām kontrolēs daļu Ukrainas

Kad karš Ukrainā beigsies, Vladimirs Putins, visticamāk, kontrolēs daļu Ukrainas – tā intervijā "New York Times" atzinis Čehijas prezidents Petrs Pāvels, kurš zināms kā dedzīgs Ukrainas aizstāvis.

Pāvels, kas ir bijušais NATO ģenerālis, uzskata, ka uz pilnīgu uzvaru nevar cerēt ne Maskava, ne Kijiva un ka jebkurš miera līgums, kas tiks panākts starp Krieviju un Ukrainu, visticamāk, nebūs godīgs.

Kijivai būšot jāsamierinās ar to, ka daļa Ukrainas teritorijas uz laiku būs Krievijas okupācijā, pat ja karš beigsies, un ka šis "laiks" var nozīmēt vairākus gadus.

Šie Čehijas prezidenta izteikumi izskan laikā, kad sākas ANO Ģenerālā asambleja Ņujorkā un Ukraina ir viens no aktuālākajiem tematiem dienaskārtībā.

Čehijas prezidents ir iepriekš mudinājis Eiropas Savienību pirkt artilērijas lādiņus Ukrainai no trešajām valstīm un uzskata, ka Ukrainai jāļauj iestāties NATO, pat ja tā neatgūs visu savu okupēto teritoriju.

Arī atsevišķi Ukrainas militārie eksperti sāk brīdināt, ka Kijivai varētu nākties rēķināties ar atsevišķu teritoriju zaudēšanu. Laikraksts min, ka privātās sarunās amatpersonas Eiropā par to runā jau labu laiku, jo nogurums no kara, kas ilgst jau trešo gadu, ir jūtams.

Tomēr publiski vienmēr tiek uzsvērts, ka jebkāda vienošanās ir pašas Ukrainas ziņā. Zelenskis arī atzinis, ka meklēt iespējas sarunām ar Krieviju aicinājuši Rietumu sabiedrotie, lai gan iepriekš noliedza, ka kāds viņu uz to mudinātu.

Maskava paudusi skepsi par Ukrainas uzvaras plānu, kā arī miera sarunām, atgādinot, ka nepiekāpsies, kamēr tās mērķi nebūs sasniegti.

Politikas apskatnieki norāda, ka padarīt Putinu naskāku uz sēšanos pie sarunu galda varētu vēl viena Ukrainu atbalstoša ASV līdera, proti, Kamalas Harisas uzvara vēlēšanās novembrī, kas nostādītu Ukrainu labākā pozīcijā pretstatā tai neskaidrībai, ko varētu nest vēl viena Trampa prezidentūra.