Uz kārtējo Ģenerālo asambleju ANO valstu pārstāvji pulcējas saspringtā laikā – par plašāka mēroga konfliktu draud izvērsties situācija Tuvajos Austrumos, bet Ukraina meklē veidus, kā beidzot apturēt Krievijas uzsākto karu. Kamēr citviet Rietumos sāk izskanēt skarbs reālisms par to, kā šis karš varētu beigties, Baltijas valstu līderi uzstāj uz tādu pašu nepiekāpību kā Kijiva.
"Mēs turpinām pieprasīt nekavējoties un bez nosacījumiem izvest visu Krievijas karaspēku un militāro tehniku no visas Ukrainas teritorijas. Nevar būt nekādu kompromisu attiecībā uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti," sanākušos uzrunāja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Krievijas karš pret Ukrainu ir skaidra "balts un melns" situācija. Krievija ir agresors, un Ukraina ir upuris. [..] Mēs neaicināsim Krieviju uz kafiju. Mēs aicinām viņus pieņemt Zelenska miera formulu, kam ir plašs starptautisks atbalsts," viņa teikto papildināja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Tikmēr Zelenskis savā uzrunā brīdināja, ka Krievija gatavojas ziemai, plānojot uzbrukumus Ukrainas atomelektrostacijām, kas rada nopietnus kodoldrošības draudus un miera meklējumus – vēl akūtākus.
"Tā kā Krievija nevar mūs uzveikt kaujas laukā, tā meklē citus veidus, kā mūs salauzt. Viens no tiem ir uzbrukumi enerģētikai. Putins gatavojas ziemai cerībā radīt mokas miljoniem ukraiņu. Viņš grib viņus atstāt tumsā un aukstumā, piespiežot Ukrainu padoties. Jebkurš trieciens enerģētikas sistēmai var novest pie kodolkatastrofas," viņš teica.
Zelenskis otrdien Drošības padomē norādīja, ka karam jābeidzas nevis tāpēc, ka kāds no tā ir noguris vai tirgojies ar Putinu, bet gan tāpēc, lai beidzot tiktu ievērota ANO harta.
Nereti tiek apšaubīta ANO spēja risināt jebkādus konfliktus, jo organizācijas lēmumu pieņemšanā ir daudz nepilnību.
Lai izbeigtu praksi, kurā agresorvalstis bauda ANO imunitāti tikai tāpēc, ka pašas bloķē pret sevi vērstas rezolūcijas, izskan aicinājumi organizācijas struktūru – īpaši Drošības padomi – reformēt.
Rinkēvičs atzīmēja, ka nevienai valstij tajā nevajadzētu būt veto tiesībām, kas paralizē daudzus lēmumus.
Kritika pret ANO kā institūciju izskanēja arī no Argentīnas līdera, kurš norādīja, ka tā ir pametusi savus sākotnējos principus.
"Organizācija, kas sākotnēji tiecās pēc miera, kļuva par organizāciju, kas uzspiež ideoloģiju.[..] Turklāt šajā pašā mājā, kas apgalvo, ka aizstāv cilvēktiesības, asiņainu diktatūru pārstāvjiem kā Kubai un Venecuēla tiek ļauts pievienoties Cilvēktiesību padomei. Savukārt komitejā pret sieviešu diskrimināciju piedalās valstis, kas soda sievietes par jebkādu atkailināšanos," pauda Argentīnas prezidents Havjers Milejs.
Tikmēr pamatu optimismam centās viest Džo Baidens, kuram šī bija ceturtā un arī pēdējā uzruna asamblejā. Atvadu runā viņš atskatījās vēsturē, kurā arī bijuši daudzi spriedzes un neskaidrības pilni brīži, bet kuros izmisums nav ņēmis virsroku.
"Es zinu, ka daudzi raugās uz šodien notiekošo ar bezcerību. Bet es ne. Un es to nedarīšu. Mums kā pasaules līderiem nav tādas priekšrocības. [..] Kad man bija 29 un biju pirmoreiz ievēlēts par senatoru, pasauli sadalīja Aukstais karš. Tuvie Austrumi bija uz kara takas. Amerika karoja ar Vjetnamu. [..] Iespējams tāpēc, ka esmu redzējis tik daudz un darījis tik daudz šo desmitgažu laikā, man ir cerība. Es zinu, ka ir ceļš uz priekšu," sacīja Baidens.
