"Potenciāls kara eskalācijai ir neizmērāms un pietiekami plašs. Atskaites punkts, protams, ir dažādi Tuvo Austrumu konflikti, tostarp starp Izraēlu un Libānu pēdējo 20 gadu vēsturē un arī senāk," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja Broka.
Viņasprāt potenciāls tam, ka vardarbība varētu attīstīties, ir pietiekami liels, bet nākotnes atskaites punkts noteikti būtu sauszemes spēku ievešana Libānā.
Arī otrdien ANO Ģenerālās asamblejas laikā ne vienu reizi vien izskanēja bažas par situācijas neatgriezenisku eskalāciju. Tikmēr Izraēlas vēstnieks ANO pauda – kaut arī nesteidz sākt sauszemes iebrukumu, Izraēla to gatava nepieciešamības gadījumā darīt.
"Mums ir pieredze Libānā. Mēs nesteidzamies sākt sauszemes iebrukumu. Es negribu sūtīt savu dēlu, mēs nevēlamies sūtīt savus zēnus karot uz svešu valsti. Taču esam apņēmības pilni aizsargāt Izraēlas civiliedzīvotājus. Mēs dodam priekšroku diplomātiskam risinājumam. Ja tas nedarbojas, mēs izmantojam citas metodes," pavēstīja Izraēlas vēstnieks ANO Denijs Danons.
Arī ASV prezidents Džo Baidens norādījis, ka pilna mēroga karš nav neviena interesēs.
"Pat situācijai saasinoties, diplomātisks risinājums joprojām ir iespējams. Faktiski tas ir vienīgais ceļš uz ilgstošu drošību, ļaujot abu valstu iedzīvotājiem droši atgriezties savās mājās pierobežā," viņš teica.
Uz Baidena izteikumiem reaģējis Libānas ārlietu ministrs. Viņš norādīja, ka ASV prezidenta izteikumus ANO nevērtē kā daudzsološus, taču pauda, ka joprojām cer uz Vašingtonas iejaukšanos.
Tikmēr Broka sacīja, ka aizvien ir cerība uz diplomātisku šī konflikta atrisinājumu. Turklāt daļa punktu pamieram ar "Hizbullāh" varētu tikt iestrādāti Gazas pamiera kontekstā. Taču viņa arī izcēla līdz šim novēroto Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu spītību pamiera sarunās.
"Vērojot pēdējā gada kontekstā ASV spējas nomierināt Netanjahu savā lēmumu pieņemšanā attiecībā uz reģionu, es nebūtu pārāk pozitīvi noskaņota, ka Netanjahu tiešām ir ieinteresēts sadarbībai ar ASV. No otras puses, jāņem vērā ASV prezidenta vēlēšanu tuvošanās," viņa teica.
Izraēlai turpinot veikt triecienus pa mērķiem Libānā, turpina augt arī bojāgājušo skaits. Ziņots arī par vēl viena augsta ranga "Hizbullāh" komandiera nāvi.
"Šodienas "Hizbullāh" nav tas pats, kas "Hizbullāh" bija pirms nedēļas. Triecienu virkne, ar ko tas saskārās savā komandķēdē, tās darbinieki, ieroči — viss šis ir ārkārtīgi nozīmīgi," iepriekš pavēstīja Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants.
Izraēla lielu uzsvaru likusi uz pretinieka ieroču iznīcināšanu. "Hizbullāh" ir milzīgs arsenāls, ko piegādā Irāna. Atšķirībā no "Hamās" Gazā, papildu bruņojumu no Irānas var piegādāt pa sauszemi caur Sīriju.
"Irāna ir reģionā galvenais drošības izaicinājums Izraēlai, līdz ar to Irāna ir šīs pretestības ass koalīcija, jeb ļaunuma koalīcija, kā mēs to varam tulkot no angļu valodas, kas ir tātad "Hizbullāh" Libānā, kas ir hutieši Jemenā, kas ir dažādi grupējumi Sīrijā un Irākā, kur arī viņu aktivitātes ir novērotas, bet varbūt šajā kontekstā mazākas, un daļēji tie ir arī "Hamās" Gazas teritorijā," skaidroja Broka.
Pēdējā nedēļa Libānā atsauc atmiņā aizvadītā gada notikumus Gazas joslā. Gluži kā tur, arī Libānas dienvidu iedzīvotājiem Izraēla izteica brīdinājumus doties prom no teritorijām, kurām draud uzbrukums. Izskanējis, ka brīdinājumi varētu būt nepietiekami – nedodot pietiekami daudz laika evakuācijai.
"Viens aspekts, ka, protams, lai arī ir šie militārie uzbrukumi militārajām struktūrām, tomēr ir arī uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajām struktūrām. Papildus ir izaicinājums tam, kā "Hizbullāh" izvieto savas militārās rūpnīcas. Tās cieši mijiedarbojas ar civilo infrastruktūru," norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece. "Šajā kontekstā lielu lomu spēlē proporcionalitātes aspekts, kas vienmēr ir būtisks starptautiskajā tiesiskumā. Vai tiešām tas mērķis, ko mēs cenšamies sasniegt, attaisno bojāgājušo civiliedzīvotāju skaitu?"
Konflikta plašāka eskalācija Tuvajos Austrumos novērš uzmanību no tā, kas notiek Gazas joslā, norāda pētniece. Taču vēl vairāk tas novērš uzmanību no situācijas okupētajā Rietumkrastā.
"Pastarpināti visam tam, ko mēs esam redzējuši pēdējā gada laikā, nu jau gada laikā, kas notiek Gazā, pastarpināti cilvēku pārvietošanai, nogalināšanai, Gazas palestīniešu apcietināšanai bez tiesas sēdēm, ārkārtīgi, it īpaši pēdējos mēnešos, aktivitātes norisinās arī Rietumkrastā, kam pēc būtības nav nekāda sakara ar "Hamās", tā vienkārši runājot. [Izraēlas veidoto] apmetņu kustības vēl joprojām turpina izplesties, cilvēki tiek apcietināti, tiek nogalināti katru dienu," atgādināja Broka.
Pagājušajā nedēļā ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā tika apstiprināta rezolūcija, kas aicina Izraēlu gada laikā atstāt palestīniešu teritorijas, ko tā okupējusi. Par šādām teritorijām tiek uzskatīta Austrumjeruzaleme un Rietumkrasts. Par nesaistošās rezolūcijas pieņemšanu nobalsoja 124 valstis, arī Igaunija un Latvija. Atturējās 43 valstis, toskait Lietuva.
