Jau ziņots, ka, Ukrainai turpinot noplicināt Krievijas armijas resursus, Kijiva īstenojusi veiksmīgus dronu triecienus vairākām munīcijas noliktavām. Krasnodaras novadā aizdegušās munīcijas noliktavas pie Tihoreckas, bet Tveras apgabalā – pie Toropecas.
Slaidiņš norādīja, ka tāda mēroga militārās noliktavas, kādu ukraiņi uzspridzinājuši pie Toropecas, pa visu Krieviju kopumā varētu būt ap 15.
"Vēl darbiņš būs, bet tagad, kad Krievija sāks noteikti mēģināt stiprināt šīs [noliktavas], būs atkal kāds cits vājais punkts, kuru Ukraina atkal izmantos triecienā. Galvenais jau, kāda ir pievienotā vērtība. Tādas ir divas. Tas, ka uzsprāgst, protams, munīcija, un tas, ka beidzot Krievijas iedzīvotāji sāk saprast, ka kaut kas nav...
Neskatoties uz to, ka krievi cenšas aizsargāt savu informatīvo telpu, cilvēkos parādās, teiksim, tāds diezgan pamatīgs uztraukums. Vismaz no tā, kas tiek publicēts," vērtēja Slaidiņš.
Tāpat publiskajā telpā izskan diskusijas un minējumi par to, ar kādiem ieročiem Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdodas tik veiksmīgi uzbrukumi tik tālu no Ukrainas robežām.
"Viņi [ukraiņi] jau pēc Padomju Savienības sabrukuma vai vēl Padomju Savienības beigu periodā daudz strādāja pie šāda veida munīciju ražošanas, kas tika nolikts malā. Tagad tas viss tiek vilkts vienkārši laukā, modernizēts, un kur gan to vislabāk izmēģināt – protams, kaujas laukā. Bet jāņem vērā, ka tas ir kombinētais trieciens. Tas nav tik vienkārši kā palaist 100 dronus un, ja nu kādas atlūzas nokritīs, tad kaut kas aizdegsies," skaidroja Slaidiņš.
Arvien biežāk izskan minējumi, ka Ukrainas spēki savos uzbrukumos neizmanto vienkārši dronus, un to apstiprināja arī Slaidiņš.
"Ir jāsaprot, ka tās ir modernas Krievijas bruņoto spēku raķešu un artilērijas munīcijas noliktavas. Pie krievu bardaka kaut kas noteikti ir virszemē, kaut kas ir zem zemes, bet ar tādu precizitāti un tā, kā tur viss notika,
ir skaidrs, ka ukraiņi ir pielietojuši kaut ko daudz jaudīgāku nekā vienkārši dronus," pauda Slaidiņš.`
Taču informācijas par to, ko ukraiņi īsti izmantojuši, publiskajā telpā nav. Varam tikai izteikt minējumus un iespējamās teorijas.
"Mēs varam tikai izteikt pieņēmumus, ka viņiem ir šīs pretkuģu raķetes "Neptūns", kas ir pielāgotas triecieniem pa sauszemes mērķiem. Tas varētu būt viens. Nevar izslēgt arī viņu "Paļjaņicu", šo dronu, ko ukraiņi iespēlēja arī plašsaziņas telpās, veicot tādu informatīvo operāciju. Jo tas ir ierocis, kas lido zemu un ko ir ļoti grūti noteikt radaros. Ja tas tiešām ir tā bijis, tad to var uzskatīt par kārtīgu ieguvumu Ukrainas bruņoto spēku uguns jaudas stiprināšanā," uzsvēra Slaidiņš.
Vienlaikus zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki strādā arī pie paši savām raķetēm.
"Jā, viņiem ir šīs ballistiskās raķetes, kas var lidot līdz pat 300 kilometriem, lai gan tās noliktavas ir nedaudz tālāk. [Jaunās raķetes] vēl nav nonākušas atklātajos avotos, bet
galvenais ir rezultāts. Ja munīcijas noliktavas sprāgst, tad viss ir kārtībā, ieroči strādā," norādīja Slaidiņš.
Spriežot par turpmāko kara norisi un tuvākajiem mēnešiem, Slaidiņš vērtēja, ka Ukrainas uzbrukumi, visticamāk, tikai turpināsies un kļūs arvien stratēģiski nozīmīgāki.
"Mēs redzam visas šīs Ukrainas operācijas, ar ko viņi sāka, – sāka ar naftas pārstrādes uzņēmumiem. Saprata, ka tur ar droniem īsti nevar izraisīt to, ka tā rūpnīca pazūd no zemes. Tad nākamais solis bija naftas produktu glabātavas. Tur jau bija vienkāršāk. Krievi, kad aizstiepa pretgaisa aizsardzības līdzekļus, lai stiprinātu naftas bāžu aizsardzību, tad sekoja trieciens jau pa daudz stratēģiskāku un svarīgāku mērķi – munīcijas noliktavām. Tā ka ukraiņi, es domāju, ļoti labi un veiksmīgi izmanto krievu Ahileja papēdi, kas šobrīd viņiem ir, un tas ir pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkums. Maskava jāsargā, Pēterburga jāsargā, zaudējumi ir pietiekami – pretgaisa aizsardzības sistēmas ir gājušas zudumā, un tas ir tāds iespēju logs šobrīd. Tā ka tas noteikti turpināsies," pauda Slaidiņš.
