Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu
Ņujorkā turpinās ANO Ģenerālā asambleja, un tās ietvaros Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien uzstājās ANO Drošības padomē.
Savā uzrunā Zelenskis uzsvēra, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā.
Viņaprāt, ar Krieviju nav iespējams sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru.
Zelenskis uzsvēra, ka šo karu nevarēs iesaldēt, apturēt vai vienkārši aizmirst, bet tas patiešām būs jāizbeidz. Un tas notiks nevis tāpēc, ka kādam apnika karš, nevis tāpēc, ka kāds noslēdza darījumu ar Putinu, bet tāpēc, ka tiks ievēroti ANO Statūti. Zelenskis norādīja, ka galvenajam priekšnosacījumam kara izbeigšanā ir jābūt Ukrainas tiesībām pašaizsargāties.
Tāpat Zelenskis norādīja, ka Ukrainai ir pierādījumi, ka Krievija pirms ziemas plāno uzbrukt trim atomelektrostacijām. Viņš gan neprecizēja, kuras stacijas ir apdraudētas, taču uzsvēra, ka Kijivai ir pierādījumi par šādiem Maskavas plāniem.
Ukrainas prezidents klātesošajiem atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja.
Zelenskis, kurš oficiālajā vizītē ASV iepazīstina sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu", apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā.
"Mēs zinām, ka daži [cilvēki] pasaulē grib runāt ar Putinu, bet ko lai viņi dzirdētu? Tikai to, ka viņu satrauc, ka mēs īstenojam savas tiesības aizstāvēt mūsu tautu," sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents sacīja, ka jau no kara pirmās dienas Krievija Ukrainā ir pastrādājusi tik daudz noziegumu, ka to nevar vienkārši aizmirst un mēģināt sākt sarunas ar Maskavu.
"Šo karu nevar nomierināt ar sarunām. Ir vajadzīga rīcība. Putins ir pārkāpis tik daudz starptautisko noteikumu, ka viņš pats neapstāsies, Krieviju var tikai piespiest noslēgt mieru.
Un tas ir tieši tas, kas ir nepieciešams – piespiest Krieviju, kā vienīgo agresoru šajā karā, vienīgo ANO Statūtu pārkāpēju, noslēgt mieru," sacīja Zelenskis.
Runājot par centieniem izbeigt karu, Zelenskis sacīja, ka to var izdarīt tikai uz viņa ierosinātās miera formulas pamata. Tā citstarp paredz Ukrainas teritorijas un valsts suverenitātes atjaunošanu 1991. gada robežās.
Aicinot ANO dalībvalstis apvienoties šajā jautājumā un sagatavot otro Ukrainas miera samitu, Zelenskis īpaši vērsās pie Ķīnas un Brazīlijas, kuras nepiedalījās pirmajā sanāksmē jūnijā Šveicē. Ķīna un Brazīlija ir mēģinājušas būt par vidutājām kara izbeigšanā, taču Ukraina ir pārmetusi abām valstīm mēģinājumus panākt Krievijai vēlamu kara iznākumu.
Ukrainas prezidentam nav saprotams, kāpēc atsevišķu valstu līderi joprojām vēlas tikties un runāt ar Putinu, lai gan zina, ka viņš nevēlas izbeigt paša uzsākto karu.
"Mēs zinām, ka daži pasaulē vēlas runāt ar Putinu. Mēs to zinām. Satikties, runāt. Bet ko viņi varētu no viņa dzirdēt? To, ka viņš ir satraukts, jo mēs izmantojam savas tiesības aizstāvēt savu tautu, vai to, ka viņš vēlas turpināt karu un terorismu tikai tāpēc, lai neviens neuzskatītu, ka viņš kļūdījās. Tas ir neprāts," teica Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī kritizēja Irānu un Ziemeļkoreju, nosaucot tās par "faktiskajiem līdzvainīgajiem" Krievijas karā. "Viņu ieroči mūs nogalina, nogalina ukraiņus un palīdz Putinam nozagt mūsu zemi mūsu tautai," sacīja Zelenskis.
Uzrunā Drošības padomei Zelenskis apgalvoja, ka Kijivas rīcībā ir pierādījumi par Krievijas gatavošanos uzbrukt trim Ukrainas atomelektrostacijām, lai pirms gaidāmās ziemas sagrautu Ukrainas energoapgādi.
Baidens: Mēs nedrīkstam nogurt
Šī nebija vienīgā Zelenska uzruna ANO, jo trešdien viņam ir paredzēts uzrunāt citu valstu līderus ANO Ģenerālajā asamblejā.
ASV prezidents Džo Baidens tikmēr savā pēdējā uzrunā no ANO tribīnes paziņoja, ka Putina kara mērķi Ukrainā ir izgāzušies.
Baidens sacīja, ka Putinam nav nekādu sasniegumu karā, jo viņam nav izdevies iznīcināt Ukrainu un vājināt NATO. Tajā pašā laikā ASV prezidents aicināja Ukrainas draugus saglabāt modrību.
"Mēs nevaram nogurt. Mēs nevaram novērsties, un mēs nepārtrauksim savu atbalstu Ukrainai, kamēr Ukraina neuzvarēs, panākot taisnīgu un ilgstošu mieru," uzsvēra Baidens.
ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Viņš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai.
Blinkens atgādināja, ka Krievija uzbrukumos Ukrainā izmanto Irānas trieciendronus, bet nesen Irānas režīms Maskavai piegādāja arī tuvas darbības ballistiskās raķetes.
Savukārt Ziemeļkoreja ir nosūtījusi Krievijai miljoniem artilērijas lādiņu un citu bruņojumu.
Blinkens norādīja, ka bez šīm divām valstīm būtisku atbalstu Krievijai sniedz arī Ķīna. Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju, sacīja Blinkens.
Tāpēc Blinkens uzsvēra, ka ANO Drošības padomes locekļiem ir jāatbalsta Ukrainas iniciatīvas, lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.
Vašingtonā ceturtdien ir paredzēta Baidena un Zelenska tikšanās, kurā Ukrainas prezidents iepazīstinās ASV līderi ar savu kara "uzvaras plānu".
Zelenskis ceturtdien tiksies ar ASV prezidentu
Jau rīt Zelenskis Baltajā namā tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Sagaidāms, ka tikšanās laikā Baidens tiks iepazīstināts ar tā dēvēto Ukrainas uzvaras plānu. Volodimirs Zelenskis iepriekš paudis, ka plānu prezentēs arī abiem prezidenta amata kandidātiem Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.
Mediji gan vēsta, ka patlaban nav plānota Zelenska un Trampa tikšanās. Trampa iespējamā atgriešanās Baltajā namā radījusi bažas Ukrainā. Eksprezidents turklāt nupat kārtējo reizi kritizējis ASV iesaisti karā Ukrainā un izteicies, ka, ja uzvarēs gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, tad karu apturēšot.
Krievija atkal terorizē civiliedzīvotājus
Naktī uz trešdienu, 25. septembrī, Krievija turpināja terorizēt piefrontes pilsētu Zaporižju. Vismaz seši cilvēki ir ievainoti uzbrukumā ar vadāmajām aviācijas bumbām, paziņoja Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fjodorovs. Ir iznīcinātas vairākas privātmājas.
Bet otrdien, Krievijas aviācijas bumbai daļēji sagraujot daudzstāvu dzīvojamo ēku Harkivā, nogalināti vismaz trīs, bet ievainoti vēl 34 cilvēki.
Kijiva: Vuhledara nav aplenkta, bet krievu virzība notiek
Doneckas apgabala Vuhledara šobrīd nav aplenkta, bet ir vērojama Krievijas karaspēka virzība un jauni riski, kas saistīti ar to, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku rezervistu padomes priekšsēdētājs Ivans Timočko.
"Radio Brīvība" ēterā Timočko skaidroja, ka ienaidnieks cenšas virzīties uz priekšu flangos, jo tur nav pilsētapbūves, kur Ukrainas spēki varētu turēt aizsardzību.
"Krieviem ir daži panākumi. Bet es tiešām negribētu, lai visu saistītu ar Vuhledaras aplenkšanu. Vuhledara pat šobrīd nav operatīvā aplenkumā. Jā, cīņa par pilsētu ir ļoti sīva. Bet mums ir jānošķir ielenkšana un cīņa flangos," teica Sauszemes spēku rezervistu padomes priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, vai Ukrainas bruņotie spēki atvilks savus karavīrus, Timočko atbildēja, ka viņi to darītu, ja pilsētā nebūtu iespējams saglabāt aizsardzību un, ja būtu apdraudētas karavīru dzīvības.
Iepriekš Ukrainas analītiskais projekts "Deep State" ziņoja, ka Krievijas armija cenšas aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām.
Projekts norādīja, ka situācija ap pilsētu ir "kritiska".
Britu izlūkdienests arī pauda, ka Krievijas okupācijas spēki ir turpinājuši virzību Vuhledaras tuvumā un, iespējams, apdraud pilsētu no trim pusēm.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
